Pāriet uz saturu

Mandala

Vikipēdijas lapa
Mandala

Mandala hinduismā un budismā ir garīgs, rituālisks simbols un reizēm mākslas darbs, kas apzīmē Visumu. Mandala ir sanskrita termins, kas burtiskā tulkojumā nozīmē ‘aplis’.

XIV Dalailama skaidro, ka mandala ir svarīga tantriskā budisma sastāvdaļa.[1] Mandalas tibetiešiem ir svētas un ar lielu simbolisko nozīme. Vēsturiski liels skaits mandalu ir saistīts ar tantriskajām praksēm, kurās adepti pa tiešo no skolotāja saņēma slepenās mācības. Mūsdienās šis slepenības plīvurs vairumā gadījumu ir zudis, rezultātā radot lavīnveidīgu daudzumu ar kļūdainiem un spekulatīviem mandalas skaidrojumiem un praksēm Rietumos. XIV Dalailama aicina visus mandalas interesentus izmanot autentiskus avotus, lai izvairītos no pārpratumiem un kļūdām saistībā ar mandalām.[1]

  1. 1,0 1,1 Martin Brauen, Mandala: sacred circle in Tibetan Buddhism (Stuttgart: Arnoldsche Art Publishers, 2009), 7.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]