Pāriet uz saturu

Flerovijs

Vikipēdijas lapa
Flerovijs
114
4
18
32
32
18
8
2
Fl

[289] g/mol

[Rn]5f146d107s27p2
Oksidēšanas pakāpes 0, 1, 2, 4, 6 (prognozēts)
Blīvums 14 000 kg/m3
Kušanas temperatūra 340 K ​(67 °C) (prognozēts)
Viršanas temperatūra 420 K ​(147 °C) (prognozēts)

Flerovijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli ir 114. Tas ir ļoti radioaktīvs 14. grupas transurāna elements. Flerovijs tika prognozēts ķīmiskais elements sākotnēji ar nosaukumu ekasvins, 1979. gadā tika ieteikts nosaukums ununkvadijs, bet 2011. gadā tika oficiāli nosaukts par fleroviju.

Sākotnēji flerovijs bija prognozēts ķīmiskais elements Mendeļejeva periodiskajā tabulā ar nosaukumu ekasvins. 1979. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) ieteica elementu nosaukt par ununkvadiju (ķīmiskais simbols: Uuq). Pirmo reizi šis elements tika sintezēts 1998. gada decembrī, bombardējot plutonija izotopu 244Pu ar kalcija izotopu 48Ca.

244
94
Pu + 48
20
Ca → 292
114
Fl* → 290
114
Fl + 2 1
0
n

2011. gada 1. jūnijā elements oficiāli tika nosaukts par fleroviju Krievijas pilsētā Dubnā esošās Fļorova laboratorijas vārdā, kurā flerovijs pirmo reizi sintezēts. Savukārt laboratorija nosaukta kodolfiziķa Georgija Fļorova vārdā.

Līdz 2020. gadam bija radīti aptuveni 90 flerovija atomu.[2]

Stabilākais flerovija izotops ir 289Flm, kura pussabrukšanas periods ir 2,7 sekundes.[3] Izotopa 289Fl pussabrukšanas periods ir 0,97 sekundes.[3] Ir zināmi vēl četri flerovija izotopi — 285Fl, 286Fl, 287Fl un 288Fl.[3] Tiek pieļauts, ka izotopa 298 pussabrukšanas periods varētu būt salīdzinoši stipri lielāks, jo protonu skaits (114) un neitronu skaits (184) ir tā saucamie maģiskie skaitļi.[4]

  1. «Flerovijs». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2020. gada 3. augustā.
  2. Chemical Elements Pocket Guide: Detailed Summary of the Periodic Table. Coventry House Publishing. 2020. 114. lpp. ISBN 978-1-733-83779-8.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Isotopes of the Element Flerovium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 21. decembrī.
  4. Richard Rennie, Jonathan Law. A Dictionary of Chemistry (7 ed.). Oxford University Press, 2016. 229. lpp. ISBN 9780198722823.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]