Pāriet uz saturu

Antibiotikas

Vikipēdijas lapa
Doksiciklīna kapsulas, zobārstniecībā tiek izmantotas kā pretinfekcijas un antiseptiskais līdzeklis mutes dobuma vietējai ārstēšanai

Antibiotikas (sengrieķu: ἀντι-, anti- — ‘pret’, βιωτικός, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos. Antibiotikas pieder plašākai antibakteriālo preparātu grupai un tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas un to slimības, ko radījuši mikroorganismi, ieskaitot sēnītes un vienšūņus. Nepamatoti lietojot antibiotikas, organisms zaudē savas aizsargspējas, tiek traucēta imūnsistēmas darbība.[1] Antibiotikas neārstē vīrusu izraistītās slimības.[1]

Pēc izcelsmes antibiotikas iedalās dabīgajās, pussintētiskajās un sintētiski iegūtajās antibiotikās. Darbības mehānisma ziņā antibiotikas iedalās bakteriostatiskās, kas kavē baktēriju augšanu, un baktericīdās, kuras tās nogalina. Terminu 1942. gadā ieviesa mikrobiologs Zeļmans Vaksmans, lai apzīmētu jebkuras mikroorganismu izstrādātas vielas, kas lielā atšķaidījumā darbojas pret citu mikroorganismu augšanu.

Antibiotiku klasifikācijai izmanto dažādus principus. Praktiska nozīme ir antibiotiku dalījumam grupās, kurās ietilpst pēc ķīmiskās uzbūves un īpašībām līdzīgi preparāti. Medicīnas praksē biežāk izmantotās antibiotikas ir šādas:[2]

  1. 1,0 1,1 «Antibiotikas». Veselības projekti Latvijai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 10. jūlijā.
  2. Purviņš I, Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. Rīga: 3. Izdevums : Farmservis, 2008.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]