2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījumu veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles, pārstāvniecības un meitas sabiedrības dalībvalstīs un trešajās valstīs, ja tās sniedz finanšu pakalpojumus, ievēro šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām un šajā valstī vispārpieņemto praksi.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska mazināšanai.

(4) Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, lai atbildīgie darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai —, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību savā rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) Persona, kas kredītiestādē vai apdrošināšanas komersantā, kurš veic dzīvības apdrošināšanu, ir atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka par to, klients identificējams, tiklīdz kļuvis zināms, ka tā ir ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Ja saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, kā arī pirms tam, kad apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu — juridisko personu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, kredītiestāde un finanšu iestāde dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādei un finanšu iestādei ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus (neidentificētu klientu) kontus.

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā vai turējumā;

2) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no šā likuma 26. un 27.pantā noteiktajiem izņēmumiem;

3) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību.

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte darījuma attiecību ietvaros ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro patieso labuma guvēju identificējošo informāciju. Juridiskiem veidojumiem likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru vai veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību;

4) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi.

(3) Šajā likumā noteiktie pienākumi attiecībā uz klienta izpēti attiecas arī uz juridisko veidojumu neatkarīgi no tā, vai juridiskajam veidojumam ir juridiskās personas statuss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus.

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc šo attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kuras ir atteikušās sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

23.pants. Klienta personiska nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni pirmā darījuma veikšanā.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar tādu kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veicis respondents, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās korespondentattiecībās ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām, vai pārtrauc šādas attiecības.

25.pants. Darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski nozīmīga persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu — juridisko personu;

2) veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu klienta naudas vai citu darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgām personām, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

27.pants. Klientu izpētes izņēmumi

(1) Apdrošināšanas komersanti, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par summu, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 1000 euro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2500 euro.

(2) Privātie pensiju fondi ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja minētās iemaksas klients nevar izmantot kā nodrošinājumu, un attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, kas veidojas kā daļa no darba samaksas.

(3) Elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas neveikt klienta izpēti šādos gadījumos:

1) maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ir ekvivalenta 500 euro, un to nav iespējams atkārtoti papildināt;

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt un viena kalendāra gada laikā norēķināšanās ar elektroniskās naudas ierīci nepārsniedz summu latos, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa ir ekvivalenta 2500 euro. Šis izņēmums nav piemērojams, ja elektroniskās naudas iestāde no klienta (elektroniskās naudas turētāja) pēc tā pieprasījuma šā paša kalendāra gada laikā atpērk 1000 euro vai lielāku summu.

(4) Likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām turpmāk minētajām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi dalībvalstī vai tādā trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, kurai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgas prasības;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

5) darījuma kopējā summa ir mazāka par 15 000 euro pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā — ne agrāk kā pēc pieciem gadiem,

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, nav iespējama prasījuma tiesību cesija un darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

28.pants. Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

(3) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, kuru dalībvalstīs un trešajās valstīs, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvirza prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, kas nav kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, kā arī maksājumu iestādes.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties, tiklīdz likuma subjekts, pie kura vērsies klients, to pieprasa, nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Likuma subjekta paļaušanās uz citu personu veikto klienta identifikāciju un izpēti neatceļ pienākumu tam patstāvīgi uzraudzīt klienta darījumu attiecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai attiecīgais darījums atbilst.

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Kontroles dienestam.

(3) Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

33.¹ pants. Objekti, uz kuriem attiecināmi Kontroles dienesta rīkojumi

(1) Rīkojumi, kurus Kontroles dienests izdod saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktu un 33.panta pirmo daļu, attiecināmi uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tai skaitā uz mantu, kas radusies, pārvēršot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citās vērtībās.

(2) Ja noziedzīgi iegūti līdzekļi pilnībā vai daļēji ir pievienoti no likumīgiem avotiem iegūtiem līdzekļiem, Kontroles dienesta rīkojumi attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu un no likumīgiem avotiem iegūtu līdzekļu kopējo masu, nepārsniedzot noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.

(3) Ja no līdzekļiem, uz kuriem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu attiecina Kontroles dienesta rīkojumus, tiek gūti augļi, tad Kontroles dienesta rīkojumi attiecas arī uz iegūtajiem augļiem vai to daļu, kas atbilst no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem gūto augļu vērtībai.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

33.² pants. Rīkojums par darījumu pārraudzību

Kontroles dienests, ja tam, pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju, kas saņemta no likuma subjekta vai informācijas apmaiņas ceļā ar šā likuma 62.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, rodas pamatotas aizdomas, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šo darbību mēģinājums, ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu izdod rīkojumu likuma subjektam veikt darījumu pārraudzību tā klienta kontā — uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim var pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

33.³ pants. Rīkojuma paziņošana zemesgrāmatu nodaļai

(1) Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktu izdoto rīkojumu, ja tas satur zemesgrāmatu kompetencē esošu jautājumu, paziņo zemesgrāmatu nodaļai. Ja zemesgrāmatu nodaļā līdz rīkojuma saņemšanai vai rīkojumā noteiktā termiņa laikā saņemts nostiprinājuma lūgums par labprātīgu tiesību nostiprinājumu uz Kontroles dienesta rīkojumā norādīto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas apturēšanu uz rīkojumā noteikto termiņu. Pieņemto lēmumu zemesgrāmatu nodaļa nosūta Kontroles dienestam.

(2) Pēc šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā minētā Kontroles dienesta rīkojuma saņemšanas zemesgrāmatu nodaļa rakstveidā informē par to personu, uz kuru tas attiecas, nosūtot rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdotos Kontroles dienesta rīkojumus personas, kuru darījums ir apturēts, kuru kontā ir apturētas noteikta veida debeta operācijas vai attiecībā uz kurām piederošu līdzekļu pārreģistrāciju ir noteikts ierobežojums valsts informācijas sistēmas pārzinim vai zemesgrāmatu nodaļai, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(1¹) Saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu izdotos Kontroles dienesta rīkojumus personas, attiecībā uz kuru darījumiem vai noteikta veida debeta operācijām atturēšanās ir turpināma, vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, kā arī šā likuma subjekti var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Īpaši pilnvarota prokurora lēmumu šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētās personas var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010. Sk. pārejas noteikumu 8.punktu)

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos no tādu personu kontiem, kuras tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums atturēties no noteikta veida debeta operācijām.

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīts viens un tas pats klients;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešajā valstī, kurā ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam, kā arī informēt klientu par Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu izdoto rīkojumu.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos no darījuma veikšanas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 07.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(3) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par darījuma apturēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir darījuma apturēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta ceturtās daļas prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieka un personas, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kuri veic dzīvības apdrošināšanu, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no šādiem reģistriem:

1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, par klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, ziņas par minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārliecinātos par klienta un viņa pārstāvju identitāti, kā arī par to, vai klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, lai izvērtētu nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai pret klientu nav uzsākts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistriem — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju darba devējiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par pēdējiem pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu veiktie darījumi atbilst to ienākumu līmenim un ka personas kredītiestādei vai apdrošināšanas komersantam ir sniegušas patiesu informāciju par savām darba tiesiskajām attiecībām;

3) Nederīgo dokumentu reģistra — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas — ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu valsts reģistra — ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transportlīdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu valsts reģistra datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Iedzīvotāju reģistra — klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu.

(3) Atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms klienta pilnīgas izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts apkalpot šādas personas kontu, kā arī uzsākt darījuma attiecības un veikt darījumu ar šādu personu vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo par to Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, un ziņo par to Kontroles dienestam.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kurš tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tajā skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Uzraudzības un kontroles institūcija glabā informāciju vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēta šā likuma prasību neievērošana.

48.pants. Aizliegums izpaust informāciju

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī citas personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas par klientu, darījumu pārraudzību klienta kontā un neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un uz gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma fakts pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

51.pants. Kontroles dienesta pienākumi un tiesības

(1) Kontroles dienestam ir šādi pienākumi:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu;

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

10) publicēt informāciju par Kontroles dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Kontroles dienesta Konsultatīvajai padomei šā likuma 46.panta pirmās daļas 8.punktā minēto statistisko informāciju.

(2) Kontroles dienestam ir šādas tiesības:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim vai vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumu likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts institūcijām, kā arī no atvasinātām publiskām personām un to institūcijām;

5) sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Kontroles dienesta pienākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

52.pants. Kontroles dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi doti atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par rīkojuma sekām.

53.pants. Informācijas aizsardzība Kontroles dienestā

(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šo informāciju citiem mērķiem vai izpaudis to personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus. Kontroles dienestā saņemtās informācijas apstrāde netiek iekļauta Datu valsts inspekcijas personas datu apstrādes reģistrā.

55.pants. Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu

Kontroles dienests sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par noziedzīgu nodarījumu uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(1¹) Kontroles dienests pēc tam, kad ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors no likumības un pamatotības viedokļa ir izvērtējis un akceptējis valsts drošības iestādes pieprasījumu, sniedz šā dienesta rīcībā esošo informāciju par personu, kura:

1) Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi uzturēšanās atļauju, un pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona var radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi stratēģiskas nozīmes preču licenci, un pastāv pamatotas aizdomas par šīs personas aizdomīgu darījumu ar stratēģiskas nozīmes precēm un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Kontroles dienests pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ienākumiem.

(3) Kontroles dienests pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz tai normatīvajos aktos noteikto personu izvērtēšanai nepieciešamo šā dienesta rīcībā esošo informāciju par attiecīgo personu iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 07.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un īpaši pilnvarots prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

58.pants. Informācijas izmantošana

Šajā nodaļā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram tā saņemta.

59.pants. Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Kontroles dienesta Konsultatīvā padome (turpmāk — Konsultatīvā padome), kurai ir šādi uzdevumi:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam ieteikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta, norīko finanšu ministrs;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

62.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Kontroles dienests drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50.panta pirmajā daļā un 51.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

(2) Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Kontroles dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Kontroles dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analizēšanai, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Kontroles dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Kontroles dienests atsaka informācijas apmaiņu pilnā vai daļējā apjomā vai atsaka dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) persona, kura iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi tās valsts teritorijā, kura ir izteikusi lūgumu par informācijas apmaiņu vai tās tālāku nodošanu, ir šīs valsts pilsonis un Latvijas teritorijā nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

(4) Kontroles dienests var pieprasīt arī no citām, šā panta pirmajā daļā neminētajām ārvalstu iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un ar tajos norādīto Latvijas Republikas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Kontroles dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma novēršanas institūciju lūguma izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām.

(2) Kontroles dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja šajā likumā paredzētajā kārtībā būtu saņemts ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu.

(Nodaļa 07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

65.pants. Nelikumīga rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nelikumīga, ja tas, izdodot rīkojumu, ir pārkāpis šā likuma noteikumus.

66.pants. Zaudējums

Zaudējums ir mantiski novērtējams pametums, kas personai radies Kontroles dienesta vai likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā.

67.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta nepamatotu vai nelikumīgu rīcību un personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies, arī neiestājoties kādam no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

68.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

(1) Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir šāds:

1) saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļas noteikumiem izdots Kontroles dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas;

2) atbilstoši šā likuma 32.panta trešās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Kontroles dienesta paziņojums par to, ka šis dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

3) atbilstoši šā likuma 32.panta piektajai un sestajai daļai izdots Kontroles dienesta rīkojums atcelt rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem;

4) ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, ar kuru tiek atcelts Kontroles dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu vai trešās daļas 1.punktu.

(2) Ja likuma subjekts ir rīkojies nepamatoti, tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu nerodas no brīža, kad tas saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu ir ziņojis Kontroles dienestam, līdz brīdim, kad Kontroles dienests saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu izdevis rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

69.pants. Līdzatbildība

Persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā:

1) nav izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu;

2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi vai nav savlaicīgi sniegusi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījuma izvērtēšanai, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā (ja likuma subjektam ir norādīta tās adrese), vai juridiskajā adresē;

3) citā veidā radījusi sev zaudējumus vai izraisījusi šādu zaudējumu rašanos

70.pants. Atlīdzināmo zaudējumu veidi

(1) Personai ir atlīdzināmi šādi tiešie zaudējumi:

1) atturēšanās no darījumu veikšanas vai attiecīgo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;

2) saistību neizpildes vai nokavējuma rezultātā nodarītie zaudējumi;

3) citi šajā pantā neminētie tiešie zaudējumi, kuri noteikti Civillikumā un kurus persona var pierādīt.

(2) Ja personai kā nodokļu maksātājam ir bijusi aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kad tai nelikumīgi vai nepamatoti bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem, un ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors ir pieņēmis lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu, attiecīgajai personai šo nokavējuma naudu dzēš likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 9.punktu)

71.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstošu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī personas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumu, kas aprēķināts atbilstoši šā likuma 70.panta un 71.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, atlīdzina šādā apmērā:

1) 100 procentu apmērā — par aprēķināto summu vai summas daļu, kas nepārsniedz 100 000 latu;

2) 75 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 100 000 latu, bet nepārsniedz 1 000 000 latu;

3) 50 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 1 000 000 latu.

(4) Personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājumu par negūtajiem ienākumiem apliek ar nodokļiem un nodevām nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

72.pants. Kārtība, kādā iesniedz un izskata iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu

(1) Iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu persona sešu mēnešu laikā no šā likuma 68.pantā minētā tiesiskā pamata iestāšanās dienas iesniedz Ģenerālprokuratūrai. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu, bet, ja tāda nav, — citu informāciju, kas dod iespēju identificēt personu, vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasījumu;

3) zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un citus faktus, kas pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

4) personas apliecinājumu par to, ka šai personai nebija brīvu finanšu līdzekļu, lai zaudējuma rašanās brīdī izpildītu saistības;

5) bankas konta vai pasta norēķinu sistēmas konta rekvizītus, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms;

6) pēc izvēles — citu kontaktinformāciju (papildu adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese).

(2) Iesniegumam pievieno zaudējumu apliecinošos dokumentus un citus pierādījumus.

(3) Ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmēru vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Ja nepieciešams, ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors var pieprasīt papildu informāciju.

(4) Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Ģenerālprokuratūrai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

73.pants. Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmuma paziņošana un spēkā esamība

(1) Lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots iesniedzējam.

(2) Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējuma atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

74.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā nosūta Finanšu ministrijai izpildei:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, bankas vai pasta norēķinu sistēmas rekvizītiem un kontaktinformāciju, ja persona to ir norādījusi.

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā šā likuma 70.panta otrajā daļā minētās nokavējuma naudas dzēšanai nosūta nodokļu administrācijai:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, apturētā darījuma summas apmēru un laika periodu, kurā personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz iesniegumā norādīto bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(5) Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžetā īpaši šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 9.punktu)

75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzināšanu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzināšanu no valsts budžeta.

76.pants. Likuma subjekta atbildība

(1) Ja valsts atlīdzina personai likuma subjekta nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret likuma subjektu.

(2) Pirms regresa prasības vēršanas pret likuma subjektu Ģenerālprokuratūra to informē par pieņemto lēmumu un aicina mēneša laikā labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 12.nr.).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir spēkā:

1) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sis­tēmu”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 “Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši šā likuma 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par savas darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darbdienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Šā likuma 41.panta noteikumi par tiesībām pieprasīt un saņemt bez maksas likuma izpildei nepieciešamo informāciju no reģistriem un informācijas sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgajos spēkā esošajos likumos. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 41.pantā minētajiem likuma subjektiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

6. Šā likuma 41.pantā minētā informācija no Sodu reģistra bez maksas sniedzama, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8. Šā likuma 32.panta 2.¹ daļa, grozījumi 32.panta trešās daļas ievaddaļā un trešās daļas 3.punktā attiecībā uz 40 dienu termiņa noteikšanu, 32.panta astotās daļas 4.punkts, 34.panta 1.¹ daļa, grozījumi 34.panta otrajā daļā, kā arī grozījumi 39.panta pirmajā daļā attiecībā uz klienta informēšanu par Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu izdoto rīkojumu nav piemērojami likuma subjekta ziņojumiem, kas Kontroles dienestam iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9. Šā likuma 70.panta otrā daļa un 74.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

10. Šā likuma 64., 65., 66., 67., 68. un 69.pants, 70.panta pirmā daļa, 71., 72. un 73.pants, 74.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 75. un 76.pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2) Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu.