EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32000L0046

Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību

OV L 275, 27.10.2000., 39./43. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 343 - 347

Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (CS, ET, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 30/10/2009; Atcelts ar 32009L0110

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2000/46/oj

32000L0046



Oficiālais Vēstnesis L 275 , 27/10/2000 Lpp. 0039 - 0043


Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2000/46/EK

(2000. gada 18. septembris)

par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru [4],

tā kā:

(1) Kredītiestādes Direktīvas 2000/12/EK [5] 1. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nozīmē savā darbības jomā ir ierobežotas.

(2) Jāņem vērā šo iestāžu īpatnības un jāparedz attiecīgi pasākumi, kas vajadzīgi, lai koordinētu un saskaņotu dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību.

(3) Šajā direktīvā elektronisko naudu var uzskatīt par monētu un banknošu elektronisku aizstājēju, ko uzglabā elektroniskā ierīcē, tādā kā mikroshēmas karte vai datora atmiņa, un kas galvenokārt ir paredzēta ierobežotu summu elektroniskiem maksājumiem.

(4) Izvēlētā pieeja ir piemērota, lai panāktu vienīgi būtisku saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu elektroniskās naudas iestāžu atļauju savstarpēju atzīšanu un konsultatīvu uzraudzību, dodot iespēju piešķirt vienotu licenci, ko atzīst visā Kopienā un kas ir paredzēta, lai nodrošinātu naudas turētāju uzticību un piederības dalībvalsts konsultatīvās uzraudzības principa piemērošanu.

(5) Sakarā ar elektroniskās tirdzniecības straujo attīstību ir vēlams noteikt regulatīvo bāzi, kas ļauj elektroniskajai naudai pilnībā demonstrēt tās potenciālās priekšrocības, un jo īpaši novērš traucēkļus tehnoloģiskiem jauninājumiem; šī direktīva tādēļ ievieš tehnoloģiski neitrālu tiesisku regulējumu, kas saskaņo elektroniskās naudas iestāžu konsultatīvo uzraudzību tādā apjomā, lai nodrošinātu to pārdomātu un piesardzīgu darbību un jo īpaši to finansiālo vienotību.

(6) Kredītiestādēm, ņemot vērā Direktīvas 2000/12/EK I pielikuma 5. punktu, jau ir atļauts emitēt un pārvaldīt maksāšanas līdzekļus, ieskaitot elektronisko naudu, un veikt šādu darbību visā Kopienā, ievērojot savstarpēju atzīšanu un vispusīgu konsultatīvās uzraudzības sistēmu, ko tām piemēro saskaņā ar Eiropas Banku darbības direktīvām.

(7) Ir pamatota un vēlama tāda atsevišķa konsultatīva uzraudzības režīma ieviešana elektroniskās naudas iestādēm, kurš — lai gan izstrādāts atbilstīgi esošajam konsultatīvās uzraudzības režīmam, ko piemēro citām kredītiestādēm, un Direktīvai 2000/12/EK, izņemot tās V sadaļas 2. un 3. nodaļu, — tomēr ir atšķirīgs no minētā režīma, jo elektroniskās naudas emisija pati par sevi — ņemot vērā elektroniskās naudas īpašo iezīmi, kas ir monētu un banknošu elektroniskā aizstāšana, — nav noguldījumu pieņemšana atbilstīgi Direktīvas 2000/12/EK 3. pantam, ja saņemtie līdzekļi tūlīt tiek apmainīti pret elektronisko naudu.

(8) Naudas līdzekļu pieņemšana no sabiedrības apmaiņai pret elektronisko naudu, kuras dēļ emitējošās iestādes kontā rodas kredīta atlikums, saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana.

(9) Elektroniskajai naudai jābūt atlīdzināmai, lai nodrošinātu tās turētāju uzticību. Atlīdzināšanas iespējamība nenozīmē, ka līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu, saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK uzskata par noguldījumiem vai citādi atmaksājamiem līdzekļiem.

(10) Atlīdzināšanas iespējamība vienmēr būtu jāsaprot kā atgūšana par nominālvērtību.

(11) Lai reaģētu uz īpašajiem riskiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas emisiju, šim konsultatīvajam uzraudzības režīmam jābūt mērķtiecīgākam un līdz ar to mazāk apgrūtinošam nekā konsultatīvais uzraudzības režīms, kuru piemēro kredītiestādēm, sevišķi attiecībā uz samazinātiem sākumkapitāla normatīviem un Direktīvas 93/6/EEK [6] un Direktīvas 2000/12/EK V sadaļas 2. nodaļas II un III iedaļas nepiemērošanu.

(12) Tomēr nepieciešams saglabāt līdzvērtīgus darbības apstākļus elektroniskās naudas iestādēm un pārējām kredītiestādēm, kas emitē elektronisko naudu, un tādējādi nodrošināt daudzo iestāžu godīgu konkurenci naudas turētāju interesēs; tas ir panākts, elektroniskās naudas iestādēm piemērojamos, konsultatīvās uzraudzības režīma iepriekš minētos, mazāk apgrūtinošos aspektus līdzsvarojot ar stingrākiem noteikumiem nekā pārējām kredītiestādēm piemērojamie noteikumi, sevišķi attiecībā uz ierobežojumiem uzņēmējdarbībai, ko elektroniskās naudas iestādes drīkst veikt, un jo īpaši attiecībā uz pārdomātiem ierobežojumiem šo iestāžu ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iestāžu finanšu saistības attiecībā uz nesegto elektronisko naudu katrā laikā ir garantētas ar pietiekami likvīdiem zema riska aktīviem.

(13) Līdz kredītiestāžu darbības konsultatīvās uzraudzības saskaņošanai ieteicams, lai elektroniskās naudas iestādēm būtu pārdomāta un piesardzīga vadība un kontroles procedūras. Lai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas konsultatīvā uzraudzība, veikt operatīvus uzdevumus un citas palīgfunkcijas, kas saistītas ar elektroniskās naudas emisiju, ir svarīgi, lai elektroniskās naudas iestādēs būtu iekšējas struktūras, kurām būtu jāreaģē uz finansiāliem un nefinansiāliem riskiem, kādiem šīs iestādes pakļautas.

(14) Elektroniskās naudas emisija var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību. Ir vajadzīga cieša sadarbība elektroniskās naudas sistēmu vienotības izvērtēšanai.

(15) Ieteicams piešķirt kompetentajām iestādēm iespējamību atbrīvot elektroniskās naudas iestādes, kuras darbojas tikai attiecīgo dalībvalstu teritorijā, no dažām vai visām šajā direktīvā izvirzītajām prasībām.

(16) Šīs direktīvas pieņemšana ir vispiemērotākais līdzeklis, lai sasniegtu vēlamos mērķus. Šī direktīva nosaka tikai to, kas obligāti vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, un nepārsniedz šim nolūkam nepieciešamo.

(17) Būtu jāparedz šīs direktīvas pārskatīšana, ņemot vērā tirgus attīstības pieredzi un elektroniskās naudas turētāju aizsardzību.

(18) Par šīs direktīvas pieņemšanu ir notikusi apspriešanās ar Banku darbības padomdevēju komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma, definīcijas un ierobežojumi

1. Šo direktīvu piemēro elektroniskās naudas iestādēm.

2. To nepiemēro iestādēm, kas minētas Direktīvas 2000/12/EK 2. panta 3. punktā.

3. Šajā direktīvā:

a) "elektroniskās naudas iestāde" ir uzņēmums vai jebkura cita juridiska persona, kas emitē maksāšanas līdzekļus elektroniskās naudas formā un nav kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā;

b) "elektroniskā nauda" ir monetāra vērtība, kura ir prasījums pret emitentu un kuru:

i) ievada elektroniskas ierīces atmiņā;

ii) emitē, saņemot naudas līdzekļus, kuru summas vērtība ir vismaz vienāda ar emitēto monetāro vērtību;

iii) kā maksāšanas līdzekli pieņem uzņēmumi, kas nav emitenti.

4. Dalībvalstis aizliedz personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, nodarboties ar elektroniskās naudas emisiju.

5. Elektroniskās naudas iestāžu uzņēmējdarbība, kas nav elektroniskās naudas emisija, var būt vienīgi:

a) cieši saistītu finansiālu un nefinansiālu pakalpojumu sniegšana, tādu kā elektroniskās naudas pārvaldīšana, veicot operatīvas un citas palīgfunkcijas saistībā ar šīs naudas emisiju un citu maksāšanas līdzekļu izdošanu un pārvaldīšanu, taču izslēdzot jebkura veida kredīta piešķiršanu, un

b) datu uzkrāšana elektroniskās ierīces atmiņā citu uzņēmumu vai valsts iestāžu interesēs.

Elektroniskās naudas iestādēm nav līdzdalības nekādos citos uzņēmumos, izņemot, ja šie uzņēmumi veic operatīvas vai citas palīgfunkcijas, kas saistītas ar minēto iestāžu emitēto vai izplatīto elektronisko naudu.

2. pants

Banku darbības direktīvu piemērošana

1. Izņemot gadījumus, kad skaidri noteikts citādi, uz elektroniskās naudas iestādēm attiecas vienīgi tās atsauces uz kredītiestādēm, kas paredzētas Direktīvā 91/308/EEK [7] un Direktīvā 2000/12/EK, izņemot tās V sadaļas 2. nodaļu.

2. Direktīvas 2000/12/EK 5., 11., 13., 19. pantu, 20. panta 7. punktu, 51. un 59. pantu nepiemēro. Direktīvā 2000/12/EK paredzēto savstarpējās atzīšanas režīmu piemēro vienīgi tādam elektroniskās naudas iestāžu uzņēmējdarbības veidam kā elektroniskās naudas emisija.

3. Naudas līdzekļu saņemšana šīs direktīvas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nozīmē nav noguldījums vai citi atmaksājami līdzekļi saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EK 3. pantu, ja saņemtos naudas līdzekļus nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu.

3. pants

Atlīdzināšanas iespējamība

1. Elektroniskās naudas turētājs tās derīguma laikā var lūgt emitentu atmaksāt šo naudu par nominālo vērtību monētās vai banknotēs vai ar naudas pārvedumu bez maksas, izņemot izdevumus, kas noteikti kā nepieciešami šīs operācijas veikšanai.

2. Emitenta un naudas turētāja līgumā skaidri norāda atlīdzināšanas nosacījumus.

3. Līgumā var noteikt atlīdzināšanas minimālo lielumu. Šis lielums nedrīkst pārsniegt EUR 10.

4. pants

Sākumkapitāla un pastāvīgā pašu kapitāla normatīvi

1. Elektroniskās naudas iestādēm, kā noteikts Direktīvas 2000/12/EK 34. panta 2. punkta 1. un 2. apakšpunktā, ir sākumkapitāls vismaz EUR 1 miljons. Neatkarīgi no šā panta 2. un 3. punkta šo iestāžu pašu kapitāls, kā noteikts Direktīvā 2000/12/EK, nav mazāks par šo summu.

2. Elektroniskās naudas iestādēm katrā laikā ir pašu kapitāls, kas ir līdzvērtīgs vai par 2 % pārsniedz šo iestāžu finanšu saistību lielāko pašreizējo summu, kas attiecas uz nesegto elektronisko naudu, vai iepriekšējo sešu mēnešu kopējās summas vidējo vērtību.

3. Ja elektroniskās naudas iestādes uzņēmējdarbība nepārsniedz sešu mēnešu laika posmu, ieskaitot darbības sākšanas dienu, tās pašu kapitāls ir līdzvērtīgs vai pārsniedz 2 % no šīs iestādes finanšu saistību lielākās pašreizējās summas, kas attiecas uz nesegto elektronisko naudu, vai sešu mēnešu orientējošās kopējās summas. Iestādes finanšu saistību sešu mēnešu orientējošo kopējo summu, kas attiecas uz nesegto elektronisko naudu, apliecina ar komercdarbības plānu, uz kuru attiecas visi kompetento iestāžu pieprasītie pielāgojumi.

5. pants

Ieguldījumu ierobežojumi

1. Elektroniskās naudas iestāžu ieguldījumi ir vismaz to finanšu saistību apmērā, kas attiecas uz nesegto elektronisko naudu, un tikai šādos aktīvos:

a) aktīvu pozīcijās, kurām saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EK 43. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1., 2., 3. un 4. punktu un 44. panta 1. punktu piemēro kredītriska nulles svērumu un kuras ir pietiekami likvīdas;

b) pieprasījuma noguldījumos A zonas kredītiestādēs, kā noteikts Direktīvā 2000/12/EK, un

c) parāda instrumentos:

i) kuri ir pietiekami likvīdi;

ii) uz kuriem neattiecas 1. punkta a) apakšpunkts;

iii) kurus kompetentās iestādes ir atzinušas par kvalificējamiem posteņiem Direktīvas 93/6/EEK 2. panta 12. punkta nozīmē un

iv) kurus izdevuši uzņēmumi, kam atbilstīgi Direktīvas 2000/12/EK 1. pantam nav būtiskas līdzdalības attiecīgajā elektroniskās naudas iestādē vai kas jāiekļauj šo uzņēmumu konsolidētajos pārskatos.

2. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt attiecīgās elektroniskās naudas iestādes pašu kapitālu vairāk kā 20 reizes, un uz tiem attiecas vismaz tikpat stingri ierobežojumi, kādus piemēro kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EK V sadaļas 2. nodaļas III iedaļu.

3. Lai nodrošinātos pret tirgus riskiem, kas rodas sakarā ar elektroniskās naudas emisiju un 1. punktā minētajiem ieguldījumiem, elektroniskās naudas iestādes drīkst izmantot pietiekami likvīdu procentu likmi un ar ārvalstu valūtu saistītus ārpusbilances posteņus biržā tirgotu (t. i., nevis ārpusbiržas) atvasinātu finanšu instrumentu formā, ja uz tiem attiecas dienas peļņas normatīvi vai ārvalstu valūtas maiņas līgumi, kuru sākotnējais termiņš ir 14 kalendārās dienas vai mazāk. Atvasināto finanšu instrumentu izmantošana saskaņā ar pirmo teikumu ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir paredzēta tirgus risku pilnīga likvidācija un ja tā, cik iespējams, ir panākta.

4. Dalībvalstis nosaka attiecīgus ierobežojumus tirgus riskiem, kādi elektroniskās naudas iestādēm var rasties no 1. punktā minētajiem ieguldījumiem.

5. Šā panta 1. punkta piemērošanai aktīvus novērtē par zemāko cenu vai tirgus vērtību.

6. Ja 1. punktā minēto aktīvu vērtība ir zemāka par finanšu saistību summu attiecībā uz nesegto elektronisko naudu, kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgā elektroniskās naudas iestāde veic pasākumus, kas vajadzīgi tūlītējai šā stāvokļa izlabošanai. Šim nolūkam un tikai uz laiku kompetentās iestādes var atļaut nodrošināt iestādes finanšu saistības attiecībā uz nesegto elektronisko naudu ar aktīviem, kas nav minēti 1. punktā, tādā apmērā, kas nepārsniedz 5 % no šīm saistībām vai iestādes pašu kapitāla kopējās summas.

6. pants

Kompetento iestāžu veiktā īpašo prasību pārbaude

Kompetentās iestādes nodrošina, ka vismaz divreiz gadā veic aprēķinus, kas pamato atbilstību 4. un 5. pantam; šos aprēķinus veic vai nu pašas elektroniskās naudas iestādes, kas rezultātus un visus aprēķiniem vajadzīgos datus paziņo kompetentajām iestādēm, vai kompetentās iestādes, izmantojot elektroniskās naudas iestāžu paziņotos datus.

7. pants

Pārdomāta un piesardzīga darbība

Elektroniskās naudas iestādēm ir pārdomāta un piesardzīga vadība, administratīvās un grāmatvedības procedūras un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi. Tiem būtu jāreaģē uz finansiāliem un nefinansiāliem riskiem, kam attiecīgā iestāde ir pakļauta, tostarp tehniskiem un procedūras riskiem, kā arī riskiem, kas attiecas uz sadarbību ar jebkuru uzņēmumu, kurš veic operatīvas vai citas palīgfunkcijas, kas attiecas uz iestādes uzņēmējdarbību.

8. pants

Atbrīvojums

1. Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm atcelt šīs direktīvas dažu vai visu noteikumu un Direktīvas 2000/12/EK piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm, ja:

a) iestādes kopējā uzņēmējdarbība, kas atbilst šīs direktīvas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītajam veidam, veido finanšu saistību kopējo summu attiecībā uz nesegto elektronisko naudu, kura parasti nepārsniedz EUR 5 miljonus un nekad nepārsniedz EUR 6 miljonus, vai

b) iestādes emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem vienīgi iestādes meitasuzņēmumi, kuri veic operatīvas vai citas palīgfunkcijas attiecībā uz iestādes emitēto vai izplatīto elektronisko naudu, iestādes mātesuzņēmumi vai šādu mātesuzņēmumu pārējās filiāles, vai

c) iestādes emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem vienīgi ierobežots uzņēmumu skaits, kurus raksturo:

i) to atrašanās tajās pašās telpās vai citā ierobežotā vietējā teritorijā vai

ii) to ciešās finansiālās vai darījumu attiecības ar emitējošo iestādi, tādas kā kopēja tirdzniecības vai izplatīšanas sistēma.

Līguma pamatnoteikumos jāparedz, ka elektroniskās uzglabāšanas ierīcēs, kas ir naudas turētāju rīcībā maksājumu veikšanai, maksimālā uzkrātā summa nepārsniedz EUR 150.

2. Elektroniskās naudas iestāde, kurai saskaņā ar 1. punktu ir piešķirts atbrīvojums, nevar izmantot Direktīvā 2000/12/EK paredzēto savstarpējās atzīšanas režīmu.

3. Dalībvalstis prasa, lai visas elektroniskās naudas iestādes, attiecībā uz kurām ir atcelta šīs direktīvas un Direktīvas 2000/12/EK piemērošana, regulāri ziņotu par savu darbību, tostarp par finanšu saistību kopējo summu attiecībā uz elektronisko naudu.

9. pants

Iegūtās tiesības

Elektroniskās naudas iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva un kuras ir sākušas savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem dalībvalstī, kur atrodas to galvenais birojs, pirms dienas, kad stājas spēkā noteikumi, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, vai pirms 10. panta 1. punktā norādītās dienas, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk, uzskata par apstiprinātām. Dalībvalstis uzliek šādām elektroniskās naudas iestādēm pienākumu iesniegt kompetentajām iestādēm visu atbilstošo informāciju, lai tās sešos mēnešos no šīs direktīvas īstenošanai pieņemto noteikumu spēkā stāšanās dienas varētu izvērtēt, vai iestādes izpilda šajā direktīvā noteiktās prasības, kādi pasākumi jāveic atbilstības nodrošināšanai un vai nav ieteicams atsaukt atļauju. Ja sešos mēnešos no 10. panta 1. punktā norādītās dienas atbilstība nav nodrošināta, pēc šīs dienas elektroniskās naudas iestāde nevar izmantot savstarpējās atzīšanas režīmu.

10. pants

Īstenošana

1. Ne vēlāk kā 2002. gada 27. aprīlī dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos savu tiesību aktu noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

11. pants

Ziņojums

Līdz 2005. gada 27. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz:

- pasākumiem elektroniskās naudas turētāju aizsardzībai, tostarp iespējamo vajadzību ieviest garantijas sistēmu,

- kapitāla normatīviem,

- atbrīvojumiem un

- iespējamo vajadzību aizliegt maksāt procentus par naudas līdzekļiem, kas saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu,

un šim ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus par pārskatīšanu.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 18. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Védrine

[1] OV L 317, 15.10.1998., 7. lpp.

[2] OV L 101, 12.4.1999., 64. lpp.

[3] OV L 189, 6.7.1999., 7. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1999. gada 15. aprīļa Atzinums (OV C 219, 30.7.1999., 415. lpp.), apstiprināts 1999. gada 27. oktobrī, Padomes 1999. gada 29. novembra Kopējā nostāja (OV C 26, 28.1.2000., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 11. aprīļa Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2000. gada 16. jūnija Lēmums.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.)

[6] Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

[7] Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.).

--------------------------------------------------

Augša