1.   Ar šo regulu paredz nosacījumus un kārtību tādu brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei SIS, kas izdoti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, un par papildinformācijas un papildu datu apmaiņu, lai atteiktu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā.

2.   Tāpat ar šo regulu paredz noteikumus par SIS tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pienākumiem (eu-LISA), datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

1.   SIS veido:

N.SIS, kā minēts b) apakšpunktā, var ietvert datu datni (“valsts kopija”), kas ir pilnīga vai daļēja SIS datubāzes kopija. Divas vai vairāk dalībvalstis var vienā no savām N.SIS izveidot kopīgotu kopiju, kuru minētās dalībvalstis var izmantot kopīgi. Šādu kopīgotu kopiju uzskata par katras minētās dalībvalsts valsts kopiju.

Kopīgotu rezerves N.SIS, kā minēts c) apakšpunktā, var kopīgi izmantot divas vai vairāk dalībvalstis. Šādos gadījumos kopīgotu rezerves N.SIS uzskata par katras minētās dalībvalsts rezerves N.SIS. N.SIS un rezerves N.SIS var izmantot vienlaicīgi, lai nodrošinātu nepārtrauktu pieejamību galalietotājiem.

Dalībvalstis, kas plāno izveidot kopīgotu kopiju vai kopīgotu rezerves N.SIS, kuru kopīgi lietot, rakstiski vienojas par saviem attiecīgajiem pienākumiem. Tās par viņu vienošanos paziņo Komisijai.

Komunikācijas infrastruktūra atbalsta un sekmē SIS nepārtrauktas pieejamības nodrošināšanu. Tā ietver rezerves un nodalītus ceļus savienojumiem starp CS-SIS un rezerves CS-SIS, un tajā ir ietverti arī rezerves un nodalīti ceļi savienojumiem starp katru SIS tīkla valsts piekļuves punktu un CS-SIS un rezerves CS-SIS.

2.   Dalībvalstis ievada, atjaunina, dzēš SIS datus un veic tajos meklēšanu, izmantojot katra savu N.SIS. Dalībvalsts, kas lieto daļēju vai pilnīgu valsts kopiju vai daļēju vai pilnīgu kopīgotu kopiju, dara minēto kopiju pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras minētās dalībvalsts teritorijā. Daļējā valsts vai kopīgotā kopija ietver vismaz tos datus, kas uzskaitīti 20. panta 2. punkta a) līdz v) apakšpunktā. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N.SIS datu datnēs nav iespējams, izņemot kopīgotu kopiju gadījumā.

3.   CS-SIS veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, un tai ir rezerves CS-SIS, kas spēj nodrošināt visas galvenās CS-SIS funkcijas minētās sistēmas avārijas gadījumā. CS-SIS un rezerves CS-SIS atrodas divos tehniskajos eu-LISA centros.

4.   Aģentūra īsteno tehniskus risinājumus nolūkā pastiprināt SIS nepārtrauktu pieejamību, vai nu nodrošinot CS-SIS un rezerves CS-SIS vienlaicīgu darbību – ar noteikumu, ka CS-SIS avārijas gadījumā rezerves CS-SIS spēj nodrošināt SIS darbību –, vai arī dublējot sistēmu vai tās komponentus. Neatkarīgi no Regulas (ES) 2018/1726 10. pantā paredzētajām procedūras prasībām eu-LISA ne vēlāk kā 2019. gada 28. decembrī sagatavo pētījumu par tehnisko risinājumu iespējām, kurā ir iekļauts neatkarīgs ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze.

5.   Vajadzības gadījumā izņēmuma apstākļos eu-LISA var uz laiku izstrādāt SIS datubāzes papildu kopiju.

6.   CS-SIS nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS datus, tostarp veiktu meklēšanu SIS datubāzē. Dalībvalstīm, kas lieto valsts vai kopīgotu kopiju, CS-SIS nodrošina:

7.   CS-SIS nodrošina nepārtrauktu pieejamību.

1.   Centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras darbības, uzturēšanas un turpmākas izstrādes izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta. Minētās izmaksas ietver attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, lai nodrošinātu 4. panta 6. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu.

2.   Finansējumu piešķir no 791 miljona EUR lielā finansējuma, kas ir paredzēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunktu, lai segtu šīs regulas īstenošanas izmaksas.

3.   eu-LISA piešķir summu 31 098 000 EUR apmērā no finansējuma, kas minēts 2. punktā, un neskarot turpmāku šim mērķim paredzētu finansējumu no citiem Savienības vispārējā budžeta avotiem. Šādu finansējumu īsteno netiešā pārvaldībā, un tas sekmē to tehnisko pielāgojumu veikšanu, kas nepieciešami saskaņā ar šo regulu attiecībā uz centrālo SIS un komunikācijas infrastruktūru, kā arī ar to saistītos apmācības pasākumus.

4.   No finansējuma, kas minēts 2. punktā, dalībvalstis, kuras piedalās Regulā (ES) Nr. 515/2014, saņem papildu vispārēju piešķīrumu 36 810 000 EUR apmērā, kas jāsadala vienādās daļās ar vienreizēju maksājumu papildus to pamata piešķīrumam. Šādu finansējumu īsteno dalītā pārvaldībā, un tas ir pilnībā veltīts ātrai un efektīvai attiecīgo valstu sistēmu modernizācijai atbilstīgi šīs regulas prasībām.

5.   Katras N.SIS izveides, darbības, uzturēšanas un turpmākas izstrādes izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts.

1.   Katra dalībvalsts norīko iestādi (“N.SIS birojs”), kam ir galvenā atbildība par attiecīgo N.SIS.

Minētā iestāde ir atbildīga par N.SIS raitu darbību un drošību, nodrošina kompetento iestāžu piekļuvi SIS un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Tā ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka visas SIS funkcijas ir pienācīgi pieejamas galalietotājiem.

2.   Katra dalībvalsts norīko valsts iestādi, kas darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā un kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu un pieejamību (SIRENE birojs) saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem. Katrs SIRENE birojs ir vienots kontaktpunkts savai dalībvalstij nolūkā apmainīties ar papildinformāciju par brīdinājumiem un atvieglot prasīto darbību veikšanu gadījumos, kad brīdinājumi par personām ir ievadīti SIS un minētās personas tiek atrasta pēc tam, kad konstatēta informācijas atbilsme.

Katram SIRENE birojam saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ērta tieša vai netieša piekļuve visai attiecīgajai valsts informācijai, tostarp valsts datubāzēm un visai informācijai par savas dalībvalsts brīdinājumiem, kā arī ekspertu padomiem, lai varētu ātri un 8. pantā paredzētajos termiņos reaģēt uz lūgumiem sniegt papildinformāciju.

SIRENE biroji koordinē SIS ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. Minētajos nolūkos tiem ir piekļuve SIS apstrādātajiem datiem.

3.   Dalībvalstis sniedz eu-LISA ziņas par savu valsts N.SIS biroju un SIRENE biroju. eu-LISA publicē N.SIS biroju un SIRENE biroju sarakstu kopā ar 41. panta 8. punktā minēto sarakstu.

1.   Papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem un izmantojot komunikācijas infrastruktūru. Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos tehniskos resursus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu papildinformācijas nepārtrauktu pieejamību un savlaicīgu un efektīvu apmaiņu ar to. Gadījumā, ja komunikācijas infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis papildinformācijas apmaiņai izmanto citus atbilstīgi nodrošinātus tehniskos līdzekļus. Atbilstīgi nodrošinātu tehnisko līdzekļu sarakstu paredz SIRENE rokasgrāmatā.

2.   Papildinformāciju izmanto vienīgi nolūkā, kādā tā ir nosūtīta saskaņā ar 49. pantu, izņemot, ja no izdevējas dalībvalsts ir saņemta iepriekšēja piekrišana citādai izmantošanai.

3.   SIRENE biroji veic savus uzdevumus ātri un efektīvi, jo īpaši, atbildot uz lūgumu sniegt papildinformāciju pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc lūguma saņemšanas.

Lūgumus sniegt papildinformāciju ar visaugstāko prioritāti SIRENE veidlapās apzīmē ar norādi “URGENT”, kā arī norāda steidzamības iemeslu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par SIRENE biroju uzdevumiem, ievērojot šo regulu, un papildinformācijas apmaiņu kā rokasgrāmatu, kas tiek saukta par “SIRENE rokasgrāmatu”. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N.SIS, ievēro kopīgos standartus, protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu tās N.SIS savietojamību ar centrālo-SIS.

2.   Ja dalībvalsts izmanto valsts kopiju, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu un 4. panta 6. punktā minēto automātisko atjaunināšanu palīdzību nodrošina, ka dati, ko glabā valsts kopijā, ir identiski un saskaņoti ar SIS datubāzi un ka meklēšana tās valsts kopijā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS datubāzē veiktai meklēšanai.

3.   Galalietotāji saņem datus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu savus uzdevumus, jo īpaši un vajadzības gadījumā visus pieejamos datus, kas nodrošina datu subjekta identifikāciju un iespēju veikt prasīto darbību.

4.   Dalībvalstis un eu-LISA regulāri veic testus, lai pārbaudītu 2. punktā minēto valsts kopiju tehnisko atbilstību. Minēto testu rezultātus ņem vērā kā daļu no mehānisma, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (34).

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu un pilnveidotu šā panta 1. punktā minētos kopīgos standartus, protokolus un tehniskās procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Katra dalībvalsts attiecībā uz N.SIS pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu, lai:

2.   Dalībvalstis pieņem 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apstrādi un apmaiņu ar to, tostarp nodrošinot SIRENE biroju telpu drošību.

3.   Dalībvalstis pieņem šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar SIS datu apstrādi, ko veic iestādes, kas minētas 34. pantā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā aprakstītie pasākumi var būt daļa no vispārīgas pieejas drošībai un plāna valsts līmenī, aptverot vairākas IT sistēmas. Šādos gadījumos minētajā plānā ir skaidri identificējamas šajā pantā izklāstītās prasības un to piemērojamība SIS, un tās tiek ar minēto plānu nodrošinātas.

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS datiem un papildinformāciju. Minētais pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad minēto struktūru darbība ir izbeigta.

2.   Ja dalībvalsts jebkuru ar SIS saistītu uzdevumu veikšanai sadarbojas ar ārējiem līgumslēdzējiem, tā rūpīgi uzrauga līgumslēdzēja darbības, lai nodrošinātu atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz drošību, konfidencialitāti un datu aizsardzību.

3.   N.SIS vai jebkuru tehnisko kopiju darbības pārvaldību neuztic privātiem uzņēmumiem vai privātām organizācijām.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas CS-SIS ietvaros tiek ierakstītas reģistrā N.SIS, lai varētu pārbaudīt, vai meklēšana bija likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, pašuzraudzības nolūkos, lai nodrošinātu N.SIS pareizu darbību, kā arī datu integritāti un drošību. Šī prasība neattiecas uz 4. panta 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem automātiskajiem procesiem.

2.   Reģistra ieraksti konkrēti parāda brīdinājuma vēsturi, datu apstrādes darbības datumu un laiku, meklēšanā izmantoto datu veidu, atsauci uz apstrādāto datu veidu un gan kompetentās iestādes, gan datus apstrādājošās personas individuālus un unikālus lietotāja identifikatorus.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja meklēšana veikta ar daktiloskopiskajiem datiem vai sejas attēlu saskaņā ar 33. pantu, reģistra ieraksti parāda meklēšanā izmantoto datu veidu, nevis faktiskos datus.

4.   Reģistra ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā, un tos dzēš pēc trim gadiem no to izveides dienas. Reģistra ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

5.   Reģistra ierakstus var saglabāt ilgāk par 4. punktā minēto laikposmu, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

6.   Valsts kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt N.SIS pareizu darbību un datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma nodrošina piekļuvi reģistra ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

1.   Pirms tiek piešķirta atļauja apstrādāt SIS uzglabātos datus un periodiski pēc tam, kad piekļuve SIS datiem ir piešķirta, to iestāžu darbiniekus, kam ir tiesības piekļūt SIS, pienācīgi apmāca par datu drošību, par pamattiesībām, tostarp datu aizsardzību, un par datu apstrādes noteikumiem un procedūrām, kuras izklāstītas SIRENE rokasgrāmatā. Darbiniekus informē par visiem attiecīgajiem noteikumiem par noziedzīgajiem nodarījumiem un sankcijām, tostarp tām, kas paredzētas šīs regulas 59. pantā.

2.   Dalībvalstīs darbojas valsts līmeņa SIS apmācības programma, kurā notiek gan galalietotāju, gan arī SIRENE biroju darbinieku apmācība.

Minētā apmācības programma var būt daļa no vispārīgas apmācības programmas valsts līmenī, kas aptver apmācību citās svarīgās jomās.

3.   Savienības līmenī vismaz reizi gadā organizē kopīgus apmācības kursus, lai uzlabotu sadarbību starp SIRENE birojiem.

1.   Par centrālās SIS darbības pārvaldību atbild eu-LISA. Sadarbībā ar dalībvalstīm eu-LISA nodrošina to, ka centrālās SIS vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2.   eu-LISA ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikācijas infrastruktūru:

3.   eu-LISA ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar SIRENE birojiem un komunikāciju starp SIRENE birojiem:

4.   eu-LISA izstrādā un uztur mehānismu un procedūras, lai veiktu CS-SIS datu kvalitātes pārbaudes. Šajā sakarā tā regulāri iesniedz ziņojumus dalībvalstīm.

eu-LISA regulāri iesniedz Komisijai ziņojumu par problēmām un attiecīgajām dalībvalstīm.

Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par datu kvalitātes jautājumiem, kas radušies.

5.   eu-LISA veic arī uzdevumus, kas saistīti ar apmācības nodrošināšanu par SIS tehnisko izmantošanu un par pasākumiem SIS datu kvalitātes uzlabošanai.

6.   Centrālās SIS darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar šo regulu nodrošinātu centrālās SIS darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi sistēmas raitai darbībai. Minētie uzdevumi ietver arī centrālās SIS un N.SIS testēšanas pasākumu koordinēšanu, vadību un atbalstīšanu, kas nodrošina, ka centrālā SIS un N.SIS darbojas saskaņā ar tehniskās un funkcionālās atbilstības prasībām, kas izklāstītas 9. pantā.

7.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu komunikācijas infrastruktūras tehniskās prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 62. panta 2. punktā.

1.   Attiecībā uz centrālo SIS un komunikācijas infrastruktūru eu-LISA pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu, lai:

2.   eu-LISA veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apstrādi un apmaiņu, izmantojot komunikācijas infrastruktūru.

1.   Neskarot Civildienesta noteikumu 17. pantu, eu-LISA visiem saviem darbiniekiem, kas strādā ar SIS datiem, piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti atbilstīgi standartiem, kas pielīdzināmi šīs regulas 11. pantā paredzētajiem. Minētais pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas, vai viņu darbība ir izbeigta.

2.   eu-LISA veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot komunikācijas infrastruktūru.

3.   Ja eu-LISA jebkuru ar SIS saistītu uzdevumu veikšanai sadarbojas ar ārējiem līgumslēdzējiem, tā rūpīgi uzrauga līgumslēdzēja darbības, lai nodrošinātu atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz drošību, konfidencialitāti un datu aizsardzību.

4.   CS-SIS darbības pārvaldību neuztic privātiem uzņēmumiem vai privātām organizācijām.

1.   eu-LISA nodrošina, ka 12. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem tiek saglabāti reģistra ieraksti par katru piekļuvi CS-SIS saglabātajiem personas datiem un par visām minēto datu apmaiņām.

2.   Reģistra ieraksti konkrēti parāda brīdinājuma vēsturi, datu apstrādes darbības datumu un laiku, meklēšanā izmantoto datu veidu, atsauci uz apstrādāto datu veidu un kompetentās iestādes, kas apstrādā datus, individuālus un unikālus lietotāja identifikatorus.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja meklēšana veikta ar daktiloskopiskajiem datiem vai sejas attēliem saskaņā ar 33. pantu, reģistra ieraksti parāda meklēšanā izmantoto datu veidu, nevis faktiskos datus.

4.   Reģistra ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos, un tos dzēš pēc trim gadiem no to izveides dienas. Reģistra ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

5.   Reģistra ierakstus var glabāt ilgāk par 4. punktā minētajiem laikposmiem, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

6.   Lai veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, eu-LISA atbilstīgi tās kompetencei ir piekļuve reģistra ierakstiem.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam pēc lūguma un atbilstīgi tā kompetencei ir piekļuve minētajiem reģistra ierakstiem, lai tas varētu pildīt savus pienākumus.

1.   Neskarot 8. panta 1. punktu vai šīs regulas noteikumus par papildu datu glabāšanu, SIS ir ietverti tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 24. un 25. pantā noteiktajiem nolūkiem.

2.   Jebkurš brīdinājums SIS, kurā ir ietverta informācija par personām, ietver tikai šādus datus:

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu un pilnveidotu tehniskos noteikumus, kas nepieciešami, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu datus, kas minēti šā panta 2. punktā, un vienotos standartus, kas minēti šā panta 4. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Tehniskie noteikumi ir līdzīgi tehniskajiem noteikumiem attiecībā uz meklēšanu CS-SIS, valsts vai kopīgotā kopijā un tehniskajās kopijās, kas izveidotas saskaņā ar 41. panta 2. punktu. Tie ir balstīti uz vienotiem standartiem.

1.   Pirms brīdinājuma ievadīšanas un pagarinot brīdinājuma derīguma termiņu, dalībvalstis nosaka, vai gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai būtu brīdinājums SIS.

2.   Ja lēmums atteikt ieceļošanu un uzturēšanos, kā minēts 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir saistīts ar teroristu nodarījumu, konkrēto gadījumu uzskata par atbilstīgu, piemērotu un pietiekami svarīgu, lai būtu brīdinājums SIS. Sabiedriskās vai valsts drošības apsvērumu dēļ dalībvalstis var izņēmuma kārtā atturēties ievadīt brīdinājumu, ja tas varētu traucēt oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras.

1.   To datu minimuma kopums, kas vajadzīgi, lai ievadītu brīdinājumu SIS, ir dati, kas minēti 20. panta 2. punkta a), g), k), m), n) un q) apakšpunktā. SIS ievada arī citus minētajā punktā norādītos datus, ja tie ir pieejami.

2.   Datus, kas minēti šīs regulas 20. panta 2. punkta e) apakšpunktā, ievada vienīgi tad, ja tas noteikti ir nepieciešams, lai varētu identificēt attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo. Ja tiek ievadīti šādi dati, dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērots Regulas (ES) 2016/679 9. pants.

1.   Pirms brīdinājuma ievadīšanas dalībvalsts pārbauda, vai par attiecīgo personu SIS jau nav ievadīts brīdinājums. Minētajam nolūkam veic arī pārbaudi ar daktiloskopiskajiem datiem, ja šādi dati ir pieejami.

2.   Par vienu personu katra dalībvalsts SIS ievada tikai vienu brīdinājumu. Ja nepieciešams, jaunus brīdinājumus par to pašu personu var ievadīt citas dalībvalstis saskaņā ar 3. punktu.

3.   Ja par kādu personu SIS jau ir ievadīts brīdinājums, tad dalībvalsts, kura grib ievadīt jaunu brīdinājumu, pārbauda, vai brīdinājumi nav nesavietojami. Ja nesavietojamību nekonstatē, dalībvalsts var ievadīt jauno brīdinājumu. Ja brīdinājumi nav savietojami, attiecīgie dalībvalstu SIRENE biroji papildinformācijas apmaiņas ceļā savstarpēji apspriežas, lai panāktu vienošanos. Noteikumus par brīdinājumu savietojamību paredz SIRENE rokasgrāmatā. Pēc apspriešanās starp dalībvalstīm un ja tiek apdraudētas būtiskas valsts intereses, var atkāpties no noteikumiem par savietojamību.

4.   Ja tiek konstatētas vairākas informācijas atbilsmes saistībā ar vairākiem brīdinājumiem par vienu un to pašu personu, izpildītāja dalībvalsts ievēro brīdinājumu prioritātes noteikumus, kas noteikti SIRENE rokasgrāmatā.

Ja uz personu attiecas vairāki brīdinājumi, kurus ievadījušas dažādas dalībvalstis, brīdinājumus par apcietināšanu, kas ievadīti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1862 26. pantu, izpilda prioritārā kārtā, ievērojot minētās regulas 25. pantu.

1.   Dalībvalstis ievada brīdinājumu ieceļošanas un uzturēšanās atteikumam, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.   Situācijas, uz kurām attiecas 1. punkta a) apakšpunkts, rodas, ja:

3.   Izdevēja dalībvalsts nodrošina, ka brīdinājums stājas spēkā SIS, tiklīdz attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir atstājis dalībvalstu teritoriju vai tiklīdz iespējams, ja izdevēja dalībvalsts ir ieguvusi skaidras norādes, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir atstājis dalībvalstu teritoriju, lai nepieļautu minētā trešās valsts valstspiederīgā atkārtotu ieceļošanu.

4.   Personām, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu, kā minēts 1. punktā, ir pārsūdzības tiesības. Šādas pārsūdzības īsteno saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, kuros paredz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu prasīšanu tiesā.

1.   Brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kas saskaņā ar Padomes pieņemtajiem tiesību aktiem paredzēts, lai nepieļautu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu caur to, tostarp pasākumi, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktu ceļošanas aizliegumu, ievada SIS nolūkā atteikt ieceļošanu un uzturēšanos tiktāl, ciktāl ir nodrošināta atbilstība datu kvalitātes prasībām.

2.   Brīdinājumus ievada, atjaunina un dzēš tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura pasākuma pieņemšanas laikā ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts. Ja minētajai dalībvalstij nav piekļuves SIS vai brīdinājumiem, kas ievadīti saskaņā ar šo regulu, atbildību uzņemas dalībvalsts, kas būs nākamā prezidentvalsts un kam ir piekļuve SIS, tostarp brīdinājumiem, kas ievadīti saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis ievieš procedūras, kas vajadzīgas, lai ievadītu, atjauninātu un dzēstu šādus brīdinājumus.

1.   Brīdinājums par trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties Savienībā saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK vai kāda nolīguma starp Savienību vai Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un kādu trešo valsti, no otras puses, nozīmē, atbilst noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot minēto direktīvu vai nolīgumu.

2.   Ja par trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, ir konstatēta informācijas atbilsme par brīdinājumu, kas ievadīts saskaņā ar 24. pantu, tad izpildītāja dalībvalsts nekavējoties apspriežas ar izdevēju dalībvalsti papildinformācijas apmaiņas ceļā, lai bez kavēšanās lemtu par veicamo darbību.

1.   SIS ievada tikai fotogrāfijas, sejas attēlus un daktiloskopiskos datus, kas minēti 20. panta 2. punkta w) un x) apakšpunktā un kas atbilst minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām. Pirms šādu datu ievadīšanas veic kvalitātes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai ir nodrošināta atbilstība minimālajiem datu kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām.

2.   SIS ievadītie daktiloskopiskie dati var sastāvēt no viena līdz desmit pirkstu nospiedumiem, kas iegūti ar uzspiešanas metodi, un no viena līdz desmit pirkstu nospiedumiem, kas iegūti ar pārvelšanas metodi. Tajos var iekļaut arī līdz diviem plaukstu nospiedumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minēto biometrisko datu glabāšanai minimālos datu kvalitātes standartus un tehniskās specifikācijas nosaka saskaņā ar šā panta 4. punktu. Minētie minimālie datu kvalitātes standarti un tehniskās specifikācijas nosaka kvalitātes līmeni, kas nepieciešams datu izmantošanai, lai pārbaudītu personas identitāti saskaņā ar 33. panta 1. punktu, un datu izmantošanai, lai identificētu personu saskaņā ar 33. panta 2.–4. punktu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 1. un 3. punktā minētos minimālos datu kvalitātes standartus un tehniskās specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja SIS brīdinājumā ir pieejamas fotogrāfijas, sejas attēli un daktiloskopiskie dati, tos izmanto, lai apstiprinātu tādas personas identitāti, kura atrasta SIS burtciparu meklēšanas rezultātā.

2.   Lai identificētu personu, visos gadījumos var veikt meklēšanu daktiloskopiskajos datos. Tomēr, ja personas identitāti nevar noskaidrot, izmantojot citus līdzekļus, lai identificētu personu veic meklēšanu daktiloskopiskajos datos. Minētajā nolūkā centrālajā SIS iekļauj automatizētu pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmu (AFIS).

3.   Daktiloskopiskajos datos SIS saistībā ar brīdinājumiem, kuri ievadīti saskaņā ar 24. un 25. pantu, var meklēt arī, izmantojot pilnus vai nepilnus pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu komplektus, kas konstatēti izmeklējamu smagu noziegumu vai teroristu nodarījumu izdarīšanas vietās, ja ar augstu varbūtības pakāpi var konstatēt, ka minētie nospiedumu komplekti pieder nodarījuma izdarītājam un ar noteikumu, ka meklēšanu veic vienlaikus dalībvalsts attiecīgajās valstu pirkstu nospiedumu datubāzēs.

4.   Tiklīdz tas tehniski ir iespējams un vienlaikus nodrošinot augstu identifikācijas uzticamības pakāpi, fotogrāfijas un sejas attēlus var izmantot personas identificēšanai saistībā ar regulāras robežšķērsošanas vietām.

Pirms šo funkciju īsteno SIS, Komisija sniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību, par to, vai tā spēj pareizi darboties, un par tās uzticamību. Par ziņojumu apspriežas ar Eiropas Parlamentu.

Pēc tam, kad ir sākta šīs funkcijas izmantošana regulāras robežšķērsošanas vietās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 61. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz to, lai noteiktu citus apstākļus, kādos fotogrāfijas un sejas attēlus var izmantot personu identificēšanai.

1.   Valsts kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, ir piekļuve SIS ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šādos datos vai SIS datubāzes kopijā, lai:

2.   Tiesības piekļūt SIS datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šādos datos var būt par naturalizāciju atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm, kā paredzēts valsts tiesību aktos naturalizācijas pieteikuma izskatīšanas nolūkos.

3.   Tiesības piekļūt SIS datiem un tiesības tieši meklēt šajos datos 24. un 25. panta nolūkos var būt arī attiecīgās valsts tiesu iestādēm – tostarp tām, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas personai, – pildot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos uzdevumus, kā arī šādu iestāžu darbības koordinēšanas iestādēm.

4.   Tiesības piekļūt datiem, kuri attiecas uz dokumentiem saistībā ar personām un kuri ievadīti saskaņā ar 38. panta 2. punkta k) un l) apakšpunktu Regulā (ES) 2018/1862, un tiesības meklēt šajos datos arī var būt iestādēm, kas minētas šā panta 1. punkta f) apakšpunktā.

5.   Šajā pantā minētās kompetentās iestādes iekļauj 41. panta 8. punktā minētajā sarakstā.

1.   Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), kas izveidota ar Regulu (ES) 2016/794, ja tas vajadzīgs tās pilnvaru izpildei, ir tiesības piekļūt SIS datiem un meklēt tajos. Eiropols var arī veikt papildinformācijas apmaiņu un vēl lūgt sniegt papildinformāciju saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem.

2.   Ja Eiropola veiktā meklēšanā konstatē, ka SIS ir brīdinājums, Eiropols informē izdevēju dalībvalsti, ar komunikācijas infrastruktūras palīdzību veicot papildinformācijas apmaiņu un rīkojoties saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatā paredzētajiem noteikumiem. Kamēr Eiropols vēl nevar izmantot papildinformācijas apmaiņai paredzētās funkcijas, tas informē izdevējas dalībvalstis, izmantojot kanālus, kas definēti Regulā (ES) 2016/794.

3.   Eiropols papildinformāciju, ko tam sniegušas dalībvalstis, var apstrādāt salīdzināšanas ar tā datubāzēm un operatīvās analīzes projektiem nolūkā, kuras mērķis ir identificēt saiknes vai citu svarīgu saistību un veikt stratēģisko, tematisko vai operatīvo analīzi, kā minēts Regulas (ES) 2016/794 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Eiropols jebkādu papildinformācijas apstrādi šā panta nolūkā veic saskaņā ar minēto regulu.

4.   SIS meklēšanā vai papildinformācijas apstrādē iegūtās informācijas izmantošanai Eiropolam ir vajadzīga izdevējas dalībvalsts piekrišana. Ja attiecīgā dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, Eiropola darbības ar šo informāciju reglamentē Regula (ES) 2016/794. Eiropols šādu informāciju sniedz trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar izdevējas dalībvalsts piekrišanu un pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

5.   Eiropols:

6.   Eiropols datus no SIS kopē vienīgi tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai pienācīgi pilnvaroti Eiropola darbinieki varētu veikt tiešu meklēšanu šajos datos. Šādām kopijām piemēro šo regulu. Tehnisko kopiju izmanto vienīgi, lai saglabātu SIS datus, kamēr tajos notiek meklēšana. Tiklīdz meklēšana ir pabeigta, datus dzēš. Šādu izmantošanu neuzskata par SIS datu nelikumīgu lejupielādi vai kopēšanu. Eiropols nekopē brīdinājumu datus vai papildu datus, ko izdevušas dalībvalstis, vai no CS-SIS citās Eiropola sistēmās.

7.   Lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu drošību un integritāti, Eiropols saglabā reģistra ierakstus par katru piekļuvi un meklēšanu SIS saskaņā ar 12. panta noteikumiem. Šādus reģistra ierakstus un dokumentus neuzskata par SIS daļu nelikumīgu lejupielādi vai kopēšanu.

8.   Dalībvalstis papildinformācijas apmaiņas ceļā informē Eiropolu par jebkādu informācijas atbilsmi saistībā ar brīdinājumiem, kas saistīti ar teroristu nodarījumiem. Izņēmuma kārtā dalībvalstis var neinformēt Eiropolu, ja tas apdraudētu patlaban notiekošu izmeklēšanu, kādas personas drošību vai ja tas būtu pretrunā izdevējas dalībvalsts būtiskām drošības interesēm.

9.   Šā panta 8. punktu piemēro no dienas, kad Eiropols var saņemt papildinformāciju saskaņā ar 1. punktu.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 40. panta 8. punktu minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minēto vienību dalībniekiem atbilstīgi savām pilnvarām un ar noteikumu, ka tie ir pilnvaroti veikt pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 34. panta 1. punktu un tiem ir nodrošināta nepieciešamā apmācība saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punktu, ir tiesības piekļūt SIS un veikt meklēšanu SIS datos, ciktāl tas ir nepieciešams viņu pienākumu pildīšanai un ciktāl to prasa konkrētās operācijas operatīvais plāns. Piekļuvi SIS datiem nepaplašina, attiecinot uz citiem vienības dalībniekiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto vienību dalībnieki īsteno tiesības piekļūt SIS un meklēt SIS datos saskaņā ar 1. punktu, izmantojot tehnisko saskarni. Tehnisko saskarni izveido un uztur Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un tā ļauj nodrošināt tiešu savienojumu ar centrālo SIS.

3.   Ja šā panta 1. punktā minēto vienību dalībnieka veiktā meklēšanā tiek konstatēts, ka ir brīdinājums SIS, par to informē izdevēju dalībvalsti. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 40. pantu vienību dalībnieki saistībā ar brīdinājumu SIS rīkojas tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā tie darbojas, robežsargu vai ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē iesaistītā personāla norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.

4.   Lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu drošību un integritāti, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saglabā reģistra ierakstus par katru piekļuvi un meklēšanu SIS saskaņā ar 12. panta noteikumiem.

5.   Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra pieņem un piemēro pasākumus ar mērķi nodrošināt drošību, konfidencialitāti un pašuzraudzību saskaņā ar 10.,11. un 13. pantu un nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētās vienības šos pasākumus piemēro.

6.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmētu Regulas (ES) 2016/1624 noteikumus par datu aizsardzību vai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbildību par jebkādu neatļautu vai nepareizu datu apstrādi, ko tā veic.

7.   Neskarot 2. punktu, nevienu SIS daļu nepievieno nevienai datu vākšanas un apstrādes sistēmai, ko ekspluatē 1. punktā minētās vienības vai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, un SIS datus, kuriem minētajām vienībām ir piekļuve, nenosūta nevienai šādai sistēmai. SIS daļas netiek lejupielādētas vai kopētas. Reģistra ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklēšanu neuzskata par SIS datu nelikumīgu lejupielādi vai kopēšanu.

8.   Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ļauj Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzraudzīt un pārskatīt šajā pantā minēto vienību darbības, ko tās veic, īstenojot savas tiesības piekļūt SIS datiem un veikt meklēšanu šajos datos. Tas neskar Regulas (ES) 2018/1725 turpmākos noteikumus.

1.   Komisija ne retāk kā reizi piecos gados izvērtē SIS darbību un to, kā to izmanto Eiropols un 36. panta 1. punktā minētās vienības.

2.   Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra nodrošina atbilstīgus pēcpasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kuri izriet no izvērtējuma.

3.   Ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem un pēcpasākumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.   Brīdinājumus saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2.   Izdevēja dalībvalsts trīs gados pēc brīdinājuma ievadīšanas SIS pārskata vajadzību to saglabāt. Tomēr, ja valsts lēmumā, kas ir brīdinājuma pamatā, ir noteikts garāks derīguma termiņš nekā trīs gadi, brīdinājumu pārskata piecu gadu laikā pēc tā ievadīšanas.

3.   Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus pārskatīšanas periodus.

4.   Pārskatīšanas periodā izdevēja dalībvalsts pēc visaptveroša, individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu saglabāt ilgāk par pārskatīšanas periodu, ja tas ir nepieciešami un samērīgi nolūkos, kādos brīdinājums ievadīts. Šādā gadījumā 2. punktu piemēro arī termiņa pagarinājumam. Par jebkādu šādu termiņa pagarināšanu paziņo CS-SIS.

5.   Brīdinājumus automātiski dzēš, tiklīdz ir beidzies 2. punktā minētais pārskatīšanas periods, izņemot, ja izdevēja dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu ir paziņojusi CS-SIS par termiņa pagarināšanu. CS-SIS četrus mēnešus iepriekš automātiski informē izdevēju dalībvalsti par paredzamo datu dzēšanu.

6.   Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas periods ir pagarināts saskaņā ar šā panta 4. punktu, un pēc pieprasījuma nosūta to 55. pantā minētajām uzraudzības iestādēm.

7.   Tiklīdz SIRENE birojam kļūst skaidrs, ka brīdinājums ir sasniedzis savu mērķi un tādēļ tas būtu jādzēš, tas nekavējoties paziņo iestādei, kas izveidojusi brīdinājumu. Iestāde 15 kalendāro dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas atbild, ka brīdinājums ir dzēsts vai tiks dzēsts, vai norāda iemeslus saglabāt brīdinājumu. Ja atbilde nav saņemta līdz 15 dienu termiņa beigām, SIRENE birojs nodrošina, ka brīdinājums tiek dzēsts. Brīdinājumu dzēš SIRENE birojs, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. SIRENE biroji ziņo savai uzraudzības iestādei, kad, rīkojoties saskaņā ar šo punktu, tie sastopas ar jebkādu problēmu atkārtošanos.

1.   Brīdinājumus par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu saskaņā ar 24. pantu dzēš:

2.   Brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kā mērķis ir nepieļaut ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu cauri dalībvalstu teritorijai, dzēš, ja ierobežojošais pasākums ir izbeigts, apturēts vai anulēts.

3.   Brīdinājumus par personu, kas ieguvusi dalībvalsts pilsonību vai jebkuras tādas valsts pilsonību, kuras valstspiederīgajiem ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, dzēš, tiklīdz izdevēja dalībvalsts uzzina vai par to tiek informēta, ievērojot 44. pantu, ka attiecīgā persona ieguvusi šādu pilsonību.

4.   Brīdinājumus dzēš, tiklīdz beidzas brīdinājuma termiņš saskaņā ar 39. pantu.

1.   Dalībvalstis 20. pantā minētos datus apstrādā tikai nolūkā atteikt ieceļošanu un uzturēšanos savā teritorijā.

2.   Datus kopē vienīgi tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 34. pantā minētās kompetentās iestādes varētu veikt tiešu meklēšanu. Minētajām kopijām piemēro šo regulu. Dalībvalsts nekopē brīdinājuma datus vai papildu datus, ko ievadījusi cita dalībvalsts, no tās N.SIS vai no CS-SIS uz citām valsts datu datnēm.

3.   Šā panta 2. punktā minētās tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas bezsaistes datubāzes, drīkst saglabāt uz laiku, kas nav ilgāks par 48 stundām.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas bezsaistes datubāzes, ko izmanto vīzu izsniegšanas iestādes, nav atļautas, izņemot kopijas, kuras veidotas, lai tās izmantotu tikai ārkārtas situācijās, ja tīkls nav bijis pieejams vairāk nekā 24 stundas.

Dalībvalstis uztur šādu kopiju pastāvīgi atjauninātu uzskaitījumu, to dara pieejamu uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai attiecībā uz minētajām kopijām piemērotu šo regulu, jo īpaši tās 10. pantu.

4.   Šīs regulas 34. pantā minētajām kompetentajām iestādēm piekļuvi datiem SIS atļauj vienīgi to kompetences robežās un vienīgi pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem.

5.   Ikvienai dalībvalsts veiktai SIS datu apstrādei citos nolūkos nekā tie, kādēļ tā ievadīta SIS, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītēju un nopietnu sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apdraudējumu, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziegumu. Šajā nolūkā saņem izdevējas dalībvalsts iepriekšēju atļauju.

6.   Kompetentās iestādes, kas minētas 34. panta 1. punkta f) apakšpunktā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem var izmantot datus, kuri attiecas uz dokumentiem saistībā ar personām un kuri ievadīti SIS saskaņā ar 38. panta 2. punkta k) un l) apakšpunktu Regulā (ES) 2018/1862.

7.   SIS datu izmantošanu, kura neatbilst šā panta 1. līdz 6. punktam, uzskata par ļaunprātīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem, un uz to attiecas sankcijas saskaņā ar 59. pantu.

8.   Katra dalībvalsts nosūta eu-LISA to savu kompetento iestāžu sarakstu, kuras, ievērojot šo regulu, ir pilnvarotas tieši veikt meklēšanu SIS datos, kā arī jebkuras izmaiņas šajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu. eu-LISA nodrošina to, ka saraksts katru gadu tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. eu-LISA savā tīmekļa vietnē uztur pastāvīgi atjauninātu sarakstu, kurā ir iekļautas izmaiņas, ko dalībvalstis nosūtījušas starp gadskārtējām publikācijām.

9.   Ja vien Savienības tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, attiecīgās valsts N.SIS datiem piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

1.   Šīs regulas 41. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt SIS datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veikta darbība. Tādus datus valsts datnēs saglabā ne ilgāk kā trīs gadus, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts tiesību aktu īpašos noteikumos ir paredzēts ilgāks saglabāšanas periods.

2.   Šīs regulas 41. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt SIS datus par konkrētu brīdinājumu, ko minētā dalībvalsts ir ievadījusi SIS.

1.   Izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, atjaunināti un likumīgi ievadīti un uzglabāti SIS.

2.   Ja izdevēja dalībvalsts saņem attiecīgus papildu vai labotus datus, kas minēti 20. panta 2. punktā, tā bez kavēšanās pilnīgo vai groza attiecīgo brīdinājumu.

3.   Vienīgi izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst datus, ko tā ievadījusi SIS.

4.   Ja dalībvalstij, kura nav izdevēja dalībvalsts, ir attiecīgi papildu vai grozīti dati, kas uzskaitīti 20. panta 2. punktā, šī dalībvalsts papildinformācijas apmaiņas ceļā tos bez kavēšanās nosūta izdevējai dalībvalstij, lai tā varētu pilnīgot vai grozīt brīdinājumu. Datus nosūta tikai tad, ja trešās valsts valstspiederīgā identitāte ir noskaidrota.

5.   Ja dalībvalstij, kura nav izdevēja dalībvalsts, ir pierādījumi, ka datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tad attiecīgā valsts cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā divās darbadienās pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, papildinformācijas apmaiņas ceļā par to informē izdevēju dalībvalsti. Izdevēja dalībvalsts pārbauda šo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgo ierakstu bez kavēšanās labo vai dzēš.

6.   Ja dalībvalstis nespēj vienoties divu mēnešu laikā no brīža, kad pirmoreiz atklājās pierādījumi, kas minēti šā panta 5. punktā, tad dalībvalsts, kura nav ievadījusi brīdinājumu, jautājumu nodod attiecīgajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam lēmuma pieņemšanai, izmantojot sadarbību saskaņā ar 57. pantu.

7.   Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju gadījumos, ja persona sūdzas, ka viņa nav tā persona, uz kuru attiecas brīdinājums. Ja pārbaudē konstatē, ka persona, uz kuru attiecas brīdinājums, nav sūdzības iesniedzējs, sūdzības iesniedzēju informē par 47. pantā minētajiem pasākumiem un tiesībām uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar 54. panta 1. punktu.

1.   Jebkurš notikums, kurš ietekmē vai var ietekmēt SIS drošību vai var kaitēt SIS datiem vai papildinformācijai, vai izraisīt to zudumu, ir uzskatāms par drošības incidentu, jo īpaši, ja var būt notikusi nelikumīga piekļuve datiem vai ir bijusi apdraudēta vai var būt bijusi apdraudēta datu pieejamība, integritāte un konfidencialitāte.

2.   Drošības incidentus pārvalda tādā veidā, lai nodrošinātu ātru, efektīvu un pareizu reakciju.

3.   Neskarot paziņošanu un informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 33. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 30. pantu, dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra bez kavēšanās paziņo Komisijai, eu-LISA, kompetentajai uzraudzības iestādei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par drošības incidentiem. eu-LISA bez kavēšanās paziņo Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par jebkādu drošības incidentu saistībā ar centrālo-SIS.

4.   Visām dalībvalstīm bez kavēšanās sniedz informāciju par drošības incidentu, kas ietekmē vai var ietekmēt SIS darbību dalībvalstī vai eu-LISA, par citu dalībvalstu ievadīto vai nosūtīto datu vai papildinformācijas, ar kuru notikusi apmaiņa, pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, un par to ziņo saskaņā ar incidentu pārvaldības plānu, ko nodrošina eu-LISA.

5.   Drošības incidenta gadījumā dalībvalstis un eu-LISA sadarbojas.

6.   Komisija par nopietniem incidentiem nekavējoties ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētos ziņojumus klasificē kā EU RESTRICTED/RESTREINT UE saskaņā ar piemērojamiem drošības noteikumiem.

7.   Ja drošības incidenta iemesls ir datu ļaunprātīga izmantošana, dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra nodrošina, ka saskaņā ar 59. pantu tiek piemērotas sankcijas.

1.   Ja pēc jauna brīdinājuma ievadīšanas tiek konstatēts, ka SIS jau ir brīdinājums par personu ar tādu pašu identitātes aprakstu, SIRENE birojs 12 stundu laikā papildinformācijas apmaiņas ceļā sazinās ar izdevēju dalībvalsti, lai veiktu šķērspārbaudi par to, vai abu brīdinājumu subjekti ir viena un tā pati persona.

2.   Ja šķērspārbaudē atklājas, ka jaunā brīdinājuma subjekts un persona, uz kuru attiecas brīdinājums, kas jau ievadīts SIS, patiešām ir viena un tā pati persona, SIRENE birojs piemēro 23. pantā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai.

3.   Ja šķērspārbaudē atklājas, ka tās ir divas dažādas personas, SIRENE birojs apstiprina lūgumu ievadīt otru brīdinājumu, pievienojot vajadzīgos datus, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

1.   Ja personu, uz kuru attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, izdevēja dalībvalsts ar tās personas skaidri izteiktu piekrišanu, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, brīdinājumam pievieno datus par pēdējo minēto personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām. Visām personām, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz pievienoto datu apstrādi.

2.   Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, izmanto vienīgi šādos nolūkos:

3.   Šā panta nolūkiem un saskaņā ar personas, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, nepārprotamu piekrišanu attiecībā uz katru datu kategoriju, SIS drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt vienīgi šādus tādas personas personas datus, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi:

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu un pilnveidotu tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi šā panta 3. punktā minēto datu ievadīšanai un turpmākai apstrādei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Šā panta 3. punktā minētos datus dzēš vienlaikus ar attiecīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

6.   Šā panta 3. punktā minētajiem datiem var piekļūt vienīgi iestādes, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam. Minētās iestādes to var darīt vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

1.   Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS. Šāda sasaiste nodrošina divu vai vairāk brīdinājumu savstarpēju saistību.

2.   Sasaistes izveidošana neietekmē nedz konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no sasaistītajiem brīdinājumiem, nedz katra saistītā brīdinājuma pārskatīšanas periodu.

3.   Sasaistes izveidošana neietekmē šajā regulā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav iespējas skatīt sasaisti ar brīdinājumu, kuram tām nav piekļuves.

4.   Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti, ja ir operatīva vajadzība.

5.   Ja dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā tās tiesību aktiem vai tās starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sasaistei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī ka tai nevar piekļūt šīs valsts iestādes, kuras atrodas ārpus tās teritorijas.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu un izstrādātu tehniskos noteikumus par brīdinājumu sasaisti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Lai atbalstītu papildinformācijas apmaiņu, dalībvalstis saglabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem SIRENE birojs ir ievadījis brīdinājumu.

2.   Personas datus, kas SIRENE biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas, saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem attiecīgie dati sniegti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad no SIS ir dzēsts attiecīgais brīdinājums.

3.   Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības sav��s datnēs saglabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts ievadītu brīdinājumu vai uz brīdinājumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta darbība. Termiņu, cik ilgi atļauts minētajās datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

1.   Regulu (ES) 2018/1725 piemēro personas datu apstrādei, ko veic eu-LISA un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar šo regulu. Regulu (ES) 2016/794 piemēro personas datu apstrādei, ko veic Eiropols saskaņā ar šo regulu.

2.   Regulu (ES) 2016/679 piemēro tādai personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic 34. pantā minētās kompetentās iestādes, izņemot apstrādi, ko veic, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp, aizsargātu pret sabiedriskās drošības apdraudējumu un novērstu to – tādos gadījumos piemēro Direktīvu (ES) 2016/680.

1.   Trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas brīdinājums SIS, par to informē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. un 14. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 12. un 13. pantu. Šo informāciju sniedz rakstiski, pievienojot kopiju valsts lēmumam, kas ir brīdinājuma pamatā, kā minēts šīs regulas 24. panta 1. punktā, vai atsauci uz minēto lēmumu.

2.   Šo informāciju nesniedz tad, ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir atļauti ierobežojumi tiesībām uz informāciju, jo īpaši nolūkā garantēt valsts drošību, aizsardzību, sabiedrisko drošību, kā arī nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, un saukt pie atbildības par tiem.

1.   Datu subjekti var īstenot tiesības, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/679 15., 16. un 17. pantā un Direktīvas (ES) 2016/680 14. pantā un 16. panta 1. un 2. punktā.

2.   Dalībvalsts, kas nav izdevēja dalībvalsts, datu subjektam informāciju par jebkuriem datu subjekta personas datiem, kas tiek apstrādāti, var sniegt vienīgi tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju izdevējai dalībvalstij darīt zināmu savu nostāju. Sazināšanās starp minētajām dalībvalstīm notiek, apmainoties ar papildinformāciju.

3.   Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalsts pieņem lēmumu pilnībā vai daļēji nesniegt informāciju datu subjektam tādā apjomā un tik ilgi, cik ilgi šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgā datu subjekta pamattiesības un leģitīmās intereses, lai:

Pirmajā daļā minētajos gadījumos dalībvalsts bez liekas kavēšanās rakstiski informē datu subjektu par jebkādu piekļuves atteikumu vai ierobežojumu un par atteikuma vai ierobežojuma iemesliem. Šādu informāciju var nesniegt, ja tās sniegšana apdraudētu jebkādu no pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem iemesliem. Dalībvalsts informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē vai vērsties tiesā.

Dalībvalsts dokumentē faktiskos vai juridiskos iemeslus, kuri ir pamatā lēmumam nesniegt informāciju datu subjektam. Minēto informāciju dara pieejamu uzraudzības iestādēm.

Šādos gadījumos datu subjekts var arī īstenot savas tiesības ar kompetento uzraudzības iestāžu starpniecību.

4.   Pēc pieteikuma attiecībā uz piekļuvi datiem, to labošanu vai dzēšanu dalībvalsts datu subjektu pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā Regulas (ES) 2016/679 12. panta 3. punktā noteiktajos termiņos informē par pēcpasākumiem, kas veikti, lai īstenotu tiesības saskaņā ar šo pantu, neatkarīgi no tā, vai datu subjekts ir vai nav trešā valstī.

1.   Neskarot Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas (ES) 2016/680 noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ikviena persona var vērsties jebkurā kompetentajā iestādē, tostarp tiesā, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, lai saistībā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, piekļūtu informācijai, labotu, dzēstu un iegūtu to vai lai iegūtu kompensāciju.

2.   Neskarot 58. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai šā panta 1. punktā minētās iestādes.

3.   Dalībvalstis katru gadu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai ziņo par:

Komisija izstrādā šajā punktā minētās ziņošanas veidni.

4.   Dalībvalstu ziņojumus iekļauj 57. panta 4. punktā minētajā kopīgajā pārskatā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgas uzraudzības iestādes, kas norīkotas katrā dalībvalstī un kam piešķirtas Regulas (ES) 2016/679 VI nodaļā vai Direktīvas (ES) 2016/680 VI nodaļā minētās pilnvaras, uzrauga SIS personas datu apstrādes likumību attiecīgās valsts teritorijā, to nosūtīšanas no attiecīgās valsts teritorijas likumību, kā arī papildinformācijas apmaiņas un turpmākās apstrādes likumību tās teritorijā.

2.   Uzraudzības iestādes nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta attiecīgās valsts N.SIS veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīziju veic uzraudzības iestādes, vai uzraudzības iestādes tieši pasūta revīziju no neatkarīga datu aizsardzības revidenta. Uzraudzības iestādes vienmēr saglabā kontroli pār neatkarīgo revidentu un uzņemas atbildību.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to uzraudzības iestādēm ir pietiekami resursi, lai pildītu ar šo regulu tām noteiktos uzdevumus, un piekļuve tādu personu sniegtām konsultācijām, kurām ir pietiekamas zināšanas par biometriskajiem datiem.

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par eu-LISA veikto personas datu apstrādes uzraudzību, kā arī par to, lai tiktu nodrošināta to veikšana saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (ES) 2018/1725 57. un 58. pantā minētos uzdevumus un pilnvaras.

2.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vismaz reizi četros gados veic eu-LISA veikto personas datu apstrādes revīziju saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Ziņojumu par minēto revīziju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, eu-LISA, Komisijai un uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojuma pieņemšanas eu-LISA dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

1.   Uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas savu pienākumu ietvarā un nodrošina SIS koordinētu uzraudzību.

2.   Rīkojoties katrs saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs apmainās ar attiecīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas un citu piemērojamo Savienības tiesību aktu interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, kas atklājas neatkarīgas uzraudzības gaitā vai datu subjektu tiesību īstenošanas rezultātā, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētajos nolūkos uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz divreiz gadā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijā. Šo sanāksmju izmaksas sedz un rīkošanu uzņemas Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā turpmākas darba metodes.

4.   Kopīgu darbības pārskatu par koordinēto uzraudzību Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, katru gadu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

1.   Neskarot tiesības uz kompensāciju un jebkādu atbildību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, Direktīvu (ES) 2016/680 un Regulu (ES) 2018/1725:

Dalībvalsti vai eu-LISA pilnībā vai daļēji atbrīvo no to atbildības saskaņā ar pirmo daļu, ja tās pierāda, ka nav atbildīgas par notikumu, kas izraisījis kaitējumu.

2.   Ja sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi pienākumus saskaņā ar šo regulu, ir nodarīts kaitējums SIS, minētā dalībvalsts ir atbildīga par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl eu-LISA vai cita dalībvalsts, kas piedalās SIS, nav veikusi saprātīgus pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas.

3.   Pret dalībvalsti vērstas kompensācijas prasības par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē minētās dalībvalsts tiesību akti. Pret eu-LISA vērstām kompensācijas prasībām par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, piemēro Līgumos paredzētos nosacījumus.

1.   eu-LISA nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojuma kvalitāti.

2.   Tehniskās uzturēšanas, ziņošanas, ziņošanas par datu kvalitāti un statistikas nolūkos eu-LISA ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālajā SIS.

3.   eu-LISA sagatavo dienas, mēneša un gada statistiku, norādot ierakstu skaitu – gan par katru dalībvalsti, gan kopumā – pa brīdinājumu kategorijām. eu-LISA sniedz arī gada ziņojumus par konstatēto informācijas atbilsmju skaitu pa brīdinājumu kategorijām, to, cik reizes notikusi meklēšana SIS, un to, cik reizes piekļūts SIS, lai ievadītu, atjauninātu vai dzēstu brīdinājumu, – gan par katru dalībvalsti, gan kopumā. Šāda statistika ietver statistiku par informācijas apmaiņu saskaņā ar 27.–31. pantu. Apkopotajā statistikā neietver personas datus. Gada statistikas ziņojumu publicē.

4.   Dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sniedz eu-LISA un Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu 3., 5., 7. un 8. punktā minētos ziņojumus.

5.   eu-LISA sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, dalībvalstīm, Komisijai, Eiropolam, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam visus sagatavotos statistikas ziņojumus.

Lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti, tostarp Regulas (ES) Nr. 1053/2013 nolūkos, Komisija var pieprasīt, lai eu-LISA vai nu regulāri, vai arī ad hoc sniegtu papildu īpašus statistikas ziņojumus par SIS darbību, SIS izmantošanu un par papildinformācijas apmaiņu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var pieprasīt, lai eu-LISA vai nu regulāri, vai arī ad hoc sniegtu papildu īpašus statistikas ziņojumus nolūkā veikt riska analīzes un neaizsargātības novērtējumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 11. un 13. pantā.

6.   Šīs regulas 15. panta 4. punkta un šā panta 3., 4. un 5. punkta nolūkos eu-LISA izveido, īsteno un mitina savos tehniskajos centros centrālo repozitoriju, kurš satur datus, kas minēti 15. panta 4. punktā un šā panta 3. punktā, un kurš neļauj identificēt personas un ļauj Komisijai un šā panta 5. punktā minētajām aģentūrām iegūt minētos ziņojumus un statistiku. Pēc pieprasījuma eu-LISA dalībvalstīm, Komisijai, Eiropolam un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, ciktāl tas ir nepieciešams viņu pienākumu pildīšanai, sniedz piekļuvi centrālajam repozitorijam ar aizsargātu piekļuvi, izmantojot komunikācijas infrastruktūru. eu-LISA veic piekļuves kontroles un konkrētus lietotāju profilus, lai nodrošinātu, ka centrālajam repozitorijam piekļūst vienīgi ziņojumu un statistikas nolūkā.

7.   Divus gadu pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ievērojot 66. panta 5. punkta pirmo daļu, un pēc tam reizi divos gados eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, par AFIS un par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm. Šajā ziņojumā arī ietver – tiklīdz šī tehnoloģija tiek izmantota – izvērtējumu par sejas attēlu izmantošanu personu identifikācijai.

8.   Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ievērojot 66. panta 5. punkta pirmo daļu, un pēc tam reizi četros gados Komisija veic vispārēju izvērtējumu par centrālo SIS un papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm. Minētajā vispārējā izvērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar centrālo SIS, centrālās SIS drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Izvērtējuma ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par AFIS un SIS informācijas kampaņām, ko Komisija veic saskaņā ar 19. pantu.

Izvērtējuma ziņojumā ietver arī statistiku par to brīdinājumu skaitu, kas ievadīti saskaņā ar 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu un statistiku par to brīdinājumu skaitu, kas ievadīti saskaņā minētā punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz brīdinājumiem, uz kuriem attiecas 24. panta 1. punkta a) apakšpunkts, – tajā sīki norāda, cik brīdinājumi tika ievadīti pēc 24. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām situācijām. Izvērtējuma ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā dalībvalstis piemēro 24. pantu.

Komisija izvērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

9.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 6. punktā minētā centrālā repozitorija darbību un datu aizsardzības un drošības noteikumus, ko piemēro minētajam repozitorijam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 33. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2018. gada 27. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 33. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 33. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti turpmāk uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad SIS sāk darbību, ievērojot šo regulu:

3.   Komisija rūpīgi uzrauga 2. punktā izklāstīto nosacījumu pakāpeniskas izpildes procesu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētajā punktā minēto pārbaudes iznākumu.

4.   Līdz 2019. gada 28. decembrim un katru gadu pēc tam, kamēr vēl nav pieņemts 2. punktā minētais Komisijas lēmums, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par stāvokli sagatavošanas darbos šīs regulas pilnai īstenošanai. Minētajā ziņojumā ir iekļauta arī detalizēta informācija par radītajām izmaksām un informācija par jebkādiem riskiem, kas var ietekmēt kopējās izmaksas.

5.   Šo regulu piemēro no dienas, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu.

Atkāpjoties no pirmās daļas:

6.   Šā panta 2. punktā minēto Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.