1.   Ar šo izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

2.   Eurojust, kā tā izveidota ar šo regulu, aizstāj Eurojust, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI, un ir tās pēctece.

3.   Eurojust ir tiesību subjekts.

1.   Eurojust atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagu noziegumu, ar kuru Eurojust ir kompetenta nodarboties saskaņā ar 3. panta 1. un 3. punktu, ja minētais noziegums skar divas vai vairāk dalībvalstis vai saistībā ar to nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu, Eiropola, EPPO un OLAF veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

2.   Veicot uzdevumus, Eurojust:

3.   Eurojust veic savus uzdevumus pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, vai pēc EPPO pieprasījuma tās kompetences ietvaros.

1.   Eurojust ir kompetence attiecībā uz 1. pielikumā uzskaitīto smago noziegumu veidiem. Tomēr, sākot no datuma, kad EPPO ir uzsākusi veikt savus uzdevumus attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. pantu, Eurojust neīsteno savu kompetenci attiecībā uz noziegumiem, par kuriem EPPO īsteno kompetenci, izņemot lietas, kurās ir iesaistītas arī dalībvalstīm, kuras nepiedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, un pēc šo dalībvalstu pieprasījuma vai pēc EPPO pieprasījuma.

2.   Eurojust īsteno savu kompetenci attiecībā uz noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, gadījumos, kad iesaistītas dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, bet attiecībā uz kuriem EPPO nav kompetences vai tā nolemj neīstenot savu kompetenci.

Eurojust, EPPO un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas un sadarbojas cita ar citu, lai veicinātu Eurojust kompetences īstenošanu atbilstīgi šim punktam. Praktiskas detaļas saistībā ar kompetences īstenošanu atbilstīgi šim punktam reglamentē sadarbības vienošanās, kas minēta 47. panta 3. punktā.

3.   Eurojust saskaņā ar saviem uzdevumiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma var arī palīdzēt izmeklēšanā un kriminālvajāšanā attiecībā uz noziegumu veidiem, kas nav uzskaitīti I pielikumā.

4.   Eurojust kompetencē ir noziedzīgi nodarījumi, kas ir saistīti ar I pielikumā uzskaitītajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šādu kategoriju noziedzīgus nodarījumus uzskata par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem:

5.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai attiecīgo dalībvalsti un trešo valsti, ar noteikumu, ka ar minēto trešo valsti ir noslēgts nolīgums vai vienošanās, ar ko izveido sadarbību saskaņā ar 52. pantu, vai ar noteikumu, ka īpašā gadījuma ir ievērojama interese, lai tiktu sniegta šāda palīdzība.

6.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes vai Komisijas pieprasījuma Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai minēto dalībvalsti, bet kam ir ietekme Savienības līmenī. Pirms uzsākt rīkoties pēc Komisijas pieprasījuma Eurojust apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.

Minētā kompetentā iestāde var Eurojust noteiktā termiņā iebilst pret pieprasījuma izpildi, ko veikusi Eurojust, ikvienā gadījumā pamatojot savu nostāju.

1.   Eurojust:

2.   Pildot savus uzdevumus, Eurojust, norādot iemeslus, var lūgt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes:

3.   Eurojust var arī:

4.   Ja divas vai vairākas dalībvalstis nevar vienoties par to, kurai no tām pēc pieprasījuma, kas izteikts saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu, jāuzņemas izmeklēšana vai kriminālvajāšana, Eurojust sniedz rakstisku atzinumu par attiecīgo lietu. Eurojust nekavējoties nosūta minēto atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm.

5.   Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Eurojust sniedz rakstveida atzinumu par atkārtotiem atteikumiem vai sarežģījumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp par lūgumiem un lēmumiem, kas pamatojas uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ar noteikumu, ka šādus gadījumus nevar atrisināt, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm savstarpēji vienojoties vai iesaistot attiecīgos valsts pārstāvjus. Eurojust nekavējoties nosūta atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm.

6.   Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās atbild uz Eurojust pieprasījumiem, kas minēti 2. punktā, un rakstveida atzinumiem, kas minēti 4. vai 5. punktā. Dalībvalstu kompetentās iestādes var atteikties izpildīt šādus pieprasījumus vai ņemt vērā rakstveida atzinumu, ja, to darot, tiktu kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm, tiktu apdraudēta jau notiekošas izmeklēšanas sekmīga norise vai apdraudēta kādas privātpersonas drošība.

1.   Veicot jebkādas 4. panta 1. vai 2. punktā minētās darbības, Eurojust darbojas ar viena vai vairāku attiecīgo valsts pārstāvju starpniecību. Neskarot 2. punktu, Kolēģija koncentrējas uz operatīviem jautājumiem un jebkādiem citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar operatīviem jautājumiem. Kolēģija iesaistās administratīvos jautājumos tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti tās operatīvās funkcijas.

2.   Eurojust darbojas kā Kolēģija:

3.   Veicot savus uzdevumus, Eurojust norāda, vai tā darbojas ar viena vai vairāku valsts pārstāvju starpniecību vai kā Kolēģija.

4.   Kolēģija saskaņā ar tās operatīvajām prasībām var administratīvajam direktoram un Valdei uzdot veikt administratīvus uzdevumus papildus tiem, kas ir paredzēti 16. un 18. pantā.

Ja tas nepieciešams izņēmuma gadījumos, Kolēģija var izlemt uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu administratīvajam direktoram un administratīvā direktora tālāk deleģētās pilnvaras, kā arī īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kurš nav administratīvais direktors.

5.   Kolēģija pieņem Eurojust reglamentu ar divu trešdaļu pārstāvju balsu vairākumu. Ja vienošanos nevar panākt ar divu trešdaļu pārstāvju balsu vairākumu, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Eurojust reglamentu ar īstenošanas aktiem apstiprina Padome.

1.   Eurojust sastāvā ir viens katras valsts pārstāvis, kuru norīko dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu. Minētā valsts pārstāvja pastāvīgā darbvieta ir Eurojust mītne.

2.   Katram valsts pārstāvim palīdz viens vietnieks un viens palīgs. Vietnieka un palīga pastāvīgā darbvieta principā ir Eurojust mītne. Katra dalībvalsts var nolemt, ka vietniekam vai palīgam vai abiem diviem parastā darba vieta atrodas viņu dalībvalstī. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā par to paziņo Kolēģijai. Ja tas nepieciešams saistībā ar Eurojust operatīvajām vajadzībām, Kolēģija var pieprasīt dalībvalstij nozīmēt vietnieku vai palīgu vai abus divus noteiktu laikposmu strādāt Eurojust mītnē. Dalībvalsts bez liekas kavēšanās izpilda šādu Kolēģijas pieprasījumu.

3.   Valsts pārstāvim var palīdzēt vairāki papildu vietnieki vai palīgi, un, ja vajadzīgs un Kolēģija to atļauj, to pastāvīgā darbavieta var būt Eurojust mītne. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Komisijai par valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu iecelšanu.

4.   Valsts pārstāvjiem un vietniekiem ir prokurora, tiesneša vai tiesu iestādes pārstāvja statuss ar kompetenci, kas ir līdzvērtīga prokurora vai tiesneša kompetencei saskaņā ar to tiesību aktiem. Lai valsts pārstāvji varētu veikt savus uzdevumus, dalībvalstis tiem piešķir vismaz šajā regulā minētās pilnvaras.

5.   Valsts pārstāvju un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Gadījumos, kad vietnieks nevar darboties valsts pārstāvja vārdā vai aizstāt viņu, valsts pārstāvis paliek amatā pēc savu pilnvaru termiņa beigām līdz termiņa pagarināšanai vai līdz aizstāšanai, ko apstiprina viņu dalībvalsts.

6.   Dalībvalstis ieceļ valsts pārstāvjus un vietniekus, pamatojoties uz apliecinātu augsta līmeņa atbilstīgu praktisku pieredzi krimināltiesību jomā.

7.   Vietnieks var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai arī to aizstāt. Palīgs arī var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai to aizstāt, ja viņam ir 4. punktā minētais statuss.

8.   Apmaiņa ar operatīvo informāciju starp Eurojust un dalībvalstis notiek ar valsts pārstāvju starpniecību.

9.   Neskarot 12. pantu, valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu algas un atalgojumu sedz viņu dalībvalsts.

10.   Ja valsts pārstāvji, vietnieki un palīgi rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, uzskata par darbības izdevumiem.

1.   Valsts pārstāvjiem ir pilnvaras:

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis saskaņā ar to valsts tiesību aktiem valsts pārstāvjiem var piešķirt papildu pilnvaras. Minētās dalībvalstis paziņo par minētajām pilnvarām Komisijai un Kolēģijai.

3.   Ar savas valsts kompetentās iestādes atļauju valsts pārstāvji saskaņā ar savas valsts tiesībām var:

4.   Steidzamos gadījumos, ja nav iespējams savlaicīgi noteikt valsts kompetento iestādi vai sazināties ar to, valsts pārstāvji ir kompetenti veikt 3. punktā minētos pasākumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka viņi pēc iespējas ātri informē valsts kompetento iestādi.

5.   Valsts pārstāvis var iesniegt priekšlikumu valsts kompetentajai iestādei, kura veic3. un 4. punktā minētos pasākumus, ja valsts pārstāvja veikta 3. un 4. punktā minēto pilnvaru īstenošana ir pretrunā dalībvalsts:

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētajos gadījumos valsts kompetentā iestāde izskata savas valsts pārstāvja iesniegto priekšlikumu bez nepamatotas kavēšanās.

1.   Kolēģiju veido:

Komisijas pārstāvim, kurš izvirzīts atbilstīgi pirmās daļas b) punktam vajadzētu būt tai pašai personai, kas ir Komisijas pārstāvis Valdē saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

2.   Administratīvais direktors piedalās Kolēģijas vadības sanāksmēs bez tiesībām balsot.

3.   Kolēģija var jebkuru personu, kuras viedoklī tā varētu būt ieinteresēta, uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs kā novērotāju.

4.   Kolēģijas locekļiem saskaņā ar Eurojust reglamenta noteikumiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

1.   Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no valsts pārstāvju vidus ievēlē priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Gadījumā, ja pēc vēlēšanu otrās kārtas divu trešdaļu balsu vairākumu nevar panākt, priekšsēdētāja vietniekus ievēl ar Kolēģiju veidojošo pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu, savukārt priekšsēdētāja ievēlēšanai joprojām ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

2.   Priekšsēdētājs pilda savus pienākumus Kolēģijas vārdā. Priekšsēdētājs:

3.   Priekšsēdētāja vietnieki īsteno 2. punktā noteiktos pienākumus, ko tiem uzticējis priekšsēdētājs. Viņi aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar veikt savus pienākumus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem viņu konkrēto pienākumu izpildē palīdz Eurojust administratīvais personāls.

4.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņus var vienu reizi ievēlēt atkārtoti.

5.   Ja par Eurojust priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku ievēlē valsts pārstāvi, viņa pilnvaru termiņu pagarina, lai nodrošinātu, ka viņš var pildīt savas funkcijas kā priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

6.   Ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vairs neatbilst pienākumu izpildei vajadzīgajiem nosacījumiem, Kolēģija pēc trešdaļas tās locekļu priekšlikuma var atbrīvot viņu no amata. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz divu trešdaļu Kolēģijas locekļu balsu vairākumu, neskaitot attiecīgā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka balsi.

7.   Ja valsts pārstāvi ievēlē par Eurojust priekšsēdētāju, attiecīgā dalībvalsts var norīkot citu personu ar pienācīgu kvalifikāciju, lai palielinātu valsts biroja darbinieku komandu uz laikposmu, kamēr iepriekšējais valsts pārstāvis pilda priekšsēdētāja funkcijas.

Dalībvalsts, kas nolemj norīkot šādu personu, ir tiesīga prasīt kompensāciju saskaņā ar 12. pantu.

1.   Līdz 2019. gada 12. decembrim Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar īstenošanas aktiem nosaka kompensācijas mehānismu, kuru, piemērojot 11. panta 7. punktu, dara pieejamu tām dalībvalstīm, kuru valsts pārstāvis ir ievēlēts par priekšsēdētāju.

2.   Kompensācija ir pieejama jebkurai dalībvalstij, ja:

3.   Piešķiramās kompensācijas apmērs ir līdzvērtīgs 50 % no norīkotās personas valsts noteiktās algas. Kompensāciju par dzīvošanas un citām saistītām izmaksām sniedz, uz līdzīga pamata kā darbam ārzemēs norīkotajiem Savienības ierēdņiem vai citiem darbiniekiem.

4.   Kompensācijas mehānisma izdevumus sedz no Eurojust budžeta.

1.   Kolēģijas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Kolēģija notur vismaz vienu sanāksmi mēnesī. Papildus tam Kolēģija sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma, lai apspriestu Kolēģijas administratīvos uzdevumus.

3.   Eurojust nosūta EPPO Kolēģijas sanāksmju darba kārtību vienmēr, kad tiek apspriesti jautājumi, kuri ir svarīgi EPPO uzdevumu izpildei. Eurojust aicina EPPO piedalīties šādās sanāksmēs bez tiesībām balsot. Ja EPPO tiek uzaicināta uz Kolēģijas sanāksmi, Eurojust tai nodrošina attiecīgos dokumentus, kas pamato darba kārtību.

1.   Ja vien nav noteikts citādi un ja nevar panākt vienprātību, Kolēģija pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Balsstiesīga locekļa prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir vietniekam, ievērojot 7. panta 7. punktā paredzētos nosacījumus. Vietnieka prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir arī palīgam, ievērojot 7. panta 7. punktā paredzētos nosacījumus.

1.   Kolēģija līdz katra gada 30. novembrim pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverta gada un daudzgadu programma, pamatojoties uz administratīvā direktora sagatavoto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Kolēģija iesniedz plānošanas dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EPPO. Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas un vajadzības gadījumā tiek attiecīgi koriģēts.

2.   Gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un sagaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem gada darba programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu.

3.   Kolēģija groza pieņemto gada darba programmu, ja Eurojust ir piešķirts jauns uzdevums. Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem tādā pašā kārtībā kā sākotnējo gada darba programmu. Kolēģija administratīvajam direktoram var deleģēt pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārīgo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, stratēģiju sadarbībai ar iestādēm trešās valstīs un starptautiskajām organizācijām, kas ir minētas 52. pantā, sagaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši, lai reaģētu uz 69. pantā minētā novērtējuma rezultātu.

1.   Kolēģijai palīdz Valde. Valde ir atbildīga par administratīvu lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu Eurojust pienācīgu darbību. Tā pārrauga administratīvā direktora nepieciešamo sagatavošanas darbu par citiem administratīviem jautājumiem, lai Kolēģija tos varētu pieņemt. Tā nav iesaistīta Eurojust operatīvajās funkcijās, kas minētas 4. un 5. pantā.

2.   Valde, pildot savus uzdevumus, var apspriesties ar Kolēģiju.

3.   Valde arī:

4.   Valdi veido Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, viens Komisijas pārstāvis un divi citi Kolēģijas locekļi, kas iecelti, izmantojot divu gadu rotācijas sistēmu saskaņā ar Eurojust reglamentu. Administratīvais direktors piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

5.   Eurojust priekšsēdētājs ir Valdes priekšsēdētājs. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja balsu sadalījums ir vienāds, Eurojust priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

6.   Valdes locekļu pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņu kā valsts pārstāvju, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš.

7.   Valde tiekas vismaz vienreiz mēnesī. Turklāt tā tiekas pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vismaz divu citu tās locekļu pieprasījuma.

8.   Eurojust nosūta EPPO visu Valdes sanāksmju darba kārtību un apspriežas ar EPPO par vajadzību piedalīties minētajās sanāksmēs. Eurojust uzaicina EPPO piedalīties bez balsstiesībām, ja tiek apspriesti jautājumi, kas ir svarīgi EPPO darbībai.

Ja EPPO ir uzaicināta uz Valdes sanāksmi, Eurojust tai iesniedz attiecīgos dokumentus, kas pamato darba kārtību.

1.   Administratīvo direktoru pieņem darbā kā Eurojust pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Administratīvo direktoru ieceļ Kolēģija no Valdes ierosināta kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras saskaņā ar Eurojust reglamentu. Lai noslēgtu darba līgumu ar administratīvo direktoru, Eurojust pārstāv Eurojust priekšsēdētājs.

3.   Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā termiņa beigām Valde veic novērtējumu, kurā ņem vērā administratīvā direktora darbības rezultātu izvērtējumu.

4.   Kolēģija, pieņemot lēmumu pēc Valdes priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt administratīvā direktora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

5.   Administratīvais direktors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Administratīvais direktors atskaitās Kolēģijai.

7.   Administratīvo direktoru ar atcelt no amata tikai ar Kolēģijas lēmumu, ko tā pieņem pēc Valdes priekšlikuma.

1.   Administratīviem mērķiem Eurojust vada administratīvais direktors.

2.   Neskarot Kolēģijas vai Valdes kompetenci, administratīvais direktors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nekādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Administratīvais direktors ir Eurojust juridiskais pārstāvis.

4.   Administratīvais direktors ir atbildīgs par Eurojust uzdoto administratīvo uzdevumu īstenošanu, jo īpaši:

1.   Lai izpildītu pienākumus ārkārtas gadījumos, Eurojust izmanto koordinācijas dežūras režīmā mehānismu (“KDR”), kas jebkurā laikā var saņemt un apstrādāt tai adresētos lūgumus. Ar KDR var sazināties 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

2.   KDR darbojas viens KDR pārstāvis no katras dalībvalsts, kas var būt valsts pārstāvis, viņa vietnieks, palīgs, kurš ir pilnvarots aizstāt valsts pārstāvi, vai norīkots valsts eksperts. KDR pārstāvis ir pieejams divdesmit četras stundas septiņas dienas nedēļā.

3.   KDR pārstāvji saistībā ar lūguma izpildi to dalībvalstīs rīkojas efektīvi un nekavējoties.

1.   Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākus Eurojust valsts korespondentus.

2.   Visiem valsts korespondentiem, ko dalībvalstis iecēlušas saskaņā ar 1. punktu, ir savu pienākumu izpildei vajadzīgā kompetence un pieredze.

3.   Katra dalībvalsts izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu darba koordināciju, ko veic:

4.   Personas, kas minētas šā panta 1. un 3. punktā, saglabā savu amatu un statusu atbilstīgi valsts tiesību aktiem, kam nevajadzētu būtiski ietekmēt to pienākumu pildīšanu atbilstīgi šai regulai.

5.   Eurojust valsts korespondenti ir atbildīgi par to Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību. Ja ir iecelti vairāki Eurojust korespondenti, par to Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību ir atbildīgs viens no tiem.

6.   Valsts pārstāvjus informē par visām to Eurojust valsts koordinācijas sistēmas sanāksmēm, kurās tiek apspriesti ar lietu izskatīšanu saistīti jautājumi. Valsts pārstāvji nepieciešamības gadījumā var apmeklēt šādas sanāksmes.

7.   Katra Eurojust valsts koordinācijas sistēma veicina Eurojust uzdevumu veikšanu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši:

8.   Lai sasniegtu 7. punktā minētos mērķus, personas, kas minētas 1. punktā un 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un personas vai iestādes, kas minētas 3. punkta d) un e) apakšpunktā, var pievienot Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar šo pantu un 23., 24., 25. un 34. pantu. Izmaksas saistībā ar pievienošanu lietu pārvaldības sistēmai sedz no Savienības vispārējā budžeta.

9.   Eurojust valsts koordinācijas sistēmas izveide un valsts korespondentu iecelšana nekavē tiešus kontaktus starp valsts pārstāvi un viņa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar Eurojust ar jebkādu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai atbilstīgi 2. un 4. pantam un saskaņā piemērojamajiem noteikumiem par datu aizsardzību. Tas ietver vismaz šā panta 4., 5. un 6. punktā minēto informāciju.

2.   Informācijas nosūtīšanu Eurojust interpretē kā lūgumu pēc Eurojust palīdzības attiecīgajā lietā vienīgi tad, ja kompetentā iestāde tā ir norādījusi.

3.   Valsts pārstāvji bez iepriekšējas atļaujas apmainās ar jebkādu Eurojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar to kompetentajām iestādēm. Jo īpaši valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē savus valsts pārstāvjus par lietu, kas uz tiem attiecas.

4.   Valstu kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par kopēju izmeklēšanas grupu izveidi un par šo grupu darba rezultātiem.

5.   Valstu kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās informē savus valsts pārstāvjus par jebkādu lietu, kura skar vismaz trīs dalībvalstis un par kuru lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp lūgumi vai lēmumi, kas pamatoti uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ir nosūtīti vismaz divām dalībvalstīm, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

6.   Valstu kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par:

7.   Valstu kompetentajām iestādēm nav pienākuma sniegt informāciju par konkrētu lietu, ja, to darot, tiktu kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm vai tiktu apdraudētu personu drošība.

8.   Šis pants neskar nosacījumus divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādus nosacījumus, ko paredzējušas trešās valstis attiecībā uz informācijas izmantošanu, kad tā ir sniegta.

9.   Šis pants neskar citus pienākumus saistībā ar informācijas sniegšanu Eurojust, tostarp Padomes Lēmumu 2005/671/TI (19).

10.   Šajā pantā minēto informāciju sniedz strukturētā veidā, ko nosaka Eurojust. Valsts iestādei nav pienākuma nosūtīt šādu informāciju, ja tā jau nosūtīta Eurojust saskaņā ar citiem šīs regulas noteikumiem.

1.   Eurojust bez liekas kavēšanās sniedz valstu kompetentajām iestādēm informāciju par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau ir iekļautas lietu pārvaldības sistēmā. Minētā informācija var ietvert personas datus.

2.   Ja valsts kompetentā iestāde pieprasa Eurojust sniegt tai informāciju noteiktā termiņā, Eurojust nosūta minēto informāciju minētajā termiņā.

1.   Eurojust izveido lietu pārvaldības sistēmu, kurā ir pagaidu darba datnes un indekss, kas ietver II pielikumā minētos personas datus un citus datus, kas nav personas dati.

2.   Lietu pārvaldības sistēmas uzdevums ir:

3.   Lietu pārvaldības sistēmu var saistīt ar drošu tālsakaru savienojumu, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI (20) 9. pantā.

4.   Indeksā ietver atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eurojust, un tajā nevar būt citi personas dati, kā vien tie, kas minēti II pielikuma 1. punkta a) līdz i), k) un m) apakšpunktā un 2. punktā.

5.   Pildot savus pienākumus, valsts pārstāvji var apstrādāt datus attiecībā uz atsevišķām lietām, ar kurām tie strādā, pagaidu darba datnēs. Valsts pārstāvji datu aizsardzības speciālistam atļauj piekļūt darba datnēm. Attiecīgais valsts pārstāvis informē datu aizsardzības speciālistu katru reizi, kad tiek atvērta jauna pagaidu darba datne, kurā ir personas dati.

6.   Operatīvo personas datu apstrādei Eurojust nevar izveidot citu automatizētu datu datni, kā vien to, kas ir lietu pārvaldības sistēmā. Tomēr valsts pārstāvis var uz laiku uzglabāt un analizēt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati ir būtiski saistībā ar Eurojust uzdevumiem un vai tos var iekļaut lietu pārvaldības sistēmā. Minētos datus var uzglabāt ne ilgāk par trim mēnešiem.

1.   Attiecīgais valsts pārstāvis atver pagaidu darba datni katrai lietai, par kuru viņam ir nosūtīta informācija, ciktāl šāda nosūtīšana ir saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem tiesību aktiem. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to pagaidu darba datņu pārvaldību, kuras minētais valsts pārstāvis ir atvēris.

2.   Valsts pārstāvis, kurš atvēris pagaidu darba datni, katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi pagaidu darba datnei vai atļaut citiem valsts pārstāvjiem vai pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem, vai jebkurai citai personai, kas strādā Eurojust vārdā vai ir saņēmusi vajadzīgo administratīvā direktora atļauju, piekļūt datnei vai tās daļām.

3.   Valsts pārstāvis, kurš ir atvēris pagaidu darba datni, lemj par to, kādu ar minēto pagaidu darba datni saistītu informāciju iekļaut indeksā saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

1.   Personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu, ir piekļuve tikai:

2.   Valsts pārstāvis, ievērojot šā panta 1. punktā paredzētos ierobežojumus, lemj par to, kāda apmēra piekļuvi pagaidu darba datnēm viņa dalībvalstī piešķir personām, kuras minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu.

3.   Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar savu valsts pārstāvi lemj par to, kāda apmēra piekļuvi indeksam minētajā dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Komisijai par savu lēmumu attiecībā uz šā punkta īstenošanu. Komisija par to informē citas dalībvalstis.

4.   Personām, kurām ir piešķirta piekļuve saskaņā ar 2. punktu, ir piekļuve indeksam vismaz tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai piekļūtu pagaidu darba datnēm, kurām tām ir piešķirta piekļuve.

1.   Eurojust veiktai operatīvo personas datu apstrādei piemēro šo regulu un Regulas (ES) 2018/1725 3. pantu un IX nodaļu. Eurojust veiktai administratīvo personas datu apstrādei piemēro Regulu (ES) 2018/1725, izņemot minētās regulas IX nodaļu.

2.   Atsauces šajā regulā uz “piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem” saprot kā atsauces uz datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) 2018/1725.

3.   Šajā regulā ietvertos datu aizsardzības noteikumus saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi uzskata par speciālajiem datu aizsardzības noteikumiem attiecībā pret vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) 2018/1725 3. pantā un IX nodaļā.

4.   Eurojust sava reglamenta noteikumos par datu aizsardzību nosaka administratīvo personas datu glabāšanas termiņu.

1.   Cik tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eurojust savas kompetences ietvaros un savu operatīvo funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs var apstrādāt tikai II pielikuma 1. punktā uzskaitītos operatīvos personas datus attiecībā uz personām, par kurām saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai plāno izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eurojust kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu.

2.   Eurojust var apstrādāt tikai II pielikuma 2. punktā uzskaitītos operatīvos personas datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem uzskata par cietušajiem vai citām personām saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, personas, kuras varētu aicināt sniegt liecības kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem noziedzīgu nodarījumu veidiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, personas, kuras var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai kontaktpersonas vai līdzdalībnieki kādai no 1. punktā minētajām personām. Šādu operatīvo personas datu apstrādi var veikt tikai tad, ja tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei tās kompetences ietvaros un lai veiktu tā operatīvās funkcijas.

3.   Izņēmuma gadījumos uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz tās lietas pabeigšanai nepieciešamo laiku, saistībā ar kuru personas datus apstrādā, Eurojust var apstrādāt arī operatīvos personas datus, kas nav II pielikumā minētie personas dati, attiecībā uz noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tādi dati ir tieši saistīti un ietverti notiekošā izmeklēšanā, kuru Eurojust koordinē vai palīdz koordinēt, un ja to apstrāde ir nepieciešama 1. punktā minētajiem nolūkiem. Ja tiek apstrādāti šādi operatīvie personas dati, par to nekavējoties informē 36. pantā minēto datu aizsardzības speciālistu, un viņu informē par īpašajiem apstākļiem, kas pamato minēto operatīvo personas datu apstrādes nepieciešamību. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem šā panta 2. punkta nozīmē, lēmumu par to apstrādi pieņem attiecīgie valsts pārstāvji kopā.

4.   Eurojust var apstrādāt īpašas operatīvo personas datu kategorijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 76. pantu. Šādus datus nevar apstrādāt šīs regulas 23. panta 4. punktā minētajā indeksā. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem šīs regulas 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem attiecīgie valsts pārstāvji.

1.   Eurojust apstrādātos operatīvos personas datus Eurojust uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams tās uzdevumu veikšanai. Jo īpaši, neskarot šā panta 3. punktu, operatīvos personas datus, kas minēti 27. pantā, nevar glabāt ilgāk par agrāko no šādiem piemērojamajiem datumiem:

2.   Eurojust pastāvīgi pārskata šā panta 1. punktā minēto glabāšanas termiņu ievērošanu, veicot atbilstīgu automātisku apstrādi, jo īpaši no brīža, kad Eurojust lietas izskatīšanu pabeidz. Reizi trīs gados pēc datu ievadīšanas veic arī datu uzglabāšanas nepieciešamības pārskatīšanu; šādas pārskatīšanas rezultāti attiecas uz lietu kopumā. Ja operatīvos personas datus, kas minēti 27. panta 4. punktā, glabā ilgāk par pieciem gadiem, par to informē EDAU.

3.   Pirms kāds no 1. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem beidzas, Eurojust pārskata operatīvo personas datu turpmāku uzglabāšanu, ja un cik ilgi tas ir nepieciešams, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Izņēmuma kārtā tā var nolemt uzglabāt minētos datus līdz nākamai pārskatīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja pārskatīšanas laikā nav pieņemts lēmums par operatīvo personas datu turpmāku glabāšanu, šos datus automātiski dzēš.

4.   Ja operatīvos personas datus saskaņā ar 3. punktu glabā ilgāk par 1. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem, EDAU reizi trīs gados veic arī papildu pārskatīšanu par nepieciešamību glabāt minētos datus.

5.   Tiklīdz ir beidzies datnes pēdējo automatizēto datu glabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus iznīcina, izņemot jebkādus oriģinālus dokumentus, ko Eurojust ir saņēmusi no valsts iestādēm un kurus jāatdod to sniedzējiem.

6.   Ja Eurojust ir koordinējusi izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, attiecīgie valsts pārstāvji informē cits citu, kad tie saņem informāciju, ka lieta ir izbeigta vai ka visi ar lietu saistītie tiesas nolēmumi ir stājušies spēkā.

7.   Šā panta 5. punktu nepiemēro, ja:

1.   Jebkurš datu subjekts, kas vēlas izmantot Regulas (ES) 2018/1725 80. pantā minētās tiesības piekļūt operatīvajiem personas datiem, kuri attiecas uz datu subjektu un kurus Eurojust ir apstrādājis, var iesniegt pieprasījumu Eurojust vai valsts uzraudzības iestādei datu subjekta izvēlētā dalībvalstī. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā mēneša laikā no tā saņemšanas nosūta pieprasījumu Eurojust.

2.   Eurojust bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas atbild uz pieprasījumu.

3.   Eurojust apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par lēmumu, kāds jāpieņem, atbildot uz pieprasījumu. Lēmumu, ar ko piešķir piekļuvi datiem, Eurojust pieņem tikai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecas šādu datu paziņošana. Ja dalībvalsts iebilst pret Eurojust ierosināto lēmumu, tā paziņo Eurojust iebilduma iemeslus. Eurojust ievēro jebkuru šādu iebildumu. Attiecīgie valsts pārstāvji pēc tam paziņo Eurojust lēmuma saturu kompetentajām iestādēm.

4.   Attiecīgie valstu pārstāvji izskata pieprasījumu un pieņem lēmumu Eurojust vārdā. Ja attiecīgie valsts pārstāvji nepanāk vienošanos, viņi nodod jautājumu izskatīšanai Kolēģijā, kas pēc pieprasījuma pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

1.   Eurojust uztur reģistru ar visu kategoriju apstrādes darbībām, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:

2.   Šā panta 1. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniski.

3.   Eurojust pēc pieprasījuma dara reģistru pieejamu EDAU.

1.   Valde norīko datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālists ir konkrēti šim nolūkam amatā iecelts darbinieks. Pildot savus pienākumus, datu aizsardzības speciālists darbojas neatkarīgi un nedrīkst saņemt nekādus norādījumus.

2.   Datu aizsardzības speciālistu izraugās, pamatojoties uz viņa profesionālajām īpašībām, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt uzdevumus atbilstīgi šai regulai, jo īpaši tos, kas minēti 38. pantā.

3.   Datu aizsardzības speciālista izvēles rezultātā nerodas interešu konflikts starp šīs viņa kā datu aizsardzības speciālista pienākumiem un jebkuriem citiem dienesta pienākumiem, kādi viņam varētu būt, jo īpaši saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

4.   Datu aizsardzības speciālistu ieceļ amatā uz četriem gadiem, un viņam ir tiesības tikt atkārtoti ieceltam šajā amatā uz laiku, kas kopā nepārsniedz astoņus gadus. Valde var datu aizsardzības speciālistu atbrīvot no amata vienīgi ar EDAU piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai.

5.   Eurojust publicē datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju un paziņo to EDAU.

1.   Eurojust nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos, kas ir saistīti ar personas datu aizsardzību.

2.   Eurojust atbalsta datu aizsardzības speciālistu 38. pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus un personālu, kas nepieciešams, lai pildītu minētos uzdevumus, un nodrošinot piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām, un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas.

3.   Eurojust nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists nesaņem nekādus norādījumus attiecībā uz viņa uzdevumu izpildi. Valde datu aizsardzības speciālistu neatbrīvo no amata un nepiemēro viņam sankcijas par viņa uzdevumu pildīšanu. Datu aizsardzības speciālists saistībā ar operatīvajiem personas datiem atbild tieši Kolēģijai un saistībā ar administratīvajiem personas datiem atbild Valdei.

4.   Datu subjekti var vērsties pie datu aizsardzības speciālista visos jautājumos, kas ir saistīti ar viņu personas datu apstrādi un savu tiesību īstenošanu atbilstīgi šai regulai un Regulai (ES) 2018/1725.

5.   Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu. Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz kandidātu atlases procedūru datu aizsardzības speciālista amatam, viņa atbrīvošanu no amata, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un uz datu aizsardzības speciālista neatkarības garantijām.

6.   Datu aizsardzības speciālistam un viņa darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 72. pantu.

7.   Jautājumos, kas attiecas uz šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 interpretāciju vai piemērošanu, ar datu aizsardzības speciālistu var apspriesties pārzinis un apstrādātājs, attiecīgā personāla komiteja un jebkura fiziska persona, neizmantojot oficiālos kanālus. Neviena intereses netiek skartas tādēļ, ka datu aizsardzības speciālistam ir darīta zināma lieta, kurā ir aizdomas par šīs regulas vai Regulas (ES) 2018/1725 pārkāpumu.

8.   Pēc datu aizsardzības speciālista iecelšanas Eurojust viņu reģistrē EDAU reģistrā.

1.   Datu aizsardzības speciālistam ir jo īpaši šādi uzdevumi attiecībā uz personas datu apstrādi:

2.   Datu aizsardzības speciālists veic funkcijas, kas Regulā (ES) 2018/1725 paredzētas attiecībā uz administratīvajiem personas datiem.

3.   Datu aizsardzības speciālistam un Eurojust darbiniekiem, kuri palīdz datu aizsardzības speciālistam pienākumu izpildē, ir piekļuve Eurojust apstrādātajiem personas datiem un tās telpām tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

4.   Ja datu aizsardzības speciālists uzskata, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (ES) 2018/1725 noteikumiem attiecībā uz administratīvo personas datu apstrādi vai šīs regulas noteikumiem vai Regulas (ES) 2018/1725, 3. panta un IX nodaļas noteikumiem attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, viņš par to informē Valdi, pieprasot tai noteiktā termiņā novērst neatbilstību. Ja Valde konkrētajā termiņā nenovērš neatbilstību, datu aizsardzības speciālists jautājumu nodod EDAU.

1.   Personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpuma gadījumā Eurojust bez liekas kavēšanās par šo pārkāpumu paziņo dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Paziņojumā, kas ir minēts 1. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

1.   EDAU ir atbildīgs par šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1725 noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Eurojust, un par Eurojust un datu subjektu konsultēšanu visos jautājumos, kas attiecas uz operatīvo personas datu apstrādi. Minētajā nolūkā EDAU pilda šā panta 2. punktā noteiktos pienākumus, īsteno šā panta 3. punktā piešķirtās pilnvaras un sadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm saskaņā ar 42. pantu.

2.   Saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2018/1725 EDAU ir šādi pienākumi:

3.   EDAU saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2018/1725 kā arī ņemot vērā ietekmi uz dalībvalstīs veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, var:

4.   EDAU ir piekļuve operatīvajiem personas datiem, ko apstrādā Eurojust, un tās telpām, ciktāl tas vajadzīgs viņa uzdevumu izpildei.

5.   EDAU izstrādā gada pārskatu par Eurojust uzraudzības darbībām. Šāds ziņojums veido daļu no EDAU gada pārskata, kas ir minēts Regulas (ES) 2018/1725 60. pantā. Valsts uzraudzības iestādes tiek aicinātas izteikt apsvērumus par šo pārskatu, pirms tas kļūst par daļu no EDAU gada pārskata, kas ir minēts Regulas (ES) 2018/1725 60. pantā. EDAU rūpīgi ņem vērā valsts uzraudzības iestāžu izteiktos apsvērumus un jebkurā gadījumā gada pārskatā atsaucas uz tiem.

6.   Eurojust sadarbojas ar EDAU savu uzdevumu izpildē pēc viņa pieprasījuma.

1.   Esot amatā un arī pēc pilnvaru termiņa beigām, EDAU un viņa darbiniekiem ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko viņi ir ieguvuši, pildot savus dienesta pienākumus.

2.   EDAU, īstenojot savas uzraudzības pilnvaras, ir pienākums maksimāli ievērot konfidencialitāti tiesas izmeklēšanas un kriminālprocesu jautājumos saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.

1.   EDAU rīkojas ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja EDAU vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības dalībvalstu praksē vai, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, izmantojot Eurojust sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu.

3.   EDAU pastāvīgi pilnībā informē valsts uzraudzības iestādes par visiem jautājumiem, kuri tās tieši ietekmē vai kā citādi uz tām attiecas. Pēc vienas vai vairāku valsts uzraudzības iestāžu lūguma EDAU tās informē par konkrētiem jautājumiem.

4.   Gadījumos, kas attiecas uz datiem, kuru izcelsmes vieta ir viena vai vairākas dalībvalstis, tostarp gadījumos, kas minēti 43. panta 3. punktā, EDAU apspriežas ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm. EDAU nepieņem lēmumu par turpmāku īstenojamu pasākumu, pirms minētās valsts uzraudzības iestādes EDAU noteiktā termiņā nav informējušas EDAU par savu nostāju. Minētais termiņš nav īsāks par vienu mēnesi un nav garāks par trim mēnešiem. EDAU rūpīgi ņem vērā attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu nostāju. Ja EDAU plāno rīkoties atšķirīgi no minēto iestāžu paustās nostājas, viņš tās par to informē un pamato savu rīcību un nosūta lietu izskatīšanai Eiropas Datu aizsardzības padomei.

Gadījumos, kurus EDAU uzskata par ārkārtīgi steidzamiem, viņš var nolemt rīkoties tūlīt. Šādos gadījumos EDAU nekavējoties informē attiecīgās valsts uzraudzības iestādes un motivē konkrētās situācijas steidzamību un pamato īstenoto pasākumu.

5.   Valsts uzraudzības iestādes pastāvīgi informē EDAU par jebkādām darbībām, ko tās saskaņā ar šo regulu veic, kad dalībvalstis pārsūta, izgūst vai kā citādi dara zināmus operatīvos personas datus.

1.   Ikvienam datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību EDAU, ja viņš uzskata, ka ar viņu saistītu operatīvu personas datu apstrāde, ko veic Eurojust, neatbilst šai regulai vai Regulai (ES) 2018/1725.

2.   Ja sūdzība ir saistīta ar lēmumu, kas minēts šīs regulas 31., 32. vai 33. pantā vai Regulas (ES) 2018/1725 80., 81. vai 82. pantā, EDAU apspriežas ar valstu uzraudzības iestādēm vai kompetento tiesas iestādi dalībvalstī, kas ir sniegusi datus, vai tieši iesaistīto dalībvalsti. EDAU, pieņemot savu lēmumu, kas var ietvert arī atteikumu darīt zināmu jebkādu informāciju, ņem vērā valsts uzraudzības iestādes vai kompetentas tiesas iestādes atzinumu.

3.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eurojust sniegusi dalībvalsts, EDAU un tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kura ir sniegusi datus, katram darbojoties savas attiecīgās kompetences ietvaros, nodrošina, lai nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz datu apstrādes likumību tiktu veiktas pareizi.

4.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eurojust ir sniegušas Savienības struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, vai tādu datu apstrādi, kurus Eurojust ir izguvusi no publiski pieejamiem avotiem, EDAU nodrošina, lai Eurojust pareizi veiktu nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz datu apstrādes likumību.

5.   EDAU informē datu subjektu par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu, kā arī par tiesību aizsardzības iespēju, griežoties tiesā, saskaņā ar 44. pantu.

1.   Eurojust operatīvos personas datus apstrādā tādā veidā, lai varētu noteikt, kura iestāde ir sniegusi datus vai no kurienes dati ir izgūti.

2.   Atbildība par to operatīvo personas datu precizitāti tiek noteikta:

3.   Atbildība par atbilstību Regulai (ES) 2018/1725 attiecībā uz administratīvajiem personas datiem un pa atbilstību šai regulai un Regulas (ES) 2018/1725 3. pantam un IX nodaļai attiecībā uz operatīvajiem personas datiem tiek noteikta Eurojust.

Atbildība par to operatīvo personas datu nosūtīšanas likumību tiek noteikta:

4.   Ņemot vērā citus šīs regulas noteikumus, Eurojust ir atbildīga par visiem datiem, ko tā apstrādā.

1.   Saskaņā ar LESD 340. pantu Eurojust ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies Eurojust veiktas neatļautas vai nepareizas datu apstrādes dēļ.

2.   Sūdzības pret Eurojust, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto atbildību, izskata Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 268. pantu.

3.   Katra dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies dalībvalsts veiktas Eurojust nosūtītu datu neatļautas vai nepareizas apstrādes dēļ.

1.   Ciktāl tas nepieciešams uzticēto uzdevumu veikšanai, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajiem mērķiem, kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 52. pantā minēto sadarbības stratēģiju.

2.   Ciktāl tas svarīgi Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā jebkādus ierobežojumus, ievērojot 21. panta 8. punktu un 76. pantu, Eurojust var ar šā panta 1. punktā minētajām vienībām tieši apmainīties ar visu informāciju, izņemot personas datus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētajiem mērķiem Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām vienībām. Šādas sadarbības vienošanās neveido pamatu personas datu apmaiņas atļaušanai, un tās neuzliek Savienībai vai tās dalībvalstīm saistības.

4.   Eurojust var saņemt un apstrādāt personas datus, kas saņemti no 1. punktā minētajām struktūrām, ciktāl tas nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

5.   Eurojust personas datus nosūta Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām tikai tad, ja tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei un saskaņā ar 55. un 56. pantu. Ja pārsūtamos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eiropols saņem attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu šajā dalībvalstī, ja vien dalībvalsts šādai tālākai pārsūtīšanai nav devusi iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu jebkurā brīdī var atcelt.

6.   Ja dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas ir saņēmušas personas datus no Eurojust, tādu datu tālāka pārsūtīšana trešām personām ir aizliegta, ja vien nav izpildīti visi no šiem nosacījumiem:

1.   Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkls, pamatojoties uz konsultācijām un papildināmību, savstarpēji uztur privileģētas attiecības jo īpaši starp valsts pārstāvi, tās pašas dalībvalsts kā valsts pārstāvja Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem, kā arī Eurojust valsts korespondentiem un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

2.   Kopējo izmeklēšanas grupu tīkla sekretariāts un tā tīkla sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI, ir daļa no Eurojust personāla. Minētie sekretariāti darbojas kā atsevišķas vienības. Tie var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu izpildei. Eurojust nodrošina tīklu sekretariātu koordināciju. Šo punktu piemēro jebkura attiecīga tīkla sekretariātam, kas iesaistīts tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, attiecībā uz kurām Eurojust ir jāsniedz atbalsts sekretariāta veidā. Eurojust var sniegt atbalstu attiecīgiem Eiropas tīkliem un struktūrām, kas ir iesaistīti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot Eurojust mītnē izvietotu sekretariātu.

3.   Ar Lēmumu 2008/852/TI izveidotais tīkls var lūgt Eurojust, lai tā nodrošina tīkla sekretariātu. Ja ir izteikts šāds lūgums, piemēro 2. punktu.

1.   Eurojust veic visus attiecīgos pasākumus, lai Eiropolam tā pilnvaru ietvaros uz sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pamata būtu netieša piekļuve informācijai, kas ir sniegta Eurojust, neskarot ierobežojumus, ko ir norādījusi dalībvalsts, Savienības struktūras, birojs vai aģentūra, trešās valstis vai starptautiskā organizācija, kas sniedza attiecīgo informāciju. Informācijas atrašanas gadījumā Eurojust sāk procedūru, kas dod iespēju apmainīties ar atrasto informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts, Savienības struktūras, biroja vai aģentūras, trešās valsts vai starptautiskās organizācijas lēmumu, kas Eurojust ir sniegusi informāciju.

2.   Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. punktu veic tikai nolūkā noteikt, vai Eiropolā pieejamā informācija atbilst Eurojust apstrādātai informācijai.

3.   Eurojust ļauj veikt meklēšanu saskaņā ar 1. punktu tikai pēc tam, kad no Eiropola ir saņemta informācija, attiecībā uz kuru Eiropola darbinieki ir pilnvaroti veikt minēto meklēšanu.

4.   Ja Eurojust informācijas apstrādes darbību laikā attiecībā uz atsevišķu izmeklēšanu Eurojust vai dalībvalsts konstatē koordinācijas, sadarbības vai atbalsta nepieciešamību atbilstīgi Eiropola pilnvarām, Eurojust paziņo par to Eiropolam un sāk procedūru informācijas apmaiņai saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedz informāciju. Šādā gadījumā Eurojust konsultējas ar Eiropolu.

5.   Eurojust veido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropolu, ciktāl tas ir nepieciešams abu minēto aģentūru uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no darba dubultošanas.

Minētajā nolūkā Eiropola izpilddirektors un Eurojust priekšsēdētājs regulāri tiekas, lai izskatītu abas puses interesējošus jautājumus.

6.   Eiropols ievēro jebkādus vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi vai izmantošanu, ko norādījušas dalībvalstis, Savienības struktūras, biroji vai aģentūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas attiecībā uz informāciju, ko tas ir sniedzis.

1.   Eurojust izveido un uztur ciešas attiecībās ar EPPO, kas balstītas uz savstarpēju sadarbību to attiecīgo pilnvaru un kompetenču ietvaros un izmantojot operatīvās, administratīvās un pārvaldības saiknes to starpā, kā noteikts šajā pantā. Minētajā nolūkā Eurojust priekšsēdētājs un Eiropas Ģenerālprokurors regulāri tiekas, lai apspriestu abpusēji svarīgus jautājumus. Viņi tiekas pēc Eurojust priekšsēdētaja vai Eiropas Ģenerālprokurora pieprasījuma.

2.   Eurojust atbalsta pieprasījumus, ko iesniegusi EPPO, izskata bez kavēšanās un vajadzības gadījumā ar šādiem lūgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu saņemti no valsts iestādes, kura ir kompetenta tiesu sadarbības jautājumos.

3.   Kad vien nepieciešams atbalstīt sadarbību, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu, Eurojust izmanto Eurojust valsts koordinācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar 20. pantu, kā arī attiecības, ko Eurojust izveidojusi ar trešām valstīm, tostarp tiesnešus koordinatorus.

4.   Operatīvos jautājumos, kas saistīti ar EPPO kompetenci, Eurojust informē un vajadzības gadījumā iesaista to savās darbībās saistībā ar pārrobežu lietām, tostarp:

5.   Eurojust ir netieša piekļuve informācijai EPPO Lietu pārvaldības sistēmā uz sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pamata. Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko Lietu pārvaldības sistēmā ievadījusi EPPO, un datiem, kas ir Eurojust rīcībā, par informācijas sakritības faktu paziņo gan Eurojust, gan EPPO, kā arī tai dalībvalstij, kura sniedza datus Eurojust. Eurojust veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu EPPO netieši piekļūt informācijai Eurojust Lietu pārvaldības sistēmā uz sistēmas “informācija ir/nav atrasta” pamata.

6.   EPPO var paļauties uz Eurojust administrācijas atbalstu un resursiem. Minētajā nolūkā Eurojust var sniegt EPPO pakalpojumus, kas ir kopējās interesēs. Detaļas reglamentē ar vienošanos.

1.   Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Tiesisko mācību tīklu.

2.   OLAF palīdz Eurojust koordinācijas darbā attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību atbilstoši savām pilnvarām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

3.   Eiropas Robežu un krasta apsardze sekmē Eurojust darbu, tostarp nosūtot nepieciešamo informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar tās pilnvarām un uzdevumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624 (21) 8. panta 1. punkta m) apakšpunktam, jebkādu ar to saistīto personas datu apstrādi, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardze, reglamentē Regula (ES) 2018/1725.

4.   Informācijas saņemšanai un nosūtīšanai starp Eurojust un OLAF un neskarot šīs regulas 8. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvjus uzskata par dalībvalstu kompetentajām amatpersonām vienīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 mērķiem. Informācijas apmaiņa starp OLAF un valsts pārstāvjiem neskar pienākumus sniegt informāciju citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu.

1.   Eurojust var veidot un uzturēt sadarbību ar trešo valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

Minētajā nolūkā Eurojust, saskaņojot ar Komisiju, ik pēc četriem gadiem izstrādā sadarbības stratēģiju, kurā precizē tās trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ar kurām ir operatīva nepieciešamība sadarboties.

2.   Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās ar 38. panta 1. punktā minētājām iestādēm.

3.   Eurojust var izraudzīties kontaktpunktus trešās valstīs ar attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu, lai veicinātu sadarbību saskaņā ar Eurojust darbības vajadzībām.

1.   Lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm lietās, kurās Eurojust saskaņā ar šo regulu sniedz palīdzību, Kolēģija var norīkot uz trešo valsti tiesnešus koordinatorus, ievērojot ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm noslēgto sadarbības vienošanos, kā minēts 47. panta 3. punktā.

2.   Tiesnešu koordinatoru uzdevumos ietilpst jebkādas darbības, kas paredzētas, lai sekmētu un paātrinātu jebkādas tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās formas, jo īpaši izveidojot tiešus sakarus ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm. Tiesnešu koordinatori, pildot savus pienākumus, ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm var apmanīties ar operatīviem personas datiem saistībā ar uzdevumu izpildi saskaņā ar 56. pantu.

3.   Tiesnesim koordinatoram, kas minēts 1. punktā, ir pieredze darbā Eurojust un atbilstīgām zināšanām tiesu iestāžu sadarbības un Eurojust darbības jomā. Lai Eurojust vārdā norīkotu tiesnesi koordinatoru, pirms tam ir jāsaņem tiesneša un viņa dalībvalsts piekrišana.

4.   Ja Eurojust norīkotais tiesnesis koordinators ir izvēlēts no valsts pārstāvju, pārstāvja vietnieku vai palīgu vidus:

5.   Neskarot Civildienesta noteikumu 110. pantu, Kolēģija izstrādā noteikumus un nosacījumus par tiesnešu koordinatoru norīkošanu, tostarp par viņu atalgojuma līmeni. Šajā sakarā Kolēģija, konsultējoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

6.   Eurojust norīkoto tiesnešu koordinatoru darbību uzrauga EDAU. Tiesneši koordinatori iesniedz ziņojumu Kolēģijai, kas gada pārskatā atbilstīgā veidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par viņu darbību. Tiesneši koordinatori informē valsts pārstāvjus un kompetentās valsts iestādes par visām lietām, kas attiecas uz viņu dalībvalsti.

7.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un tiesneši koordinatori, kas minēti 1. punktā, var izveidot tiešus savstarpējus sakarus. Tādā gadījumā tiesnesis koordinators informē attiecīgo valsts pārstāvi par šādiem sakariem.

8.   Šā panta 1. punktā minētiem tiesnešiem koordinatoriem ir piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai.

1.   Ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu Eurojust var koordinēt trešās valsts izdotu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja ir vajadzīga šādu lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs vienas un tās pašas izmeklēšanas ietvaros. Minētos lūgumus Eurojust var nosūtīt arī valsts kompetentā iestāde.

2.   Neatliekamos gadījumos un saskaņā ar 19. pantu KDR var saņemt un nosūtīt lūgumus, kas minēti šā panta 1. punktā un ja tos izdevusi trešā valsts, kas ir noslēgusi sadarbības nolīgumu vai sadarbības vienošanos ar Eurojust.

3.   Neskarot 3. panta 5. punktu, ja kāda iesaistītā dalībvalsts ir izdevusi tiesu iestāžu sadarbības lūgumus, kas attiecas uz vienu un to pašu izmeklēšanu un kas jāizpilda trešā valstī, Eurojust veicina tiesu iestāžu sadarbību ar attiecīgo trešo valsti.

1.   Ievērojot visus citus šajā regulā, jo īpaši 21. panta 8. punktā, 47. panta 5. punktā un 76. pantā minētos ierobežojumus, Eurojust operatīvos personas datus vienkārši nosūta citai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai tad, ja šie dati ir nepieciešami citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetencē ietilpstošo uzdevumu likumīgai izpildei.

2.   Ja operatīvos personas datus nosūta pēc citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, gan pārzinis, gan saņēmējs uzņemas atbildību par minētās sūtīšanas likumību.

Eurojust ir jāpārbauda citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetence un provizoriski jāizvērtē operatīvo personas datu sūtīšanas nepieciešamība. Ja rodas šaubas par nosūtīšanas nepieciešamību, Eurojust pieprasa no saņēmēja papildu informāciju.

Cita Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nodrošina to, ka vēlāk var pārbaudīt operatīvo personas datu sūtīšanas nepieciešamību.

3.   Cita Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra apstrādā operatīvos personas datus tikai tādā nolūkā, kādā tie ir sūtīti.

1.   Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus un pārējos šīs regulas noteikumus, var nosūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

Eurojust sniedz d) punktā minēto atļauju tikai pēc tam, kad saņēmusi datu izcelsmes dalībvalsts iepriekšēju atļauju un kad tā pienācīgi ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagumu, nolūku, kādā operatīvie personas dati sākotnēji tika nosūtīti, un personas datu aizsardzības līmeni trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai operatīvie personas dati jānosūta tālāk.

2.   Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tikai tad, ja tiek ievēroti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

3.   Sadarbības vienošanās, kas minētās 47. panta 3. punktā, var izmantot, lai noteiktu kārtību šā panta 2. punktā minēto nolīgumu vai atbilstības lēmumu īstenošanai.

4.   Eurojust neatliekamos gadījumos var nosūtīt operatīvos personas datus bez dalībvalsts iepriekšējas atļaujas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu. Eurojust tā rīkojas tikai tad, ja operatīvo personas datu nosūtīšana ir nepieciešama, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai vai kādas dalībvalsts būtiskām interesēm, un ja nav iespējams laikus iegūt iepriekšēju atļauju. Nekavējoties tiek informēta iestāde, kas ir atbildīga par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu.

5.   Dalībvalstis un Savienības institūcijas, iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nenosūta tālāk no Eurojust saņemtos operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Izņēmuma kārtā tās var veikt šādu nosūtīšanu, ja Eurojust to ir atļāvusi pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagumu, nolūku, kādā operatīvie personas dati sākotnēji tika nosūtīti, un personas datu aizsardzības līmeni trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai operatīvie personas dati tiek nosūtīti tālāk.

6.   Šīs regulas 57., 58. un 59. pantu piemēro, lai nodrošinātu, ka nemazinās ar šo regulu un Savienības tiesību aktiem nodrošinātais fizisku personu aizsardzības līmenis.

1.   Ja nav atbilstības lēmuma, Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai, ja:

2.   Eurojust informē EDAU par 1. punkta b) apakšpunktā minētās nosūtīšanas kategorijām.

3.   Ja nosūtīšana balstās uz 1. punkta b) apakšpunktu, šādu nosūtīšanu dokumentē, un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu EDAU. Dokumentācijā ietver nosūtīšanas datuma un laika ierakstu un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.

1.   Ja nav atbilstības lēmuma vai ja nav pienācīgu garantiju, ievērojot 58. pantu, Eurojust var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai tikai ar nosacījumu, ka nosūtīšana ir vajadzīga:

2.   Ja nosūtīšana balstās uz 1. punktu, šādu nosūtīšanu dokumentē un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu EDAU. Dokumentācijā ietver nosūtīšanas datuma un laika ierakstu un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, sagatavo visu Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmi, un to iekļauj Eurojust budžetā.

2.   Eurojust budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Eurojust ieņēmumus veido:

4.   Eurojust izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas, tostarp finansējumu kopējām izmeklēšanas grupām.

1.   Administratīvais direktors katru gadu sagatavo Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to Valdei. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citus Savienības tīklus, kas piedalās 48. pantā minētajā tiešu iestāžu sadarbībā krimināllietās, savlaicīgi pirms tāmes nosūtīšanas Komisijai informē par tām daļām, kas attiecas uz to darbību.

2.   Valde uz minētā tāmes projekta pamata pārskata provizorisku Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, kuru tā nosūta Kolēģijai pieņemšanai.

3.   Eurojust provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu vēlākais līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Komisijai. Eurojust tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietverts štatu saraksta projekts, līdz tā paša gada 31. martam nosūta Komisijai.

4.   Komisija tāmi līdz ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas Savienības iemaksai, kas piešķirama Eurojust.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štatu sarakstu. Eurojust budžetu pieņem Kolēģija. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā Kolēģija Eurojust budžetu attiecīgi koriģē.

8.   Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 1271/2013 (22) 88. pantu piemēro jebkādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz Eurojust budžetu.

1.   Eurojust grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam (N+1 gads) nosūta provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Eurojust līdz N+1 gada 31. martam nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eurojust provizoriskos pārskatus par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.   Pēc katra finanšu gada Revīzijas palāta vēlākais līdz N + 1 gada 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. panta 1. punktu izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.

5.   Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, administratīvais direktors saskaņā ar savu atbildību sagatavo Eurojust galīgo pārskatu un iesniedz to Valdei atzinuma sniegšanai.

6.   Valde sniedz atzinumu par Eurojust galīgo pārskatu.

7.   Administratīvais direktors līdz N+1 gada 1. jūlijam galīgo pārskatu par N gadu kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.   Līdz N+1 gada 15. novembrim galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Administratīvais direktors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai iesniedz atbildi uz apsvērumiem. Minēto atbildi administratīvais direktors nosūta arī Valdei un Komisijai.

10.   Administratīvais direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

11.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

12.   Eurojust budžeta izpildi apstiprina Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Padomes ieteikumu, saskaņā ar procedūru, kas ir salīdzināma ar LESD 319. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 260., 261. un 262. pantā paredzēto procedūru, un pamatojoties uz Revīzijas palātas revīzijas ziņojumu.

Ja Eiropas Parlaments atsakās apstiprināt budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, administratīvo direktoru aicina izklāstīt savu nostāju Kolēģijai, kura pieņem galīgo lēmumu par administratīvā direktora nostāju, ņemot vērā apstākļus.

1.   Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie finanšu noteikumi saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eurojust darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

Attiecībā uz kopēju izmeklēšanas grupu darbībām sniedzamo finansiālo atbalstu Eurojust un Eiropols kopīgi paredz noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem izskatāmi pieteikumi šādam atbalstam.

2.   Eurojust var piešķirt dotācijas uzdevumu izpildei, kas saistīti ar 4. panta 1. punktu. Dotācijas uzdevumiem saistībā ar 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu var piešķirt dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

1.   Uz Eurojust personālu attiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā arī noteikumi, kas pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Eurojust personālu veido darbinieki, kas pieņemti darbā saskaņā ar noteikumiem un regulējumu, ko piemēro Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ņemot vērā visus Civildienesta noteikumu 27. pantā minētos kritērijus, tostarp attiecībā uz viņu ģeogrāfisko sadalījumu.

1.   Eurojust papildus savam personālam var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kuri nav pieņemti darbā Eurojust.

2.   Kolēģija pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu darbam Eurojust un citu darbinieku izmantošanu, jo īpaši, lai nepieļautu iespējamus interešu konfliktus.

3.   Eurojust īsteno nepieciešamos administratīvos pasākumus, cita starpā apmācību un preventīvas stratēģijas, nolūkā nepieļaut interešu konfliktus, tostarp interešu konfliktus attiecībā uz jautājumiem, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas.

1.   Eurojust nosūta savus gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem, kas var sniegt apsvērumus un secinājumus.

2.   Pēc tā ievēlēšanas jaunievēlētais Eurojust priekšsēdētājs nāk klajā ar paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai vai kompetentajām komitejām un atbild uz tās vai to locekļu jautājumiem. Apspriešana ne tieši, ne netieši neattiecas uz konkrētām darbībām, kas veiktas saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.

3.   Eurojust priekšsēdētājs reizi gadā piedalās Eurojust darbību kopīgā izvērtēšanā, ko veic Eiropas Parlaments un valstu parlamenti starpparlamentārās komiteju sanāksmes ietvaros, kā arī lai apspriestu Eurojust pašreizējās darbības un iesniegtu tās gada pārskatu vai citus svarīgus Eurojust dokumentus.

Apspriešana tieši vai netieši neattiecas uz konkrētām darbībām, kas veiktas saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.

4.   Papildus citiem šajā regulā izklāstītajiem informēšanas un apspriešanās pienākumiem Eurojust informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un attiecīgajās oficiālajās valodās – valstu parlamentiem:

1.   Līdz 2024. gada 13. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt šīs regulas īstenošanas un ietekmes, un Eurojust un tās darba prakses efektivitātes un lietderības izvērtējumu. Izvērtējumā uzklausa Kolēģiju. Izvērtējumā jo īpaši var pievērst uzmanību iespējamajai vajadzībai grozīt Eurojust pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.   Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, Padomei un Kolēģijai. Novērtējuma konstatējumus publisko.

1.   Eurojust piemēro Padomes Regulu Nr. 1 (23).

2.   Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Eurojust iekšējo kārtību valodu lietošanai.

3.   Eurojust darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (24), ja vien nav nepieciešams rast citu risinājumu Tulkošanas centra nepieejamības dēļ.

1.   Valsts pārstāvji, to vietnieki un palīgi, kas minēti 7. pantā, Eurojust darbinieki, valsts korespondenti, norīkotie valsts eksperti, tiesneši koordinatori, datu aizsardzības speciālists un EDAU biroja locekļi un darbinieki ir saistīti ar pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.

2.   Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām un iestādēm, kas sadarbojas ar Eurojust.

3.   Konfidencialitātes ievērošanas pienākums paliek spēkā arī pēc atbrīvošanas no amata un darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbības izbeigšanas.

4.   Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visu Eurojust saņemto vai apmainīto informāciju, ja vien šī informācija jau nav likumīgi publiskota vai pieejama sabiedrībai.

1.   Neskarot 21. panta 3. punktu, ja informāciju saņem vai ar to apmainās ar Eurojust starpniecību, informāciju sniegušās dalībvalsts iestāde var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem paredzēt nosacījumus par to, kā saņēmēja iestāde minēto informāciju izmanto valsts procesos.

2.   Informāciju saņēmušās dalībvalsts iestādei 1. punktā minētie nosacījumi ir saistoši.

1.   Eurojust rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (25).

2.   Valde sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes datuma sagatavo sīki izklāstītus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu, lai Kolēģija tos pieņemtu.

3.   Par Lēmumiem, ko Eurojust ir pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.   Eurojust savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu sarakstu un Valdes sanāksmju rezultātu apkopojumus. Minēto apkopojumu publicēšanu uz laiku vai pastāvīgi atceļ vai ierobežo, ja šāda publicēšana varētu apdraudēt Eurojust uzdevumu veikšanu, ņemot vērā tā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un Eurojust operatīvo raksturu.

1.   Lai saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 veicinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā Eurojust pievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (26), Eurojust pieņem attiecīgus noteikumus, ko piemēro visiem valsts pārstāvjiem, to vietniekiem un palīgiem, visiem norīkotajiem valsts ekspertiem un visiem Eurojust darbiniekiem, izmantojot minētā Nolīguma pielikumā sniegto paraugu.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eurojust ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (27) ar mērķi noteikt, vai saistībā ar Eurojust izdevumiem ir bijuši pārkāpumi, kas apdraud Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības vienošanās ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos Eurojust ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajām kompetencēm.

5.   Eurojust personāls, administratīvais direktors un Kolēģijas un Valdes locekļi nekavējoties un nebaidoties par amata zaudēšanu atklāj OLAF un EPPO visas aizdomas par viņu attiecīgajā kompetences jomā veiktu nepareizu vai nelikumīgu darbību, ko viņi pamanījuši, pildot savus amata pienākumus vai īstenojot pilnvaras.

1.   Eurojust paredz iekšējus noteikumus par informācijas apstrādi un konfidencialitāti un par sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp šādas informācijas izveidi un apstrādi Eurojust.

2.   Eurojust paredz iekšējus noteikumus par ES klasificētas informācijas aizsardzību, kuri atbilst Padomes Lēmumam 2013/488/ES (28), lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni šādai informācijai.

1.   Eurojust līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Eurojust noslēgtā līgumā.

3.   Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, un neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 46. pantu atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Eurojust vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus.

4.   Turklāt 3. punkts attiecas uz kaitējumu, kas radies valsts pārstāvja, tā vietnieka vai palīga kļūdas dēļ, veicot savus pienākumus. Tomēr, kad viņš darbojas, pamatojoties uz pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 8. pantu, viņa dalībvalsts atmaksā Eurojust summas, ko Eurojust samaksājusi, lai atlīdzinātu par šādu kaitējumu.

5.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija strīdos par 3. punktā minētā kaitējuma kompensāciju.

6.   Dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus saistībā ar Eurojust atbildību, kā minēts šajā pantā, nosaka ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (29).

7.   Eurojust darbinieku personisko atbildību pret Eurojust regulē piemērojamie noteikumi, kas izklāstīti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

1.   Eurojust mītne ir Hāgā, Nīderlandē.

2.   Nepieciešamie pasākumi attiecībā uz izmitināšanu, kas jānodrošina Eurojust Nīderlandē, un aprīkojumu, kas Nīderlandei ir jānodod Eurojust rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, kurus Nīderlandē piemēro administratīvajam direktoram, Kolēģijas locekļiem, Eurojust darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikti mītnes nolīgumā starp Eurojust un Nīderlandi, kas noslēgts pēc tam, kad ir saņemts Kolēģijas apstiprinājums.

1.   Eurojust, kas izveidota ar šo regulu, ir vispārējais tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus ir noslēgusi, uzņēmusies vai iegādājusies Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/TI.

2.   Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/TI, valsts pārstāvji, kurus katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar minēto lēmumu, uzņemas Eurojust valsts pārstāvju lomu saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā viņu pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi saskaņā ar šīs regulas 7. panta 5. punktu neatkarīgi no iepriekšējā pagarinājuma.

3.   Kad šī regula stājas spēkā, Eurojust, kas izveidota ar Lēmumu 2002/187/TI, esošais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki uzņemas Eurojust priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku lomu saskaņā ar šīs regulas 11. pantu, kamēr beidzas viņu pilnvaru termiņš saskaņā ar minēto lēmumu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā viņus vienu reizi var ievēlēt atkārtoti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 4. punktu neatkarīgi no iepriekšējās atkārtotās ievēlēšanas.

4.   Saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 29. pantu pēdējais ieceltais administratīvais direktors uzņemas administratīvā direktora lomu saskaņā ar šīs regulas 17. pantu, kamēr beidzas viņa pilnvaru termiņš atbilstoši lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar minēto lēmumu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā minētā administratīvā direktora pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.   Šī regula neietekmē to nolīgumu spēkā esamību, kurus noslēdzis Eurojust, kas izveidots ar Lēmumu 2002/187/TI. Jo īpaši, visi Eurojust noslēgtie starptautiskie nolīgumi, kas stājušies spēkā pirms 2019. gada 12. decembra, paliek spēkā.

6.   Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2002/187/TI 35. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti lēmuma 36. pantā.

7.   Šī regula neietekmē darba līgumus, kas noslēgti saskaņā ar Lēmumu 2002/187/TI pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Datu aizsardzības uzraudzītājs, kas kā pēdējais ir iecelts amatā saskaņā ar minēta lēmuma 17. pantu, uzņemas Datu aizsardzības uzraudzītāja pienākumus saskaņā ar šīs regulas 36. punktu.

1.   Lēmumu 2002/187/TI ar šo aizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, sākot no 2019. gada 12. decembra.

Lēmumu 2002/187/TI tādēļ atceļ, sākot no 2019. gada 12. decembra.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, atsauces uz 1. punktā minēto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Tā stājas spēkā, sākot no 2019. gada 12. decembra.