EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32022R2560

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu

PE/46/2022/REV/1

OV L 330, 23.12.2022., 1./45. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2560/oj

23.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2560

(2022. gada 14. decembris)

par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Spēcīgs, atvērts un konkurējošs iekšējais tirgus ļauj gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumiem konkurēt uz spēju pamata. Savienībā darbojas pārdomāta un efektīva valsts atbalsta kontroles sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgus nosacījumus visiem uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū. Šī valsts atbalsta kontroles sistēma dalībvalstīm liedz piešķirt valsts atbalstu, kas nepamatoti izkropļo konkurenci iekšējā tirgū.

(2)

Tajā pašā laikā gan privātie, gan publiskie uzņēmumi, ko tieši vai netieši kontrolē valsts vai kas tai tieši vai netieši pieder, var saņemt subsīdijas no trešām valstīm, kuras pēc tam tiek izmantotas, piemēram, lai finansētu saimnieciskās darbības iekšējā tirgū jebkurā ekonomikas nozarē, piemēram, dalību publiskā iepirkuma procedūrās vai uzņēmumu iegādi, tostarp tādu, kuriem ir stratēģiski aktīvi, piemēram, kritiskā infrastruktūra un inovatīvas tehnoloģijas. Uz šādām ārvalstu subsīdijām Savienības valsts atbalsta noteikumi pašlaik neattiecas.

(3)

Šī regula aptver visas ekonomikas nozares, tostarp tās, kuras ir Savienības stratēģiskajās interesēs, un kritiskās infrastruktūras, piemēram, tās, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/452 (3) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(4)

Ārvalstu subsīdijas var izkropļot iekšējo tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību dažādās Savienības saimnieciskajās darbībās. Tas jo īpaši varētu notikt saistībā ar koncentrācijas darījumiem, kuros mainās kontrole pār Savienības uzņēmumiem, ja šādi koncentrācijas darījumi tiek pilnībā vai daļēji finansēti no ārvalstu subsīdijām vai ja ekonomikas dalībniekiem, kas gūst labumu no ārvalstu subsīdijām, Savienībā tiek piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības.

(5)

Neviens no spēkā esošiem Savienības instrumentiem nav vērsts uz izkropļojumiem, ko rada ārvalstu subsīdijas. Tirdzniecības aizsardzības instrumenti Komisijai ļauj rīkoties, kad Savienībā tiek importētas subsidētas preces, bet ne tad, kad ārvalstu subsīdijas tiek piešķirtas subsidētu investīciju veidā vai kad tās attiecas uz pakalpojumiem un kapitāla plūsmām. Saskaņā ar PTO Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem Savienībai ir iespēja sākt strīdu izšķiršanu starp valstīm attiecībā uz noteiktām ārvalstu subsīdijām, ko piešķir PTO dalībvalstis un kas attiecas tikai uz precēm.

(6)

Tāpēc spēkā esošie Savienības instrumenti ir jāpapildina ar jaunu rīku nolūkā faktiski novērst ārvalstu subsīdiju izraisītus iekšējā tirgus izkropļojumus, lai tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Konkrēti, jaunais rīks papildina Savienības valsts atbalsta noteikumus, kas attiecas uz dalībvalstu subsīdiju radītiem iekšējā tirgus izkropļojumiem.

(7)

Ir svarīgi, lai būtu noteikti noteikumi un procedūras, saskaņā ar kuriem izmeklēt ārvalstu subsīdijas, kas faktiski vai potenciāli izkropļo iekšējo tirgu, un lai minētie izkropļojumi attiecīgā gadījumā tiktu novērsti. Ārvalstu subsīdijas varētu izkropļot iekšējo tirgu, ja uzņēmums, kas gūst labumu no ārvalstu subsīdijas, veic saimniecisko darbību Savienībā. Šīs regulas pareizai piemērošanai un izpildei ir jāveicina iekšējā tirgus noturība pret ārvalstu subsīdiju izraisītiem izkropļojumiem un tādējādi jāveicina Savienības atvērtā stratēģiskā autonomija. Tāpēc šajā regulā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz visiem uzņēmumiem, tostarp publiskajiem uzņēmumiem, ko tieši vai netieši kontrolē valsts un kas veic saimniecisko darbību Savienībā. Ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) veiktās saimnieciskās darbības nozīmīgumu un to ieguldījumu Savienības galveno rīcībpolitiku mērķu sasniegšanā, īpaša uzmanība ir jāpievērš šīs regulas ietekmei uz tiem.

(8)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā iekšējā tirgū un konsekventu šīs regulas piemērošanu, Komisija ir vienīgā iestāde, kas ir kompetenta piemērot šo regulu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pēc savas iniciatīvas, šajā nolūkā pamatojoties uz informāciju no visiem pieejamajiem avotiem, jebkurā ekonomikas nozarē izskatīt ikvienu ārvalstu subsīdiju, ciktāl tā ietilpst šīs regulas darbības jomā. Lai varētu nodrošināt efektīvu kontroli, konkrēti attiecībā uz lieliem koncentrācijas (apvienošanās un iegādes) darījumiem un publiskā iepirkuma procedūrām, kas pārsniedz noteiktas robežvērtības, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām izskatīt ārvalstu subsīdijas, pamatojoties uz uzņēmuma iepriekšēju paziņojumu Komisijai.

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro un jāinterpretē, ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp tos, kuri attiecas uz valsts atbalstu, apvienošanos un publisko iepirkumu.

(10)

Šīs regulas īstenošana neskar katras dalībvalsts tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 346. pantu.

(11)

Ārvalstu subsīdija šīs regulas kontekstā būtu jāsaprot kā finansējums, ko tieši vai netieši nodrošina trešā valsts un kas dod labumu un attiecas tikai uz vienu vai vairākiem uzņēmumiem vai nozarēm. Minētie nosacījumi ir kumulatīvi.

(12)

Finansējums var tikt piešķirts ar publisku vai privātu subjektu starpniecību. To, vai finansējumu ir sniedzis publisks subjekts, būtu jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, pienācīgi ņemot vērā tādus elementus kā attiecīgā subjekta iezīmes un tiesiskā un ekonomiskā vide trešā valstī, kurā subjekts darbojas, tostarp valdības loma minētās valsts ekonomikā. Finansējums var tikt piešķirts arī ar privāta subjekta starpniecību, ja minētā privātā subjekta darbības var piedēvēt trešai valstij. Finansējuma jēdziens ietver plašu atbalsta pasākumu klāstu, kuri neaprobežojas tikai ar monetārajiem pārvedumiem un var ietvert, piemēram, īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršanu uzņēmumam bez pienācīgas atlīdzības, kāda pienāktos atbilstoši normāliem tirgus apstākļiem.

(13)

Finansējumam būtu jādod labums uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū. Būtu jāuzskata, ka finansējums dod uzņēmumam labumu, ja to nebūtu bijis iespējams iegūt normālos tirgus apstākļos. Labuma pastāvēšana būtu jānosaka, balstoties uz tādiem salīdzināmiem atsauces rādītājiem kā privāto investoru investēšanas prakse, tirgū pastāvošās finansējuma likmes, salīdzināmi nodokļu režīmi vai pienācīga atlīdzība par konkrētu preci vai pakalpojumu. Ja nav pieejami tieši salīdzināmi atsauces rādītāji, esošos atsauces rādītājus varētu koriģēt vai alternatīvus atsauces rādītājus varētu noteikt, pamatojoties uz vispārpieņemtām novērtēšanas metodēm. Labumus var piešķirt, piemēram, tādu attiecību kontekstā, kuras izveidotas starp publiskajām iestādēm un publiskajiem uzņēmumiem, ja šādas attiecības un jo īpaši finansējums, ko publiskās iestādes sniedz publiskajiem uzņēmumiem, neatbilst normāliem tirgus apstākļiem. Tiek uzskatīts, ka normāliem tirgus apstākļiem atbilst tāda preču vai pakalpojumu nodrošināšana vai iegāde, ko veic saskaņā ar konkurenci nodrošinošu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru. Finansējums uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū, nebūtu jāuzskata par tādu, kas dod labumu, ja atsauces rādītāju novērtējums liecina, ka uzņēmums minēto labumu būtu guvis normālos tirgus apstākļos. Transfertcenu noteikšana saistībā ar precēm un pakalpojumiem, ar ko apmainās uzņēmuma ietvaros, var dot labumu, ja minētā transfertcenu noteikšana nav atbilstoša normāliem tirgus apstākļiem. Labums, ko sniedz finansējums, varētu tikt nodots uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību Savienībā.

(14)

Labumam vajadzētu būt dotam vienam vai vairākiem uzņēmumiem vai nozarēm. Ārvalstu subsīdijas specifiku varētu konstatēt juridiski vai faktiski.

(15)

Ārvalstu subsīdiju būtu jāuzskata par piešķirtu no brīža, kad labuma guvējs iegūst tiesības saņemt ārvalstu subsīdiju. Ārvalstu subsīdijas faktiskā izmaksa nav priekšnosacījums tam, lai ārvalstu subsīdija ietilptu šīs regulas darbības jomā.

(16)

Par ārvalstu subsīdiju neuzskata finansējumu, ko sniedz tikai tām uzņēmuma darbībām, kuras nav saimnieciskās darbības. Tomēr, ja finansējumu, kas paredzēts darbībai, kas nav saimnieciskā darbība, izmanto, lai šķērssubsidētu uzņēmuma saimnieciskās darbības, to var uzskatīt par ārvalstu subsīdiju, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Ja uzņēmums finansējumu, piemēram, īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai finansējumu, kas saņemts, lai kompensētu publisko iestāžu uzlikto slogu, izmanto nolūkā šķērssubsidēt citas darbības, minētā šķērssubsidēšana varētu norādīt uz to, ka īpašās vai ekskluzīvās tiesības ir piešķirtas bez pienācīgas atlīdzības vai ka kompensācija par slogu ir pārmērīga un tādējādi pielīdzināma ārvalstu subsīdijai.

(17)

Tiklīdz ir konstatēta ārvalstu subsīdijas pastāvēšana, Komisijai būtu katrā gadījumā atsevišķi jānovērtē, vai tā izkropļo iekšējo tirgu. Atšķirībā no dalībvalsts piešķirta valsts atbalsta ārvalstu subsīdijas principā nav aizliegtas.

(18)

Ir iespējams, ka pārredzamības trūkuma dēļ attiecībā uz daudzām ārvalstu subsīdijām un komerciālās realitātes komplicētības dēļ ir grūti nepārprotami identificēt vai skaitliski izteikt konkrētas ārvalstu subsīdijas ietekmi uz iekšējo tirgu. Tāpēc izkropļojuma noteikšanas nolūkā varētu būt nepieciešams izmantot neizsmeļošu rādītāju kopumu. Novērtējot, kādā mērā ārvalstu subsīdija var uzlabot uzņēmuma konkurētspēju, un ja minētā ārvalstu subsīdija līdz ar to faktiski vai potenciāli negatīvi ietekmē konkurenci iekšējā tirgū, Komisija varētu ņemt vērā noteiktus rādītājus, tostarp ārvalstu subsīdijas summu un veidu, ar ārvalstu subsīdiju saistīto mērķi un nosacījumus, kā arī tās izmantojumu iekšējā tirgū.

(19)

Izmantojot minētos rādītājus, lai noteiktu to, ka pastāv izkropļojums iekšējā tirgū, Komisija varētu ņemt vērā dažādus elementus, piemēram, ārvalstu subsīdijas lielumu absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret tirgus lielumu vai pret investīcijas vērtību. Piemēram, pastāv iespējamība, ka izkropļojošs būtu koncentrācijas darījums, kurā ārvalstu subsīdija sedz būtisku mērķuzņēmuma iegādes cenas daļu. Līdzīgi – pastāv iespējamība, ka izkropļojumus varētu radīt ārvalstu subsīdijas, kas sedz būtisku daļu no publiskā iepirkuma procedūrā piešķiramā līguma paredzamās vērtības. Ja ārvalstu subsīdija tiek piešķirta attiecībā uz pamatdarbības izmaksām, pastāv lielāka iespējamība, ka tā varētu radīt izkropļojumus, nekā tad, ja tā tiktu piešķirta attiecībā uz investīciju izmaksām. Varētu uzskatīt, ka ārvalstu subsīdijām MVU ir mazāka iespējamība radīt izkropļojumus salīdzinājumā ar ārvalstu subsīdijām lieliem uzņēmumiem. Turklāt būtu jāņem vērā tirgus īpašības un jo īpaši konkurences apstākļi tirgū, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū. Pastāv iespējamība, ka izkropļojumus radītu ārvalstu subsīdijas tirgos, kuriem raksturīgs jaudas pārpalikums, vai ārvalstu subsīdijas, kuras rada jaudas pārpalikumu, jo tās uztur ekonomiski neizdevīgus aktīvus vai veicina investīcijas jaudas palielināšanā, kas citādi netiktu realizēta. Ārvalstu subsīdija labuma guvējam, kuram iekšējā tirgū ir zems aktivitātes līmenis, piemēram, Savienībā gūtā apgrozījuma ziņā, ir ar mazāku iespējamību radīt izkropļojumus nekā ārvalstu subsīdija labuma guvējam, kura aktivitātes līmenis iekšējā tirgū ir augstāks. Attiecībā uz ārvalstu subsīdijām, kas trīs secīgu gadu laikposmā nepārsniedz 4 miljonus EUR, būtu jāuzskata, ka principā ir maz ticams, ka tās varētu izkropļot iekšējo tirgu šīs regulas nozīmē. Ārvalstu subsīdijas, kuras viena trešā valsts trīs secīgu gadu laikposmā piešķir vienam vienotam uzņēmumam un kuras nepārsniedz de minimis atbalsta summu, kas noteikta Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 (4) 3. panta 2. punktā, šīs regulas nozīmē būtu jāuzskata par tādām, kas neizkropļo iekšējo tirgu.

(20)

Tāpat kā konkrētu veidu valsts atbalsts, konkrētu kategoriju ārvalstu subsīdijas, piemēram, neierobežotas garantijas, proti garantijas bez ierobežojuma apmērā vai ilgumā, arī ir tādas, kas sava veida dēļ varētu radīt izkropļojumus iekšējā tirgū. Tas pats attiecas uz nepamatoti izdevīgu piedāvājumu, kura izdevīgumu, piemēram, tā cenu, nevar pamatot ar citiem faktoriem. Turklāt subsīdijas eksporta finansējuma veidā, ja vien tās nav sniegtas saskaņā ar ESAO Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, varētu radīt īpašas bažas to izkropļojošās ietekmes dēļ. Tā kā minētajām ārvalstu subsīdiju kategorijām piemīt vislielākā iespējamība radīt izkropļojumus iekšējā tirgū, Komisijai nav jāveic detalizēts novērtējums, pamatojoties uz rādītājiem. Uzņēmumam jebkurā gadījumā būtu iespēja pierādīt, ka konkrētā ārvalstu subsīdija lietas konkrētajos apstākļos neizkropļotu iekšējo tirgu.

(21)

Dalībvalstis, kā arī jebkuras fiziskas vai juridiskas personas var iesniegt informāciju par ārvalstu subsīdijas pozitīvo ietekmi, kas Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, kad tā veic samērošanas testu. Komisijai būtu jāapsver ārvalstu subsīdijas pozitīvā ietekme, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā iesniegtajiem pierādījumiem par šādu pozitīvu ietekmi. Pozitīvajai ietekmei vajadzētu būt saistītai ar attiecīgās subsidētās saimnieciskās darbības attīstību iekšējā tirgū. Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā cita pozitīvā ietekme, lai izvairītos no tā, ka samērošana rada nepamatotu diskrimināciju. Komisijai būtu arī jāizskata plašāka pozitīvā ietekme saistībā ar attiecīgajiem politikas mērķiem, jo īpaši Savienības politikas mērķiem. Minētie politikas mērķi jo īpaši var ietvert augsta līmeņa vides aizsardzību un sociālos standartus, kā arī pētniecības un izstrādes veicināšanu. Šī ārvalstu subsīdijas pozitīvā ietekme Komisijai būtu jāsamēro ar tās negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā iekšējā tirgus izkropļojums. Saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru Komisijai būtu jāņem vērā alternatīvu piegādes avotu pieejamība saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Samērošana var novest pie secinājuma, ka korektīvie pasākumi nav jānosaka, ja ārvalstu subsīdijas pozitīvā ietekme ir lielāka par tās negatīvo ietekmi. Tādu ārvalstu subsīdiju kategoriju gadījumā, kuras uzskatāmas par iekšējo tirgu potenciāli visvairāk kropļojošām, ir mazāk ticams, ka pozitīvā ietekme būs lielāka par negatīvo ietekmi. Ja dominē negatīvā ietekme, samērošanas tests var palīdzēt noteikt attiecīga rakstura un līmeņa saistības vai korektīvos pasākumus. Jebkurā gadījumā, tā kā samērošanas testā tiek ņemta vērā ārvalstu subsīdijas pozitīvā ietekme, minētā samērošanas testa piemērošanai nevajadzētu uzņēmumam radīt tādu iznākumu, kas būtu sliktāks nekā tad, ja samērošanas tests nebūtu bijis piemērots. Ja Komisija veic samērošanas testu, tai būtu jāizklāsta savs pamatojums lēmumā, ar ko noslēdz padziļināto izmeklēšanu.

(22)

Ja Komisija ārvalstu subsīdiju izskata pēc savas iniciatīvas, tai vajadzētu būt pilnvarām noteikt korektīvos pasākumus uzņēmumam, lai novērstu jebkādus izkropļojumus, ko ārvalstu subsīdija rada iekšējā tirgū. Minētajiem korektīvajiem pasākumiem būtu jāietver strukturāli un nestrukturāli līdzekļi un ārvalstu subsīdijas atmaksa, un tiem vajadzētu būt piemērotiem konkrētā izkropļojuma novēršanai un būt samērīgiem. Ja Komisija apsver alternatīvus korektīvos pasākumus, kas katrs pilnībā un faktiski novērstu izkropļojumu, Komisijai būtu jāizvēlas tāds pasākums, kas uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, rada vismazāko slogu.

(23)

Uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, vajadzētu būt iespējai piedāvāt uzņemties saistības, lai novērstu ārvalstu subsīdijas radīto izkropļojumu. Ja Komisija uzskata, ka piedāvātās saistības pilnībā un faktiski novērš izkropļojumu, tā varētu tās akceptēt un ar lēmumu padarīt saistošas. Minētajā gadījumā Komisijai nevajadzētu piemērot korektīvos pasākumus.

(24)

Uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, varētu piedāvāt atmaksāt subsīdiju, ieskaitot attiecīgos procentus. Komisijai būtu jāakceptē piedāvātās saistības atmaksāt subsīdiju, ja tā var pārliecināties, ka atmaksa pilnībā novērš izkropļojumu, tiek veikta pārredzamā un pārbaudāmā veidā un praksē ir efektīva, un vienlaikus tai būtu jāņem vērā risks, ka varētu tikt apieti šīs regulas mērķi.

(25)

Ja vien uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, nepiedāvā uzņemties saistības, kas pilnībā un faktiski novērstu konstatēto izkropļojumu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām aizliegt koncentrācijas darījumu vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pirms to īstenošanas. Ja koncentrācijas darījums jau ir īstenots, jo īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšēja paziņošana nebija prasīta, jo nebija sasniegtas paziņošanas robežvērtības, izkropļojums tomēr var būt tik būtisks, ka to nevar novērst ar rīcību nosakošiem vai strukturāliem pasākumiem vai subsīdijas atmaksu. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu spēt pieņemt lēmumu par izkropļojuma novēršanu, uzdodot uzņēmumiem likvidēt koncentrāciju.

(26)

Uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, varētu piedāvāt – vai Komisija, ja tas ir samērīgi un nepieciešami, varētu uzņēmumiem, par kuriem tiek veikta izmeklēšana, pieprasīt –, ka tas atbilstoša ilguma laikposmā informē Komisiju par savu dalību turpmākos koncentrācijas darījumos vai publiskā iepirkuma procedūrās Savienībā. Šādas informācijas sniegšana vai Komisijas atbilde vai atbildes nesniegšana nevar uzņēmumam radīt tiesisko paļāvību, ka Komisija vēlāk nesāks izmeklēšanu par iespējamām ārvalstu subsīdijām, kas piešķirtas uzņēmumam, kurš piedalās koncentrācijas darījumā vai publiskā iepirkuma procedūrā.

(27)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pēc savas iniciatīvas izskatīt jebkādu informāciju par ārvalstu subsīdijām. Dalībvalstīm un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai apvienībai vajadzētu spēt Komisijai sniegt informāciju par ārvalstu subsīdijām, kas, iespējams, izkropļo iekšējo tirgu. Komisija varētu izveidot kontaktpunktu, lai veicinātu šādas informācijas konfidenciālu sniegšanu. Kad dalībvalstis Komisijai sniedz attiecīgu informāciju par iespējamām ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, Komisijai būtu jānodrošina, ka minētās dalībvalstis saņem atbildi. Lai izmeklētu iespējamas ārvalstu subsīdijas un to, vai tās izkropļo iekšējo tirgu, un lai novērstu šādus izkropļojumus, ar šo regulu tiek izveidota procedūra, kas sastāv no diviem posmiem, proti, provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas. Uzņēmums, uz kuru attiecas viens no minētajiem diviem posmiem, būtu jāuzskata par uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana.

(28)

Būtu jāpiešķir atbilstošas izmeklēšanas pilnvaras Komisijai, kuras tai ļautu ievākt visu vajadzīgo informāciju. Tādēļ tai visā procedūras laikā vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt informāciju no jebkura uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības. Turklāt Komisijai vajadzētu būt pilnvarām piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus par pieprasītās informācijas nesniegšanu savlaicīgi vai par nepilnīgas, nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu. Komisijai vajadzētu arī spēt uzdot jautājumus dalībvalstīm vai trešām valstīm. Turklāt Komisijai vajadzētu būt pilnvarām veikt faktu vākšanas apmeklējumus uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības telpās, kuras atrodas Savienības teritorijā, vai, ja attiecīgā trešā valsts ir oficiāli informēta un neiebilst, uzņēmuma telpās trešā valstī. Lai nodrošinātu efektīvu inspekciju, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām lūgt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai dot piekrišanu šai inspekcijai. Ja uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, vai trešā valsts, kura ir piešķīrusi subsīdiju, nesadarbojas, Komisijai vajadzētu būt arī pilnvarām pieņemt lēmumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(29)

Turklāt, ja nepieciešams novērst neatgriezenisku kaitējumu konkurencei iekšējā tirgū, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus.

(30)

Ja provizoriskās izskatīšanas rezultātā Komisijai ir pietiekamas norādes par to, ka pastāv iekšējo tirgu izkropļojoša ārvalstu subsīdija, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām sākt padziļināto izmeklēšanu, lai ievāktu attiecīgo papildu informāciju ārvalstu subsīdijas novērtēšanai. Būtu jāļauj uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

(31)

Padziļinātā izmeklēšana Komisijai būtu jānoslēdz ar lēmuma pieņemšanu. Tai pēc iespējas būtu jācenšas padziļināto izmeklēšanu noslēgt 18 mēnešu laikā, ņemot vērā jo īpaši lietas sarežģītību, kā arī uzņēmumu un attiecīgo trešo valstu sadarbības līmeni.

(32)

Komisijas rīcībā vajadzētu būt piemērotiem instrumentiem, ar kuriem panākt saistību un korektīvo pasākumu efektivitāti. Ja uzņēmums nepilda lēmumu par saistībām, lēmumu, ar ko noteikti korektīvie pasākumi, vai lēmumu, ar ko noteikti pagaidu noregulējuma pasākumi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām piemērot pietiekami atturoša rakstura naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus. Piemērojot šādus naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, Komisijai būtu jāņem vērā atkārtotas neizpildes gadījumi. Lai pastiprinātu šīs regulas efektivitāti, Komisija var saistības vai korektīvos pasākumus piemērot vienlaikus ar naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem.

(33)

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu un efektīvu piemērošanu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām atsaukt lēmumu un pieņemt jaunu lēmumu, ja lēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša informācija, ja uzņēmums rīkojas pretēji savām saistībām vai noteiktajiem korektīvajiem pasākumiem vai ja saistības vai korektīvie pasākumi nav bijuši efektīvi.

(34)

Ņemot vērā koncentrācijas darījumu potenciāli būtisko ietekmi uz iekšējo tirgu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām uz paziņojuma pamata izskatīt informāciju par ārvalstu finansējumu ierosināta koncentrācijas darījuma kontekstā. Nevajadzētu ļaut uzņēmumiem īstenot koncentrācijas darījumu, pirms Komisija ir noslēgusi izskatīšanu. Komisijas veiktajā izskatīšanā būtu jāievēro tāda pati procedūra kā ārvalstu subsīdijas izskatīšanā pēc Komisijas iniciatīvas, bet ar pielāgojumiem, lai atspoguļotu koncentrācijas darījumu specifiku.

(35)

Ir jāpanāk līdzsvars starp efektīvu iekšējā tirgus aizsardzību un vajadzību ierobežot administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Tāpēc obligāta iepriekšēja paziņošana būtu jāattiecina tikai uz koncentrācijas darījumiem, kas atbilst abām šajā regulā noteiktajām robežvērtībām, kuras raksturo apgrozījumu Savienībā un ārvalstu finansējuma lielumu.

(36)

Ja minētās paziņošanas robežvērtības nav sasniegtas, Komisijai vajadzētu spēt prasīt paziņot par potenciāli subsidētiem koncentrācijas darījumiem, kas vēl nav īstenoti, vai paziņot par potenciāli subsidētiem piedāvājumiem pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, ja tā uzskata, ka koncentrācijas darījums vai piedāvājums būtu jāizskata ex ante, ņemot vērā tā ietekmi Savienībā. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pēc savas iniciatīvas izskatīt jau īstenotus koncentrācijas darījumus vai jau piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

(37)

Izskatot koncentrācijas darījumu, novērtējums par to, vai pastāv iekšējā tirgus izkropļojums, būtu jāattiecina tikai uz konkrēto koncentrācijas darījumu, un novērtējumā būtu jāņem vērā tikai tās ārvalstu subsīdijas, kas piešķirtas trīs gadu laikā pirms koncentrācijas darījuma.

(38)

Koncentrācijas darījumu ex ante izskatīšanas mehānisma kontekstā uzņēmumiem vajadzētu spēt pieprasīt pirmspaziņošanas apspriešanos ar Komisiju, pamatojoties uz labticību un nolūkā saņemt norādījumus par to, vai paziņošanas robežvērtības ir sasniegtas.

(39)

Kad Komisijai, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (5) 4. pantu un šo regulu, tiek paziņots par koncentrācijas darījumu, Komisijai būtu jācenšas ierobežot administratīvo slogu, kas šajā regulā paredzēts ziņotājām pusēm. Jo īpaši – uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai norādīt konkrēto informāciju, kas iesniegta saistībā ar šajā regulā paredzētu procedūru un ko Komisijai ir arī tiesības izmantot procedūrās, kuras paredzētas Regulā (EK) Nr. 139/2004.

(40)

Nepieciešamība pievērsties ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, ir īpaši izteikta publiskā iepirkuma jomā, ņemot vērā tā ekonomisko nozīmi iekšējā tirgū un to, ka iepirkums tiek finansēts no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pēc tam, kad saņemts paziņojums, kuru sniedz pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, izskatīt informāciju par iesaistītā ekonomikas dalībnieka saņemto ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūras kontekstā. Lai aptvertu ekonomiski nozīmīgus gadījumus, vienlaikus samazinātu administratīvo slogu un nekavētu MVU dalību publiskajā iepirkumā, iepriekšējai paziņošanai vajadzētu būt obligātai, ja tiek pārsniegta šajā regulā noteiktā robežvērtība. Minētais iepriekšējas paziņošanas pienākums gadījumos, kad pārsniegta robežvērtība, būtu jāpiemēro arī ekonomikas dalībnieku grupām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (6) 26. panta 2. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (7) 19. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (8) 37. panta 2. punktā. Komisijai ir arī tiesības iepriekšēju paziņošanu par ārvalstu finansējumu pieprasīt publiskā iepirkuma procedūras laikā, neraugoties uz to, ka tā paredzamā vērtība ir mazāka par paziņošanas robežvērtībām. Komisijai, kad tā lemj, vai pieprasīt šādu iepriekšēju paziņošanu, būtu jācenšas ierobežot iejaukšanos publiskā iepirkuma procedūrās, ņemot vērā to, cik tuvu ir līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdis.

(41)

Lai panāktu līdzsvaru starp Eiropas aizsardzības un drošības aprīkojuma tirgus attīstību, kam ir būtiska nozīme Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata uzturēšanā, un dalībvalstu nacionālās drošības aizsardzību, ir vajadzīgs īpašs režīms līgumiem aizsardzības un drošības jomā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (9). Tāpēc uz publisko iepirkumu, kas paredzēts šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nebūtu jāattiecina šajā regulā paredzētās paziņošanas prasības. Tomēr vajadzētu būt iespējai ārvalstu subsīdijas saistībā ar šādiem līgumiem izskatīt, veicot ex officio izskatīšanu. Turklāt šai regulai nebūtu jāaptver publiskais iepirkums, uz kuru attiecas Direktīva 2009/81/EK un kuram saskaņā ar minēto direktīvu piemērots atbrīvojums vai attiecībā uz kuru ir izpildīti LESD 346. panta piemērošanas nosacījumi, vienlaikus ņemot vērā to, ka, piemēram, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru šāda izņēmuma piemērošanas iespēja būtu jāinterpretē tā, ka tā sekas nepārsniedz to, kas tiešām ir vajadzīgs, lai aizsargātu leģitīmās intereses, ko palīdz aizsargāt minētie noteikumi, un Komisijas skaidrojošo paziņojumu par LESD 296. panta piemērošanu valsts iepirkumam aizsardzības vajadzībām.

(42)

Pamatnolīgumi ir efektīva iepirkuma metode, ko plaši izmanto līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji. Šai regulai nevajadzētu ietekmēt elastību, kas pircējiem tiek sniegta pēc pamatnolīguma noslēgšanas. Tāpēc pienākums paziņot par ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūrās, kuras paredzētas šajā regulā, būtu jāattiecina tikai uz procedūru pirms pašu pamatnolīgumu noslēgšanas un nebūtu jāpiemēro līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums.

(43)

Ņemot vērā to iepirkuma procedūru steidzamību, kuras veic saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 27. panta 3. punktu vai 28. panta 6. punktu vai Direktīvas 2014/25/ES 45. panta 3. punktu, Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas laikā šādām procedūrām piešķirtu prioritāti un izdarītu jēgpilnu secinājumu, tiklīdz tas ir iespējams. Tas būtu attiecīgi jāpiemēro līdzīgām procedūrām, kuras veic saskaņā ar Direktīvu 2014/23/ES.

(44)

Ņemot vērā publiskā iepirkuma vairākposmu procedūru specifiku, Komisijai provizoriskā izskatīšana būtu jāsāk ar attiecīgo informāciju, kas paziņojumā pieejama laikā, kad tiek iesniegts dalības pieteikums. Lai nodrošinātu informācijas pilnīgumu un izmeklēšanas ātrumu, kopā ar galīgo piedāvājumu būtu jāiesniedz atjaunināts paziņojums. Komisijai vajadzētu būt arī tiesībām pirms galīgā piedāvājuma iesniegšanas prasīt papildu informāciju.

(45)

Šī regula neattiecas uz trešo valstu ekonomikas dalībnieku piekļuvi Savienības iepirkuma tirgum. Minēto jautājumu aptver attiecīgie Savienības tiesību akti un starptautiskie nolīgumi.

(46)

Ja paziņojums par ārvalstu finansējumu tiek sniegts publiskā iepirkuma procedūras kontekstā, novērtējums būtu jāveic tikai par minēto procedūru.

(47)

Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāmeklē veidi, kā nodrošināt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu, lai atvieglotu to pienākumu izpildi, kuri saistībā ar publisko iepirkumu paredzēti šajā regulā.

(48)

Būtu jānodrošina, ka publisko iepirkumu reglamentējošie principi, jo īpaši samērīguma, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un konkurences principi, tiek ievēroti attiecībā uz visiem ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, neatkarīgi no izmeklēšanas, kas ir sākta saskaņā ar šo regulu un vēl nav pabeigta. Šī regula neskar Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES attiecībā uz pienākumiem, kas piemērojami vides, sociālo un darba tiesību jomā.

(49)

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 46. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 65. pantu un ievērojot mākslīgas sadalīšanas aizliegumu. Tiem pretendentiem, kas piesakās uz daļām, kuru vērtība pārsniedz piemērojamo robežvērtību, būtu jāpaziņo par ārvalstu finansējumu.

(50)

Šai regulai nebūtu jāietekmē ekonomikas dalībnieku iespēja paļauties uz citu subjektu spējām saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES.

(51)

Šai regulai nebūtu jāietekmē līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja iespēja pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki papildinātu, precizētu vai pabeigtu attiecīgo informāciju vai dokumentāciju, kā paredzēts Direktīvā 2014/23/ES, Direktīvā 2014/24/ES vai Direktīvā 2014/25/ES vai kā paredzēts valsts tiesību aktos, ar kuriem tās īsteno, ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

(52)

Publiskā iepirkuma veicējiem piemīt izteikta tendence centralizēt savus iepirkumus, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu. Šādas centralizēto iepirkumu struktūras ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji Direktīvu 2009/81/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES nozīmē. Tādēļ ir lietderīgi, lai Komisija varētu izskatīt ārvalstu subsīdijas saistībā ar līgumu slēgšanas tiesībām, ko piešķir šādas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji.

(53)

Ārvalstu subsīdijas, kas ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt piedāvājumu, kurš attiecībā uz konkrētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem ir nepamatoti izdevīgs, būtu jāuzskata par tādām, kas faktiski vai potenciāli rada izkropļojumus publiskā iepirkuma procedūrā. Tāpēc minētie izkropļojumi būtu jānovērtē, pamatojoties uz neizsmeļošu rādītāju kopumu. Rādītājiem vajadzētu ļaut noteikt, kā ārvalstu subsīdija izkropļo konkurenci, uzlabodama uzņēmuma konkurētspēju un dodama tam iespēju iesniegt nepamatoti izdevīgu piedāvājumu. Būtu jādod ekonomikas dalībniekiem iespēja pamatot, ka piedāvājums nav nepamatoti izdevīgs, tostarp, sniedzot elementus, kas minēti Direktīvas 2014/24/ES 69. panta 2. punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 84. panta 2. punktā, ar kuriem reglamentē nepamatoti lētus piedāvājumus. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas aizliegums būtu jāpiemēro tikai tad, ja no ārvalstu subsīdijām labumu guvušā piedāvājuma izdevīgums nav attaisnojams ar citiem faktoriem, ja līguma slēgšanas tiesības tiktu piešķirtas konkrētā piedāvājuma iesniedzējam un ja uzņēmums, kas iesniedza piedāvājumu, nav piedāvājis uzņemties saistības, kuras tiek uzskatītas par piemērotām un pietiekamām izkropļojuma pilnīgai un faktiskai novēršanai. Līdz ar to līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas aizliegums attiecas uz konkrēto procedūru, kurā tika iesniegts nepamatoti izdevīgais piedāvājums. Tāpēc Komisijas konstatējums, ka ekonomikas dalībnieks ir guvis labumu no ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu un kas tam ļauj iesniegt nepamatoti izdevīgu piedāvājumu, nebūtu jāuzskata par elementu, kas, ievērojot Direktīvas 2014/23/ES 38. panta 7. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 80. pantā noteiktos fakultatīvos izslēgšanas iemeslus, var būt pamats izslēgšanai no tās pašas vai citas publiskā iepirkuma procedūras, ko veic saskaņā ar minētajām direktīvām.

(54)

Nepamatoti izdevīgs piedāvājums varētu izrietēt arī no ārvalstu subsīdijām, kas piešķirtas apakšuzņēmējam vai piegādātājam, jo tas ietekmē līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam iesniegtā piedāvājuma konkurētspēju. Tomēr, lai ierobežotu administratīvo slogu, būtu jāparedz, ka par ārvalstu finansējumu paziņo tikai galvenie apakšuzņēmēji vai galvenie piegādātāji, proti, tie, kuru produkti vai pakalpojumi ir saistīti ar būtiskiem līguma elementiem vai pārsniedz noteiktu procentuālo daļu no līguma vērtības. Līguma elementus var uzskatīt par būtiskiem elementiem jo īpaši tāpēc, ka kādam elementam ir īpaša nozīme piedāvājuma kvalitātē, tostarp īpaša zinātība, tehnoloģijas, specializēts personāls, patenti vai līdzīgas priekšrocības, kas pieejamas apakšuzņēmējam vai piegādātājam, jo īpaši tad, ja uz minētajiem elementiem paļaujas, lai izpildītu lielāko daļu no vismaz viena publiskā iepirkuma procedūrā paredzētā atlases kritērija. Lai izskatīšanai nodrošinātu stabilu faktisko pamatu, provizoriskajā izskatīšanā būtu jāņem vērā tie galvenie apakšuzņēmēji un piegādātāji, kas jau ir zināmi pilnīga paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas posmā vai – vairākposmu procedūru gadījumā – atjaunināta paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas posmā. Šai regulai nebūtu jāietekmē ekonomikas dalībnieku iespēja savu līgumu izpildē izmantot jaunus apakšuzņēmējus. Tāpēc apakšuzņēmēju un piegādātāju maiņai pēc pilnīga paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas vai atjaunināta paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas, vai līguma izpildes laikā nevajadzētu radīt papildu paziņošanas pienākumus, bet Komisijai vajadzētu būt iespējamam var sākt ex officio izskatīšanu, ja tai ir informācija, tostarp no jebkuras dalībvalsts, fiziskas vai juridiskas personas vai apvienības, ka minētie apakšuzņēmēji un piegādātāji varētu būt guvuši labumu no ārvalstu subsīdijām.

(55)

Saskaņā ar direktīvām par publisko iepirkumu saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja viedokļa būtu jānosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram aprites cikla izmaksas, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, kas būtu jānovērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu.

(56)

Tādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kontekstā, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un jo īpaši ir saistīti ar publiskā iepirkuma procedūrām, valsts tiesai LESD 267. panta nozīmē, kura uzskata, ka ir vajadzīgs lēmums par šo jautājumu, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, ir tiesības lūgt vai – LESD 267. pantā paredzētajā gadījumā – tai ir jālūdz, lai Tiesa sniedz prejudiciālu nolēmumu par Savienības tiesību aktu, tostarp šīs regulas, interpretāciju. Tomēr, ņemot vērā Tiesas iedibināto judikatūru, minētajai valsts tiesai nav tiesību jautājumu par Komisijas lēmuma spēkā esamību nodot tālāk pēc tāda attiecīgā ekonomikas dalībnieka lūguma, kuram bija iespēja celt prasību par minētā lēmuma atcelšanu, jo īpaši, ja minētais lēmums to ir tieši un individuāli skāris, bet kurš to nav izdarījis LESD 263. pantā noteiktajā termiņā.

(57)

Ņemot vērā koncentrācijas darījumu un publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas ex ante izskatīšanas mehānisma būtību un vajadzību pēc juridiskās noteiktības attiecībā uz minētajiem konkrētajiem darījumiem, Komisijai nebūtu pēc savas iniciatīvas atkārtoti jāizskata koncentrācijas darījums vai publiskā iepirkuma piedāvājums, par ko ir sniegts paziņojums un ir veikts novērtējums saskaņā ar attiecīgajām procedūrām. Tomēr ir iespējams, ka finansējums, par kuru Komisija ir informēta, izmantojot paziņošanas procedūru, ir relevants arī ārpus minētā koncentrācijas darījuma vai minētās iepirkuma procedūras.

(58)

Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu efektīvi jāsadarbojas ar Komisiju. Lai veicinātu šādu sadarbību, Komisijai vajadzētu spēt izveidot sadarbības mehānismu.

(59)

Lai ievāktu informāciju par ārvalstu subsīdijām, Komisijai vajadzētu būt iespējai sākt izmeklēšanu par konkrētām ekonomikas nozarēm, konkrētiem saimnieciskās darbības veidiem vai konkrētu ārvalstu subsīdiju instrumentu izmantošanu. Komisijai vajadzētu spēt izmantot šādā tirgus izmeklēšanā iegūto informāciju, lai saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām izskatītu konkrētus darījumus.

(60)

Ja Komisijai ir aizdomas, ka pastāv atkārtotas ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, vai ja ar vairākām izpildes panākšanas darbībām, kas paredzētas šajā regulā, ir konstatētas ārvalstu subsīdijas, kuras izkropļo iekšējo tirgu un kuras piešķīrusi viena un tā pati trešā valsts, Komisijai vajadzētu spēt iesaistīties dialogā ar attiecīgo trešo valsti, lai pētītu iespējas panākt ārvalstu subsīdiju, kas izkropļo iekšējo tirgu, pārtraukšanu vai grozīšanu nolūkā novērst to kropļojošo ietekmi iekšējā tirgū. Ja divpusējā nolīgumā starp Savienību un trešo valsti ir paredzēts konsultāciju mehānisms, kas aptver ārvalstu subsīdijas, kuras izkropļo iekšējo tirgu un kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā, šādu konsultācijas mehānismu varētu izmantot, lai veicinātu dialogu ar trešo valsti. Dialogam ar trešo valsti nevajadzētu liegt Komisijai sākt vai turpināt pārbaudi saskaņā ar šo regulu. Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par attiecīgām norisēm.

(61)

Juridiskās noteiktības labad laikposmu, kurā Komisijai ir iespējams izmeklēt ārvalstu subsīdiju, ir lietderīgi ierobežot līdz 10 gadiem no minētās ārvalstu subsīdijas piešķiršanas dienas.

(62)

To pašu iemeslu dēļ ir lietderīgi noteikt noilguma termiņus naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanai un piedziņai.

(63)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi, ka Komisija attiecīgā gadījumā vai nu pilnībā, vai kopsavilkuma veidā publicē vai publisko visus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(64)

Saskaņā ar LESD 339. pantu Komisijai, publicējot savus lēmumus, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu, tostarp par visas konfidenciālās informācijas un komercnoslēpumu aizsardzību. Personas datu apstrāde šīs regulas nolūkos būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (11) atkarībā no tā, kura ir piemērojama attiecīgajai apstrādei.

(65)

Ja uz informāciju, kuru uzņēmums norādījis kā konfidenciālu vai komercnoslēpumu, šķiet, neattiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, ir lietderīgi, lai pastāvētu mehānisms, saskaņā ar kuru Komisijai ir tiesības izlemt, kādā mērā šāda informācija var tikt izpausta. Lai adresāts varētu izmantot tam pieejamo tiesību aizsardzību tiesā, tostarp pagaidu noregulējuma pasākumus, ikvienā lēmumā noraidīt lūgumu nodrošināt informācijas konfidencialitāti būtu jānorāda termiņš, pēc kura apritēšanas informācija tiks izpausta.

(66)

Uzņēmumiem, par kuriem tiek veikta izmeklēšana saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt iespējai iesniegt savus apsvērumus par pamatiem, uz kuriem Komisija plāno pieņemt lēmumu, un tādēļ tiem vajadzētu būt tiesīgiem piekļūt lietas materiāliem. Nodrošinot uzņēmumu, par kuriem tiek veikta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību, ir svarīgi aizsargāt komercnoslēpumus.

(67)

Ja informācijas sniedzējs tam piekrīt, informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu, Komisijai vajadzētu spēt izmantot citu Savienības tiesību aktu piemērošanā.

(68)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā jo īpaši ar Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (12), Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 (13) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (14).

(69)

Šīs regulas īstenošanā Savienībai būtu jāpilda Savienības tiesību akti, PTO līgums, un tai būtu jāatbilst saistībām, kas noteiktas citos tirdzniecības un investīciju nolīgumos, kuru līgumslēdzējas puses ir Savienība vai dalībvalstis. Šai regulai būtu jāpapildina Savienības centieni uzlabot daudzpusējos noteikumus par izkropļojošu subsīdiju novēršanu.

(70)

LESD 34., 49., 56. un 63. pantā izklāstīto brīvību ierobežojumus var attaisnot ar nepieciešamību izvairīties no negodīgas konkurences, ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi, tāpat kā citi pamatbrīvību ierobežojumi, atbilst Savienības tiesību vispārējiem principiem, piemēram, proporcionalitātei un juridiskajai noteiktībai, un pamattiesībām.

(71)

Ir iespējams, ka šīs regulas īstenošana pārklājas ar nozaru noteikumiem, jo īpaši jūras un gaisa transporta jomā. Tāpēc ir jāprecizē saikne starp šo regulu un nozaru instrumentiem, kas attiecas uz ārvalstu subsīdijām, proti, Padomes Regulu (EEK) Nr. 4057/86 (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1035 (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/712 (17).

(72)

Par visiem aktiem, ko saskaņā ar šo regulu pieņēmusi Komisija, var veikt pārbaudi Tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu. Saskaņā ar LESD 261. pantu būtu jāpiešķir Tiesai neierobežota jurisdikcija attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem Komisija nosaka naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus.

(73)

Lai veicinātu šīs regulas paredzamību, Komisijai būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina pamatnostādnes par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai pastāv izkropļojums, ko iekšējā tirgū radījusi ārvalstu subsīdija, par samērošanas testa piemērošanu, par savu pilnvaru piemērošanu saistībā ar iepriekšēja paziņojuma pieprasīšanu par jebkuru koncentrācijas darījumu vai ārvalstu finansējumu, ko ekonomikas dalībnieks saņēmis publiskā iepirkuma procedūrā, un par izkropļojuma publiskā iepirkuma procedūrā novērtējumu. Izdodot šādas pamatnostādnes, Komisijai būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Lai šīs regulas piemērošanas agrīnajos posmos atvieglotu tās īstenošanu, Komisijai būtu jācenšas pirms pamatnostādņu publicēšanas publiskot skaidrojumus par minēto noteikumu piemērošanu.

(74)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar LESD 291. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18), un tām būtu jāattiecas uz: lēmumiem, ar kuriem izbeidz padziļinātās izmeklēšanas, pagaidu noregulējuma pasākumu noteikšanu, lēmumiem par tādiem koncentrācijas darījumiem, kuru īstenošanā ir pārkāpts paziņošanas pienākums vai pārkāpts lēmums par saistībām, vai lēmums, ar ko aizliedz koncentrācijas darījumu vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publiskā iepirkuma procedūrā, konkrētu lēmumu atcelšanu un īstenošanas pilnvarām attiecībā uz formas, satura, procedūras elementiem un saistītiem aspektiem saistībā ar provizorisko izskatīšanu un padziļināto izmeklēšanu.

(75)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izveidot vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas darījumu vai publiskā iepirkuma procedūru izskatīšanai, pamatojoties uz to, ka pastāv mazāka iespējamība, ka tie varētu izraisīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, ko radījušas ārvalstu subsīdijas.

(76)

Lai iekšējā tirgū vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodrošinātu arī ilgtermiņā, nolūkā nodrošināt pienācīgu tvērumu lietās, kas tiek izmeklētas uz paziņojumu pamata, kā arī pēc savas iniciatīvas, vienlaikus ierobežojot nepamatotu administratīvo slogu, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saistībā ar to, lai grozītu paziņošanas robežvērtības attiecībā uz koncentrācijas darījumiem un publiskā iepirkuma procedūrām, kā arī samazinātu provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas termiņus attiecībā uz paziņotajiem koncentrācijas darījumiem vai paziņoto finansējumu publiskā iepirkuma procedūras ietvaros. Neskarot iespēju koncentrācijas darījumu un publisko iepirkumu paziņošanas robežvērtības grozīt ar tiesību akta priekšlikumu, tostarp saistībā ar šajā regulā paredzēto izskatīšanu, minētās robežvērtības šajā regulā paredzētajā deleģēšanas laikposmā vienu reizi var grozīt ar deleģēto aktu.. Attiecībā uz finansējumu publiskā iepirkuma procedūras ietvaros pilnvaras pieņemt šādu aktu būtu jāīsteno, ņemot vērā MVU intereses. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(77)

Attiecībā uz koncentrācijas darījumu, par kuru ir jāpaziņo, ievērojot šo regulu, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj finansējums, kas kādai no koncentrācijas darījuma pusēm piešķirts trīs gadu laikā pirms šīs regulas piemērošanas sākuma datuma. Publiskā iepirkuma procedūras kontekstā šī regula būtu arī jāpiemēro finansējumam, kas ekonomikas dalībniekam piešķirts trīs gadu laikā pirms šīs regulas piemērošanas sākuma datuma,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, izveidojot saskaņotu sistēmu, lai novērstu izkropļojumus, ko tieši vai netieši rada ārvalstu subsīdijas, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šī regula paredz noteikumus un procedūras iekšējo tirgu izkropļojošu ārvalstu subsīdiju izmeklēšanai un šādu izkropļojumu novēršanai. Šādi izkropļojumi var rasties jebkurā saimnieciskās darbības jomā un jo īpaši koncentrācijas darījumos un publiskā iepirkuma procedūrās.

2.   Šī regula attiecas uz ārvalstu subsīdijām, kuras tiek piešķirtas uzņēmumam, tostarp valsts tiešā vai netiešā kontrolē esošam publiskam uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū. Cita starpā, par uzņēmumu, kas veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū, uzskata uzņēmumu, kas iegūst kontroli pār Savienībā iedibinātu uzņēmumu vai apvienojas ar to, vai uzņēmumu, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā Savienībā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“uzņēmums” publiskā iepirkuma procedūru kontekstā ir ekonomikas dalībnieks, kā definēts Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 14) punktā, Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 2) punktā, Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā, 10) punktā un Direktīvas 2014/25/ES 2. panta 6) punktā;

2)

“līgums” publiskā iepirkuma procedūru kontekstā, ja vien nav norādīts citādi, ir “publisks līgums”, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā, 5) punktā, “līgums”, kā definēts Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 2) punktā un “piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgums”, kā definēts Direktīvas 2014/25/ES 2. panta 1) punktā, kā arī “koncesija”, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1) punktā;

3)

“publiskā iepirkuma procedūra” ir:

a)

jebkāda veida piešķiršanas procedūra, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES, lai noslēgtu publisku līgumu, vai Direktīva 2014/25/ES, lai noslēgtu piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu;

b)

būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju piešķiršanas procedūra, uz ko attiecas Direktīva 2014/23/ES;

c)

tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kuri ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, ja vien dalībvalstis nepiemēro atbrīvojumu, pamatojoties uz LESD 346. pantu;

d)

tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kuri minēti Direktīvas 2014/23/ES 10. panta 4. punkta a) apakšpunktā, Direktīvas 2014/24/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai Direktīvas 2014/25/ES 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

4)

“līgumslēdzēja iestāde” publiskā iepirkuma procedūru kontekstā ir līgumslēdzēja iestāde, kā definēts Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 17) punktā, Direktīvas 2014/23/ES 6. pantā, Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1) punktā un Direktīvas 2014/25/ES 3. pantā;

5)

“līgumslēdzējs” publiskā iepirkuma procedūru kontekstā ir līgumslēdzējs, kā definēts Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 17) punktā, Direktīvas 2014/23/ES 7. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 4. pantā;

6)

“vairākposmu procedūra” ir publiskā iepirkuma procedūra saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 28.–32. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 46.–52. pantu, proti, vai nu slēgta procedūra, konkursa procedūra ar sarunām, sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa dialogs vai inovācijas partnerība, vai līdzīga procedūra saskaņā ar Direktīvu 2014/23/ES.

3. pants

Ārvalstu subsīdijas pastāvēšana

1.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka ārvalstu subsīdija pastāv tad, ja trešā valsts tieši vai netieši sniedz finansējumu, kas dod labumu uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību iekšējā tirgū, un kas juridiski vai faktiski attiecas tikai uz vienu vai vairākiem uzņēmumiem vai nozarēm.

2.   Šīs regulas nolūkos finansējums cita starpā ietver:

a)

finansiālo līdzekļu vai saistību pārvešanu, piemēram, kapitāla iepludināšanu, dotācijas, aizdevumus, aizdevumu garantijas, fiskālos stimulus, saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšanu, kompensācijas par publisko iestāžu uzliktu finansiālo slogu, parāda atlaišanu, parāda konvertēšanu pašu kapitālā vai parāda pārstrukturēšanu;

b)

atteikšanos no ieņēmumiem, kas citādi pienāktos, piemēram, atbrīvojumus no nodokļiem vai īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršanu bez pienācīgas atlīdzības; vai

c)

preču nodrošināšanu vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu iegādi.

Trešās valsts sniegts finansējums ietver finansējumu, ko sniedz:

a)

centrālā valdība un publiskās iestādes visos pārējos līmeņos;

b)

ārvalstu publiskais subjekts, kura darbības var piedēvēt trešai valstij, ņemot vērā tādus elementus kā subjekta iezīmes un tiesiskā un ekonomiskā vide valstī, kur subjekts darbojas, ieskaitot valdības lomu ekonomikā; vai

c)

privātais subjekts, kura darbības, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, var piedēvēt trešai valstij.

4. pants

Iekšējā tirgus izkropļojumi

1.   Uzskata, ka pastāv iekšējā tirgus izkropļojums, ja ārvalstu subsīdija var uzlabot uzņēmuma konkurētspēju iekšējā tirgū un ja līdz ar to minētā ārvalstu subsīdija faktiski vai potenciāli negatīvi ietekmē konkurenci iekšējā tirgū. Iekšējā tirgus izkropļojuma pastāvēšanu nosaka, pamatojoties uz rādītājiem, kas jo īpaši var ietvert:

a)

ārvalstu subsīdijas apmēru;

b)

ārvalstu subsīdijas veidu;

c)

attiecīgā uzņēmuma stāvokli, tostarp tā lielumu un attiecīgos tirgus vai nozares;

d)

uzņēmuma saimnieciskās darbības līmeni un attīstību iekšējā tirgū;

e)

ārvalstu subsīdijas mērķi un nosacījumus, kā arī tās izmantojumu iekšējā tirgū.

2.   Ja uzņēmumam piešķirtās ārvalstu subsīdijas kopējā summa jebkurā secīgu trīs gadu laikposmā nepārsniedz 4 miljonus EUR, tad uzskata, ka minētā ārvalstu subsīdija nevarētu izkropļot iekšējo tirgu.

3.   Ja uzņēmumam piešķirtās ārvalstu subsīdijas kopējā summa nepārsniedz de minimis atbalsta summu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1407/2013 3. panta 2. punkta pirmajā daļā un ko viena trešā valsts piešķīrusi jebkurā secīgu trīs gadu laikposmā, tad neuzskata, ka minētā ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu.

4.   Var uzskatīt, ka ārvalstu subsīdija neizkropļo iekšējo tirgu, ciktāl tās mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi.

5. pants

Ārvalstu subsīdiju kategorijas, kurām piemīt vislielākā iespējamība izkropļot iekšējo tirgu

1.   Vislielākā iespējamība izkropļot iekšējo tirgu piemīt ārvalstu subsīdijai, kas ietilpst vienā no turpmāk minētajām kategorijām:

a)

ārvalstu subsīdija, kas tiek piešķirta grūtībās nonākušam uzņēmumam, proti, uzņēmumam, kurš subsīdijas nesaņemšanas gadījumā īstermiņā vai vidējā termiņā, iespējams, izbeigs darbību, izņemot, ja tam ir pārstrukturēšanas plāns, kas spēj nodrošināt minētā uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā, un minētais plāns paredz būtisku paša uzņēmuma ieguldījumu;

b)

ārvalstu subsīdija, kas izpaužas kā neierobežota garantija par uzņēmuma parādiem vai saistībām, proti, bez jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz šādas garantijas apmēru vai ilgumu;

c)

eksporta finansēšanas pasākums, kurš nav saskaņā ar ESAO Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem;

d)

ārvalstu subsīdija, kas tieši sekmē koncentrācijas darījumu;

e)

ārvalstu subsīdija, kas uzņēmumam rada iespēju iesniegt nepamatoti izdevīgu piedāvājumu, uz kura pamata uzņēmumam varētu piešķirt attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

2.   Uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, dod iespēju sniegt attiecīgu informāciju par to, vai ārvalstu subsīdija, kas ietilpst vienā no 1. punktā izklāstītajām kategorijām, lietas konkrētajos apstākļos neizkropļo iekšējo tirgu.

6. pants

Samērošanas tests

1.   Komisija, pamatojoties uz saņemto informāciju, var samērot ārvalstu subsīdijas negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā iekšējā tirgus izkropļojums saskaņā ar 4. un 5. pantu, ar tās pozitīvo ietekmi uz attiecīgās subsidētās saimnieciskās darbības attīstību iekšējā tirgū, vienlaikus ņemot vērā citu ārvalstu subsīdijas pozitīvo ietekmi, piemēram, plašāku pozitīvo ietekmi saistībā ar attiecīgajiem politikas mērķiem, jo īpaši Savienības politikas mērķiem.

2.   Komisija ņem vērā 1. punktā noteikto izvērtējumu, lemjot par to, vai noteikt korektīvos pasākumus vai akceptēt saistības, un par minēto korektīvo pasākumu vai saistību veidu un apmēru.

7. pants

Saistības un korektīvie pasākumi

1.   Komisija var noteikt korektīvos pasākumus, lai novērstu iekšējā tirgus izkropļojumu, ko faktiski vai potenciāli rada ārvalstu subsīdija, ja vien tā, ievērojot 2. punktu, nav akceptējusi saistības, ko piedāvājis uzņemties uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana.

2.   Komisija var akceptēt saistības, ko piedāvā uzņemties uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ja šādas saistības pilnībā un faktiski novērš iekšējā tirgus izkropļojumu. Akceptēdama šādas saistības, Komisija tās padara uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, saistošas lēmumā par saistībām saskaņā ar 11. panta 3. punktu. To, kā uzņēmums pilda saistības, par kurām panākta vienošanās, attiecīgā gadījumā uzrauga.

3.   Saistības vai korektīvie pasākumi ir samērīgi un tādi, kas pilnībā un faktiski novērš izkropļojumu, kuru iekšējā tirgū faktiski vai potenciāli rada ārvalstu subsīdija.

4.   Saistības vai korektīvie pasākumi var paredzēt cita starpā šādu rīcību:

a)

ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem piedāvāt piekļuvi infrastruktūrai, tostarp pētniecības infrastruktūrai, ražošanas spējām vai svarīgai infrastruktūrai, kas iegūta vai atbalstīta ar ārvalstu subsīdijām, kuras izkropļo iekšējo tirgu, izņemot, ja piekļuve jau ir paredzēta Savienības tiesību aktos;

b)

samazināt jaudu vai klātbūtni tirgū, tostarp, nosakot pagaidu ierobežojumu komerciālai darbībai;

c)

atturēties no konkrētām investīcijām;

d)

ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem licencēt aktīvus, kas iegādāti vai izveidoti ar ārvalstu subsīdiju palīdzību;

e)

publicēt pētniecības un izstrādes rezultātus;

f)

atsavināt konkrētus aktīvus;

g)

pieprasīt uzņēmumiem likvidēt attiecīgo koncentrāciju;

h)

atmaksāt ārvalstu subsīdiju, tostarp ar atbilstošu procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (20) noteikto metodiku;

i)

pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem pielāgot savu pārvaldības struktūru.

5.   Komisija attiecīgā gadījumā nosaka ziņošanas un pārredzamības prasības, tostarp periodisku ziņošanu par 4. punktā uzskaitīto saistību un korektīvo pasākumu īstenošanu.

6.   Ja uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, piedāvā atmaksāt ārvalstu subsīdiju ar atbilstošu procentu likmi, Komisija akceptē šādas atmaksas saistības tikai tad, ja tā spēj pārliecināties, ka atmaksa ir pārredzama, pārbaudāma un faktiska, vienlaikus ņemot vērā apiešanas risku.

8. pants

Informācija par turpmākiem koncentrācijas darījumiem un publiskā iepirkuma procedūrām

Lēmumos, kas pieņemti, ievērojot 11., 25. un 31. pantu, un ja tas ir samērīgi un nepieciešami, uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, var pieprasīt, lai tas kādā ierobežotā laikposmā informētu Komisiju par savu dalību koncentrācijas darījumos vai publiskā iepirkuma procedūrās. Minētā prasība neskar paziņošanas pienākumus, ievērojot 21. un 29. pantu.

2. NODAĻA

ĀRVALSTU SUBSĪDIJU IZSKATĪŠANA EX OFFICIO UN TĀS VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

9. pants

Ārvalstu subsīdiju izskatīšana ex officio

1.   Komisija var pēc savas iniciatīvas izskatīt no jebkura avota, tostarp no dalībvalstīm, fiziskas vai juridiskas personas vai apvienības, iegūtu informāciju par iespējamām ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu.

2.   Publiskā iepirkuma procedūru ex officio izskatīšana attiecas tikai gadījumiem, kad piešķirtas tiesības slēgt līgumu.

Šādu izskatīšanu rezultātā neatceļ lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai neizbeidz līgumu.

10. pants

Provizoriskā izskatīšana

1.   Ja Komisija uzskata, ka 9. pantā minētā informācija liecina, ka varētu pastāvēt iespēja, ka pastāv ārvalstu subsīdija, kas izkropļo iekšējo tirgu, Komisija ievāc visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai provizoriski novērtētu, vai izskatāmais finansējums ir uzskatāms par ārvalstu subsīdiju un vai tas izkropļo iekšējo tirgu. Šajā nolūkā Komisija jo īpaši var:

a)

pieprasīt informāciju saskaņā ar 13. pantu; un

b)

veikt inspekcijas Savienībā un ārpus tās saskaņā ar 14. vai 15. pantu.

2.   Ja dalībvalsts ir informējusi Komisiju par to, ka ir paredzēta vai ir sākta attiecīga valsts procedūra, Komisija informē minēto dalībvalsti par provizoriskās izskatīšanas sākšanu. Par provizoriskās izskatīšanas sākšanu Komisija jo īpaši informē tās dalībvalstis, kas Komisijai ir paziņojušas par valsts procedūru, ievērojot Regulu (ES) 2019/452. Ja provizorisko izskatīšanu uzsāk saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru, Komisija informē arī attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

3.   Ja, pamatojoties uz provizorisko izskatīšanu, Komisijai ir pietiekamas norādes, ka uzņēmumam ir piešķirta ārvalstu subsīdija, kas izkropļo iekšējo tirgu, tā:

a)

pieņem lēmumu sākt padziļināto izmeklēšanu (“lēmums sākt padziļināto izmeklēšanu”), kurā apkopo attiecīgos faktu un juridiskos jautājumus un ietver provizorisko novērtējumu par ārvalstu subsīdiju pastāvēšanu un par faktisku vai potenciālu iekšējā tirgus izkropļojumu;

b)

informē uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana;

c)

informē dalībvalstis un – ja padziļinātā izmeklēšana ir sākta saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru – attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju; un

d)

publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, kurā aicina Komisijas noteiktā termiņā rakstiski iesniegt viedokļus.

4.   Ja Komisija provizoriskās izskatīšanās gaitā secina, ka nav pietiekamu norāžu padziļinātās izmeklēšanas sākšanai vai nu tāpēc, ka ārvalstu subsīdija nepastāv, vai tāpēc, ka nav pietiekamu norāžu par faktisku vai potenciālu iekšējā tirgus izkropļojumu, tā slēdz provizorisko izskatīšanu, informē uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, un dalībvalstis, kuras tika informētas, ievērojot 2. punktu, kā arī attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, ja provizoriskā izskatīšana bija sākta saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru.

11. pants

Padziļinātā izmeklēšana

1.   Padziļinātajā izmeklēšanā Komisija detalizētāk novērtē ārvalstu subsīdiju, kas identificēta lēmumā sākt padziļināto izmeklēšanu, un saskaņā ar 13., 14. un 15. pantu vāc visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

2.   Ja Komisija, ievērojot 4.–6. pantu, konstatē, ka ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu, tā var pieņemt īstenošanas aktu lēmuma veidā, ar ko nosaka korektīvos pasākumus (“lēmums par korektīvajiem pasākumiem”). Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

3.   Ja Komisija, ievērojot 4.–6. pantu, konstatē, ka ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu, un uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, piedāvā uzņemties saistības, ko Komisija uzskata par piemērotām un pietiekamām izkropļojuma pilnīgai un faktiskai novēršanai, tā var pieņemt īstenošanas aktu lēmuma veidā, lai minētās saistības padarītu saistošas uzņēmumam (“lēmums par saistībām”). Lēmumu, ar ko saskaņā ar 7. panta 6. punktu akceptē ārvalstu subsīdijas atmaksu, uzskata par lēmumu par saistībām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktu lēmuma necelt iebildumus veidā (“lēmums necelt iebildumus”), ja tā konstatē, ka:

a)

sākotnējais novērtējums, kas izklāstīts lēmumā sākt padziļināto izmeklēšanu, neapstiprinās; vai

b)

iekšējā tirgus izkropļojumu atsver pozitīvā ietekme 6. panta nozīmē.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

5.   Komisija, ciktāl iespējams, lēmumu cenšas pieņemt 18 mēnešos no padziļinātās izmeklēšanas sākšanas.

12. pants

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1.   Lai saglabātu konkurenci iekšējā tirgū un novērstu neatgriezenisku kaitējumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu tāda lēmuma veidā, ar ko nosaka pagaidu noregulējuma pasākumus, ja:

a)

pastāv pietiekamas norādes, kas liecina, ka finansējums ir ārvalstu subsīdija un izkropļo iekšējo tirgu; un

b)

pastāv risks, ka konkurencei iekšējā tirgū tiks nodarīts nopietns un neatgriezenisks kaitējums.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

2.   Pagaidu noregulējuma pasākumi – jo īpaši, bet ne tikai – var sastāvēt no pasākumiem, kas minēti 7. panta 4. punkta a), c) un d) apakšpunktā. Attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām nevar veikt nekādus pagaidu noregulējuma pasākumus.

3.   Pagaidu noregulējuma pasākumus piemēro vai nu uz konkrētu laikposmu, ko var pagarināt, ciktāl tas ir nepieciešami un lietderīgi, vai līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

13. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, Komisija var pieprasīt informāciju saskaņā ar šo pantu.

2.   Komisija var uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par tā piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā.

3.   Komisija var pieprasīt šādu informāciju arī no citiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, tostarp informāciju par to piedāvājumiem publiskā iepirkuma procedūrā, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4.   Informācijas pieprasījumā saskaņā ar 2. vai 3. punktu:

a)

norāda tā juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstošu termiņu, kurā informācija jāsniedz;

b)

ietver paziņojumu, ka nepatiesas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanas gadījumā var tikt piemēroti 17. pantā paredzētie naudas sodi vai periodiskie soda maksājumi;

c)

ietver paziņojumu, ka nesadarbošanās ļauj Komisijai, ievērojot 16. pantu, pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tai pieejamajiem faktiem.

5.   Dalībvalstis Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas tai ir vajadzīga šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei. Mutatis mutandis piemēro 4. punkta a) apakšpunktu.

6.   Komisija var arī trešai valstij pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju. Mutatis mutandis piemēro 4. punkta a) un c) apakšpunktu.

7.   Lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu, Komisija var iztaujāt fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai. Ja izjautāšana nenotiek Komisijas telpās vai pa tālruni vai ar citiem elektroniskiem līdzekļiem, Komisija pirms iztaujāšanas:

a)

informē dalībvalsti, kuras teritorijā jānotiek izjautāšanai; vai

b)

saņem tās trešās valsts piekrišanu, kuras teritorijā jānotiek izjautāšanai.

14. pants

Inspekcijas Savienībā

1.   Lai izpildītu tai šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt vajadzīgās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību inspekcijas.

2.   Ja Komisija veic šādu inspekciju, ierēdņi, ko Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, ir pilnvaroti:

a)

iekļūt jebkurās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos;

b)

izskatīt grāmatvedības dokumentus un citus uzņēmējdarbības dokumentus neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti, piekļūt jebkurai informācijai, kas ir pieejama subjektam, par kuru veic inspekciju, un kopēt minētos grāmatvedības dokumentus vai citus uzņēmējdarbības dokumentus vai pieprasīt to kopijas vai izvilkumus no tiem;

c)

prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārstāvim vai darbiniekam paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d)

aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus uz tādu laikposmu un tādā apjomā, kāds vajadzīgs inspekcijai.

3.   Uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pakļaujas inspekcijām, kuru veikšana noteikta ar Komisijas lēmumu. Ierēdņi un citas pavadošās personas, ko Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, īsteno savas pilnvaras, uzrādījušas Komisijas lēmumu, kurā:

a)

norādīts inspekcijas priekšmets un mērķis;

b)

ietverts paziņojums, ka nesadarbošanās ļauj Komisijai, ievērojot 16. pantu, pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tai pieejamajiem faktiem;

c)

minēta iespēja piemērot 17. pantā paredzētos naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus; un

d)

norādīts uz tiesībām uz lēmuma pārbaudi Tiesā, ievērojot LESD 263. pantu.

4.   Savlaicīgi pirms inspekcijas Komisija par inspekciju paziņo dalībvalstij, kuras teritorijā to paredzēts veikt, un par datumu, kurā inspekciju paredzēts sākt.

5.   Ierēdņi un citas personas, ko pilnvarojusi vai norīkojusi dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts veikt inspekciju, pēc minētās dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz ierēdņiem un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tiem ir 2. punktā noteiktās pilnvaras.

6.   Ja ierēdņi vai citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, konstatē, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība iebilst inspekcijai šā panta nozīmē, dalībvalsts, kuras teritorijā notiek inspekcija, sniedz tiem vajadzīgo palīdzību un attiecīgā gadījumā lūdz policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt minēto inspekciju. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem šajā punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai vajadzīga tiesu iestādes atļauja, lūdz izsniegt šādu atļauju. Šādu atļauju var lūgt arī kā piesardzības pasākumu.

7.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts savā teritorijā veic inspekcijas vai citus faktu vākšanas pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai konstatētu, vai pastāv iekšējo tirgu izkropļojoša ārvalstu subsīdija.

15. pants

Inspekcija ārpus Savienības

Lai varētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt inspekcijas trešās valsts teritorijā ar noteikumu, ka minētās trešās valsts valdībai ir oficiāli paziņots par to un tā neiebilst pret inspekciju. Komisija var arī lūgt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai dot piekrišanu inspekcijai. Mutatis mutandis piemēro 14. panta 1. un 2. punktu un 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

16. pants

Nesadarbošanās

1.   Komisija, ievērojot 10. pantu, 11. pantu, 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai 31. panta 2. punktu, var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ja uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, vai trešā valsts, kas piešķīrusi ārvalstu subsīdiju:

a)

sniedz nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz informācijas pieprasījumu saskaņā ar 13. pantu;

b)

pieprasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā;

c)

atsakās pakļauties saskaņā ar 14. vai 15. pantu noteiktajai Komisijas inspekcijai Savienībā vai ārpus tās; vai

d)

citā veidā kavē provizorisko izskatīšanu vai padziļināto izmeklēšanu.

2.   Ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, dalībvalsts vai trešā valsts Komisijai ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, minēto informāciju neņem vērā.

3.   Ja uzņēmums, tostarp publisks uzņēmums, kuru tieši vai netieši kontrolē valsts, neiesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai finansējums tam dod labumu, var uzskatīt, ka minētais uzņēmums ir saņēmis šādu labumu.

4.   Izmantojot pieejamos faktus, procedūras rezultāts uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

17. pants

Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi

1.   Komisija var ar lēmumu piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība tīši vai nolaidības dēļ:

a)

sniedz nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz informācijas pieprasījumu saskaņā ar 13. pantu, vai informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā;

b)

14. pantā paredzēto inspekciju laikā nepilnīgi uzrāda prasītos grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību;

c)

atbildot uz jautājumu, kas uzdots saskaņā ar 14. panta 2. punkta c) apakšpunktu:

i)

sniedz nepatiesu vai maldinošu atbildi;

ii)

Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu atbildi, ko sniedzis darbinieks; vai

iii)

nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu atbildi par faktiem attiecībā uz tādas inspekcijas priekšmetu un mērķi, kas noteikta ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 14. panta 3. punktu;

d)

atsakās pakļauties inspekcijām, kas noteiktas saskaņā ar 14. pantu, vai ir sabojājis aizzīmogojumus, kas uzlikti saskaņā ar 14. panta 2. punkta d) apakšpunktu; vai

e)

neievēro nosacījumus par piekļuvi lietas materiāliem vai informācijas izpaušanas noteikumus, ko Komisija paredzējusi, ievērojot 42. panta 4. punktu.

2.   Naudas sodi, kurus piemēro saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz 1 % no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

3.   Periodiskie soda maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz 5 % no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vidējā dienas kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par katru nokavēto darbdienu, skaitot no lēmumā noteiktās dienas, līdz dienai, kad minētais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība iesniedz pilnīgu un patiesu informāciju atbilstoši Komisijas pieprasījumam, vai kamēr tas nepakļaujas inspekcijai.

4.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu Komisija nosaka galīgo divu nedēļu termiņu trūkstošās informācijas saņemšanai no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības.

5.   Ja uzņēmums nepilda lēmumu par saistībām atbilstoši 11. panta 3. punktam, lēmumu, ar ko nosaka pagaidu noregulējuma pasākumus atbilstoši 12. pantam, vai lēmumu par korektīvajiem pasākumiem atbilstoši 11. panta 2. punktam, Komisija var ar lēmumu piemērot:

a)

naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgā uzņēmuma kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā; vai

b)

periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgā uzņēmuma vidējā dienas kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par katru neizpildes dienu, sākot no dienas, kad Komisija pieņem lēmumu par soda maksājumu piemērošanu, līdz dienai, kad Komisija konstatē, ka attiecīgais uzņēmums ir izpildījis lēmumu.

Šādus naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus Komisija var piemērot arī tad, ja uzņēmums nepilda lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 11., 25. vai 31. pantu, un ar ko uzņēmumam tika uzlikts pienākums informēt Komisiju par tā turpmāko dalību koncentrācijas darījumos vai publiskā iepirkuma procedūrās, ievērojot 8. pantu.

6.   Nosakot naudas soda vai periodiskā soda maksājuma apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu, pienācīgi ievērojot samērīguma un piemērotības principus.

7.   Ja attiecīgais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība ir izpildījusi pienākumu, kura izpildes nolūkā bija noteikts periodiskais soda maksājums, Komisija var samazināt galīgo periodiskā soda maksājuma apmēru salīdzinājumā ar to, kāds bija noteikts sākotnējā lēmumā, ar ko tika piemēroti periodiski soda maksājumi.

18. pants

Atcelšana

1.   Komisija var atcelt lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 11. panta 2., 3. vai 4. punktu, 25. panta 3. punktu un 31. panta 1., 2. vai 3. punktu, un lēmuma formā pieņemt jaunu īstenošanas aktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

uzņēmums, kuram bija adresēts sākotnējais lēmums, rīkojas pretēji savām saistībām vai noteiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

b)

sākotnējais lēmums bija balstīts uz nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju;

c)

saistības vai korektīvie pasākumi nav efektīvi.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

2.   Tas, ka Komisija atceļ lēmumu un pieņem jaunu saskaņā ar 1. punktu, neietekmē līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdz��ja lēmumu, ar ko piešķir līguma slēgšanas tiesības. Tas arī neietekmē līgumu, kas jau ir noslēgts pēc šāda piešķiršanas lēmuma.

3. NODAĻA

KONCENTRĀCIJAS DARĪJUMI

19. pants

Iekšējā tirgus izkropļojumi, ko rada ārvalstu subsīdijas koncentrācijas darījumos

Novērtējot to, vai ārvalstu subsīdija koncentrācijas darījumā izkropļo iekšējo tirgu 4. vai 5. panta nozīmē, minētajā novērtējumā aplūko tikai konkrēto koncentrācijas darījumu. Novērtējumā ņem vērā tikai tās ārvalstu subsīdijas, kas piešķirtas trīs gadu laikā pirms attiecīgā līguma noslēgšanas, publiskā piedāvājuma izziņošanas vai kontrolējošas līdzdalības iegūšanas.

20. pants

Koncentrācijas darījumi un paziņošanas robežvērtības

1.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka koncentrācijas darījums ir tad, ja notiek paliekoša kontroles maiņa vienā no šādiem veidiem:

a)

apvienojas divi vai vairāki iepriekš neatkarīgi uzņēmumi vai to daļas;

b)

viena vai vairākas personas, kas jau kontrolē vismaz vienu uzņēmumu, vai viens vai vairāki uzņēmumi, nopērkot vērtspapīrus vai aktīvus, līguma rezultātā vai jebkādā citā veidā iegūst tiešu vai netiešu, pilnīgu vai daļēju kontroli pār citu uzņēmumu vai vairākiem citiem uzņēmumiem.

2.   Tāda kopuzņēmuma izveide, kas paliekoši īsteno visas autonoma saimnieciskā subjekta funkcijas, ir uzskatāma par koncentrācijas darījumu 1. punkta nozīmē.

3.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka paziņojams koncentrācijas darījums ir tad, ja koncentrācijas darījumā:

a)

vismaz viens no apvienošanās darījumā iesaistītajiem uzņēmumiem, iegūtais uzņēmums vai kopuzņēmums ir iedibināts Savienībā un tā kopējais apgrozījums Savienībā ir vismaz 500 miljoni EUR; un

b)

turpmāk minētajiem uzņēmumiem trīs gadu laikā pirms attiecīgā līguma noslēgšanas, publiskā piedāvājuma izziņošanas vai kontrolējošas līdzdalības iegūšanas bija piešķirts kopējais finansējums no trešām valstīm, kas pārsniedz 50 miljonus EUR:

i)

iegūšanas gadījumā – iegūstošais vai iegūstošie un iegūtais uzņēmums;

ii)

apvienošanas gadījumā – apvienotie uzņēmumi;

iii)

kopuzņēmuma gadījumā – uzņēmums, kas izveido kopuzņēmumu, un kopuzņēmums.

4.   Par koncentrācijas darījumu neuzskata darījumu, kurā:

a)

kredītiestādes vai citas finanšu iestādes, vai apdrošināšanas sabiedrības, kuru parastajās darbībās ietilpst darījumi un darbs ar vērtspapīriem savā vai citu uzdevumā, uz laiku ir tādu vērtspapīru turētājas, kurus tās ieguvušas uzņēmumā ar mērķi tos pārdot tālāk, ar nosacījumu, ka tās neizmanto balsstiesības attiecībā uz šiem vērtspapīriem, ar mērķi noteikt minētā uzņēmuma konkurences darbības, vai ar nosacījumu, ka tās izmanto šādas balsstiesības tikai ar mērķi sagatavot pārdošanai visu uzņēmumu vai tā daļu, vai uzņēmuma aktīvus, vai sagatavot pārdošanai minētos vērtspapīrus, un ka šāda pārdošana notiek viena gada laikā pēc vērtspapīru iegādes;

b)

kontroli iegūst amatpersona saskaņā ar tiem dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecas uz likvidāciju, darbības izbeigšanu, maksātnespēju, maksājumu pārtraukšanu, mierizlīgumu vai līdzīgām procedūrām;

c)

darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, veic finanšu pārvaldītājuzņēmumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (21) 2. panta 15) punktā, ar noteikumu, ka balsstiesības attiecībā uz līdzdalību tiek izmantotas, jo īpaši attiecībā uz to uzņēmumu vadības un uzraudzības struktūru locekļu iecelšanu, kuros tiem ir daļas, tikai lai saglabātu šo ieguldījumu pilnu vērtību, nevis tieši vai netieši noteiktu šo uzņēmumu konkurētspējīgu darbību.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto viena gada laikposmu Komisija var pagarināt pēc pieprasījuma, ja attiecīgās iestādes vai uzņēmumi var pierādīt, ka pārdošana noteiktajā laikposmā nebija iespējama.

5.   Kontroli veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas vai nu atsevišķi, vai kopā, ņemot vērā attiecīgos faktiskos vai juridiskos apsvērumus, dod iespēju realizēt izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu, jo īpaši izmantojot:

a)

īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai to daļu;

b)

tiesības vai līgumus, kas nodrošina izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma struktūru sastāvu, balsošanu vai lēmumiem.

6.   Kontroli iegūst personas vai uzņēmumi:

a)

kuri ir tiesību turētāji vai kuriem pienākas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem līgumiem; vai

b)

kuri, nebūdami šādu tiesību turētāji vai tādi, kam pienākas tiesības saskaņā ar šādiem līgumiem, ir pilnvaroti izmantot tiesības, kas izriet no tiem.

21. pants

Iepriekšēja paziņošana par koncentrācijas darījumiem

1.   Par paziņojamiem koncentrācijas darījumiem Komisijai paziņo pirms to īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiskā piedāvājuma izziņošanas vai kontrolējošas līdzdalības iegūšanas.

2.   Uzņēmumi var arī paziņot par ierosināto koncentrācijas darījumu, ja tie Komisijai pierāda labticīgu nodomu noslēgt līgumu vai – publiskā piedāvājuma gadījumā – ir publiski izziņojuši savu nodomu izteikt šādu piedāvājumu, ar nosacījumu, ka no paredzētā līguma vai piedāvājuma izrietētu paziņojams koncentrācijas darījums saskaņā ar 1. punktu.

3.   Par koncentrācijas darījumu, kas izpaužas kā apvienošanās 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai kopīgas kontroles iegūšana 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, apvienošanās darījuma puses vai personas, kas iegūst kopīgu kontroli, paziņo kopīgi. Visos pārējos gadījumos paziņojumu sniedz persona vai uzņēmums, kas iegūst kontroli pār vienu uzņēmumu vai tā daļām vai vairākiem uzņēmumiem vai to daļām.

4.   Ja attiecīgie uzņēmumi nepilda paziņošanas pienākumu, Komisija var pieprasīt iesniegt paziņojumu par paziņojamo koncentrācijas darījumu un attiecīgi izskatīt to saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā Komisijai nav saistoši termiņi, kas noteikti 24. panta 1. un 4. punktā.

5.   Komisija jebkurā laikā pirms koncentrācijas darījuma īstenošanas var pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par jebkuru koncentrācijas darījumu, kas nav paziņojams 20. panta nozīmē, ja Komisijai ir aizdomas, ka attiecīgajiem uzņēmumiem varētu būt bijušas piešķirtas ārvalstu subsīdijas trīs gadu laikā pirms koncentrācijas darījuma. Šādu koncentrācijas darījumu šīs regulas vajadzībām uzskata par paziņojamu koncentrācijas darījumu.

22. pants

Apgrozījuma aprēķināšana

1.   Kopējo apgrozījumu veido summas, ko attiecīgie uzņēmumi iepriekšējā finanšu gadā guvuši no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu pamatdarbības jomā, pēc tirdzniecības atlaižu, pievienotās vērtības nodokļa un citu tieši ar apgrozījumu saistītu nodokļu atskaitīšanas. Kopējais attiecīgā uzņēmuma apgrozījums neietver preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu to uzņēmumu starpā, kas minēti 4. punktā.

Apgrozījumu Savienībā veido apgrozījums no uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, – ja koncentrācijas darījums izpaužas kā viena vai vairāku uzņēmumu daļu iegūšana neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav juridiskas personas statuss, attiecībā uz pārdevēju vai pārdevējiem ņem vērā tikai to apgrozījumu, kas attiecas uz daļām, kuras ir koncentrācijas darījuma priekšmets.

Tomēr divus vai vairākus tādus darījumus šā punkta pirmās daļas nozīmē, kas notiek divu gadu laikposmā vienu un to pašu personu vai uzņēmumu starpā, uzskata par vienu koncentrācijas darījumu, par kura datumu uzskata pēdējā darījuma datumu.

3.   Apgrozījuma vietā izmanto šādus datus:

a)

kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm – summu, kuru veido turpmāk minētie ieņēmumu posteņi, kas noteikti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (22), attiecīgi atskaitot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kuri tieši saistīti ar šiem ieņēmumiem:

i)

procentu ieņēmumi un līdzīgi ieņēmumi;

ii)

ieņēmumi no vērtspapīriem:

ieņēmumi no akcijām, kapitāla daļām un citiem vērtspapīriem ar mainīgu ienākumu,

ieņēmumi no līdzdalības,

ieņēmumi no kapitāla daļām saistītos uzņēmumos;

iii)

iekasētā komisijas nauda;

iv)

tīrā peļņa no finanšu operācijām;

v)

pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi;

b)

apdrošināšanas sabiedrībām – bruto parakstīto prēmiju vērtību, kas ietver visas summas, kuras apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas vai saņems saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgušas apdrošināšanas sabiedrības vai kas noslēgti to vārdā, tai skaitā izejošās pārapdrošināšanas prēmijas, pēc nodokļu un parafiskālo maksājumu vai nodevu atskaitīšanas, ko aprēķina, ņemot vērā individuālo prēmiju summu vai prēmiju kopējo vērtību.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos kredītiestādei vai finanšu iestādei apgrozījums Savienībā ietver minētajā apakšpunktā noteikto posteņu ieņēmumus, kurus saņem minētās iestādes filiāle vai nodaļa, kas iedibināta Savienībā.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkos apdrošināšanas sabiedrībām apgrozījums Savienībā ietver bruto prēmijas, kas saņemtas no Savienības rezidentiem.

4.   Neskarot 2. punktu, attiecīgā uzņēmuma kopējo apgrozījumu aprēķina, summējot šādu uzņēmumu attiecīgos apgrozījumus:

a)

attiecīgais uzņēmums;

b)

uzņēmumi, kuros attiecīgajam uzņēmumam tieši vai netieši:

i)

pieder vairāk nekā puse kapitāla vai aktīvu,

ii)

ir pilnvaras izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību,

iii)

ir pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, direktoru padomes vai to struktūru locekļu, kas juridiski pārstāv minētos uzņēmumus, vai

iv)

ir tiesības pārvaldīt minēto uzņēmumu darījumus;

c)

uzņēmumi, kuriem attiecīgajā uzņēmumā ir kādas no b) apakšpunktā minētajām tiesībām vai pilnvarām;

d)

uzņēmumi, kuros c) apakšpunktā minētajam uzņēmumam ir kādas no b) apakšpunktā minētajām tiesībām vai pilnvarām;

e)

uzņēmumi, kuros diviem vai vairākiem a) līdz d) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir kādas no b) apakšpunktā minētajām tiesībām vai pilnvarām.

5.   Ja attiecīgajiem uzņēmumiem kopīgi ir kādas 4. punkta b) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras, tad, aprēķinot attiecīgo uzņēmumu kopējo apgrozījumu:

a)

ņem vērā apgrozījumu no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas starp kopīgo uzņēmumu un visiem citiem uzņēmumiem, un šo apgrozījumu sadala vienādi starp attiecīgajiem uzņēmumiem;

b)

neņem vērā apgrozījumu no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas starp kopīgo uzņēmumu un katru no attiecīgajiem uzņēmumiem vai citu uzņēmumu, kurš saistīts ar kādu no tiem atbilstoši 4. punkta b) līdz e) apakšpunktam.

23. pants

Finansējuma summēšana

Kopējo finansējumu par labu attiecīgajam uzņēmumam aprēķina, summējot attiecīgos finansējumus, ko trešās valstis piešķīrušas visiem uzņēmumiem, kas minēti 22. panta 2. punktā un 22. panta 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

24. pants

Koncentrācijas darījumu apturēšana un termiņi

1.   Paziņojamu koncentrācijas darījumu neīsteno pirms tā paziņošanas.

Turklāt:

a)

ja Komisija saņem pilnīgu paziņojumu, koncentrācijas darījumu neīsteno 25 darbdienu laikposmā no minētā paziņojuma saņemšanas;

b)

ja Komisija sāk padziļināto izmeklēšanu ne vēlāk kā 25 darbdienās pēc pilnīgā paziņojuma saņemšanas, koncentrācijas darījumu neīsteno 90 darbdienu laikposmā no padziļinātās izmeklēšanas sākšanas. Minēto periodu pagarina par 15 darbdienām, ja attiecīgie uzņēmumi piedāvā uzņemties saistības saskaņā ar 7. pantu, lai novērstu iekšējā tirgus izkropļojumu;

c)

ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 25. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktu, koncentrācijas darījumu pēc tam var īstenot.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētais laikposms sākas nākamajā darbdienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas vai pēc attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

2.   Šā panta 1. punkts neliedz īstenot publisko piedāvājumu vai vairāku vērtspapīru darījumu sēriju, tai skaitā ar konvertējamiem vērtspapīriem, ko atļauts tirgot tādā tirgū kā fondu birža, ar ko iegūst kontroli no dažādiem pārdevējiem, ar nosacījumu, ka:

a)

par koncentrācijas darījumu tiek nekavējoties paziņots Komisijai saskaņā ar 21. pantu; un

b)

kontroles ieguvējs neizmanto attiecīgajiem vērtspapīriem piesaistītās balsstiesības vai izmanto tās tikai tāpēc, lai saglabātu savu investīciju pilno vērtību, pamatojoties uz atbrīvojumu, ko Komisija piešķīrusi saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Pēc pieprasījuma Komisija var piešķirt atbrīvojumu no 1. vai 2. punktā noteiktajiem pienākumiem. Pieprasījumā piešķirt atbrīvojumu norāda šāda pieprasījuma pamatojumu. Pieņemot lēmumu par minēto pieprasījumu, Komisija jo īpaši ņem vērā apturēšanas ietekmi uz vienu vai vairākiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas koncentrācijas darījums, vai uz trešo personu, kā arī koncentrācijas darījuma radīto iekšējā tirgus izkropļojuma risku. Lai nodrošinātu, ka iekšējais tirgus netiek izkropļots, šādu atbrīvojumu var piešķirt ar konkrētiem nosacījumiem un pienākumiem. Atbrīvojumam var pieteikties un to var piešķirt jebkurā laikā, pirms paziņošanas vai pēc darījuma.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos termiņus pagarina, ja attiecīgie uzņēmumi iesniedz attiecīgu pieprasījumu ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc tam, kad saskaņā ar 10. pantu sākta padziļinātā izmeklēšana. Attiecīgie uzņēmumi drīkst iesniegt tikai vienu šādu pieprasījumu.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos termiņus Komisija ar attiecīgo uzņēmumu piekrišanu var pagarināt jebkurā laikā pēc padziļinātās izmeklēšanas sākšanas.

Kopējais saskaņā ar šo punktu noteiktais pagarinājuma vai pagarinājumu ilgums nevar pārsniegt 20 darbdienas.

5.   Šā panta 1. punktā paredzētos termiņus Komisija var izņēmuma kārtā apturēt, ja uzņēmumi nav snieguši pilnīgu informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar 13. pantu, vai ir atteikušies pakļauties inspekcijai, kas noteikta ar lēmumu, ievērojot 14. pantu.

6.   Komisija var pieņemt lēmumu atbilstoši 25. panta 3. punktam, neievērojot termiņus, kas minēti šā panta 1. un 4. punktā, ja:

a)

tā konstatē, ka koncentrācijas darījums ir īstenots, pārkāpjot saistības, kas noteiktas lēmumā, kurš pieņemts saskaņā ar 25. panta 3. punkta a) apakšpunktu; vai

b)

lēmums ir atcelts, ievērojot 25. panta 1. punktu.

7.   Jebkuru darījumu, kas īstenots, pārkāpjot 1. punktu, uzskata par spēkā esošu tikai pēc tam, kad ir pieņemts lēmums atbilstoši 25. panta 3. punktam.

8.   Šis pants neietekmē vērtspapīru darījumu spēkā esību, tai skaitā ar konvertējamiem vērtspapīriem, ko atļauts tirgot tādā tirgū kā fondu birža, izņemot gadījumus, kad pārdevējs un pircējs zināja vai tiem bija jāzina, ka darījums īstenots, pārkāpjot 1. punktu.

25. pants

Procedūras noteikumi, kas piemērojami paziņotu koncentrācijas darījumu provizoriskajai izskatīšanai un padziļinātajai izmeklēšanai

1.   Paziņotajiem koncentrācijas darījumiem piemēro 10. pantu, 11. panta 1., 3. un 4. punktu, 12. līdz 16. un 18. pantu.

2.   Komisija var sākt padziļināto izmeklēšanu saskaņā ar 10. panta 3. punktu ne vēlāk kā 25 darbdienas pēc pilnīgā paziņojuma saņemšanas.

3.   Pēc padziļinātās izmeklēšanas Komisija pieņem īstenošanas aktu viena no turpinājumā uzskaitīto lēmumu formā:

a)

lēmums par saistībām atbilstoši 11. panta 3. punktam;

b)

lēmums necelt iebildumus atbilstoši 11. panta 4. punktam; vai

c)

lēmums par koncentrācijas darījuma aizliegumu, ja Komisija saskaņā ar 4. līdz 6. pantu konstatē, ka ārvalstu subsīdija izkropļo iekšējo tirgu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

4.   Lēmumus saskaņā ar 3. punktu pieņem 90 darbdienās pēc padziļinātās izmeklēšanas sākšanas, minēto periodu vajadzības gadījumā pagarinot saskaņā ar 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 4. un 5. punktu. Ja Komisija nepieņem lēmumu minētajā termiņā, attiecīgajiem uzņēmumiem ir atļauts īstenot koncentrācijas darījumu.

5.   Ikvienā informācijas pieprasījumā uzņēmumam Komisija norāda, vai gadījumā, ja uzņēmums pilnīgu informāciju neiesniegs noteiktajā termiņā, termiņi tiks apturēti saskaņā ar 24. panta 5. punktu.

6.   Ja Komisija konstatē, ka koncentrācijas darījums, par kuru jāpaziņo saskaņā ar 21. panta 1. punktu vai par kuru ir paziņots pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 21. panta 5. punktu, jau ir īstenots un ka ārvalstu subsīdijas minētajā koncentrācijas darījumā izkropļo iekšējo tirgu, ievērojot 4., 5. un 6. pantu, tā var pieņemt vienu no šādiem pasākumiem:

a)

pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem likvidēt koncentrāciju, konkrēti, likvidējot apvienošanos vai atsavinot visas iegūtās akcijas vai aktīvus, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms koncentrācijas darījuma īstenošanas; vai, ja minētā atjaunošana nav iespējama ar koncentrācijas likvidāciju, pieņemt jebkādu citu piemērotu pasākumu, lai pēc iespējas panāktu šādu atjaunošanu;

b)

noteikt jebkādus citus piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmumi likvidē koncentrāciju vai veic citus stāvokļa atjaunošanas pasākumus, kurus prasīts veikt tās lēmumā.

Pasākumus, kas minēti šā punkta a) un b) apakšpunktā, Komisija var noteikt vai nu ar lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šā panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai ar atsevišķu lēmumu.

Komisija var ar īstenošanas aktu lēmuma formā pieņemt jebkuru no šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, ja tā konstatē, ka koncentrācijas darījums ir īstenots, pārkāpjot saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu pieņemtu lēmumu, kurā konstatēts, ka bez saistību īstenošanas koncentrācijas darījums atbilstu šā panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

7.   Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktu lēmuma formā, ar ko nosaka 12. pantā minētos pagaidu noregulējuma pasākumus, ja:

a)

koncentrācijas darījums ir īstenots, pārkāpjot 21. pantu;

b)

koncentrācijas darījums ir īstenots, pārkāpjot saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu pieņemto lēmumu par saistībām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

26. pants

Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemērojami koncentrācijas darījumiem

1.   Komisija var piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 17. pantā.

2.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem uzņēmumiem arī piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie uzņēmumi tīši vai nolaidības dēļ saskaņā ar 21. pantu iesniegtā paziņojumā vai tā papildinājumā sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju.

3.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem uzņēmumiem arī piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie uzņēmumi tīši vai nolaidības dēļ:

a)

nav paziņojuši par paziņojamu koncentrācijas darījumu saskaņā ar 21. pantu pirms tā īstenošanas, izņemot gadījumus, kad tiem ir dota nepārprotama atļauja saskaņā ar 24. pantu;

b)

īsteno paziņotu koncentrācijas darījumu, pārkāpjot 24. pantu;

c)

īsteno paziņotu koncentrācijas darījumu, kura īstenošana aizliegta saskaņā ar 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

d)

apgāja vai mēģināja apiet paziņošanas prasības, kā minēts 39. panta 1. punktā.

4. NODAĻA

PUBLISKĀ IEPIRKUMA PROCEDŪRAS

27. pants

Ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām

Ārvalstu subsīdijas, kas rada vai draud radīt izkropļojumu publiskā iepirkuma procedūrā, ir tās ārvalstu subsīdijas, kas ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt piedāvājumu, kurš attiecībā uz konkrētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem ir nepamatoti izdevīgs. Novērtējumu saskaņā ar 4. pantu par to, vai pastāv iekšējā tirgus izkropļojums un vai piedāvājums attiecībā uz konkrētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem ir nepamatoti izdevīgs, attiecina tikai uz konkrēto publiskā iepirkuma procedūru. Novērtējumā ņem vērā tikai tās ārvalstu subsīdijas, kas piešķirtas trīs gadu laikā pirms paziņošanas.

28. pants

Publiskā iepirkuma procedūru paziņošanas robežvērtības

1.   Šīs regulas nolūkos uzskata, ka paziņojams ārvalstu finansējums publiskā iepirkuma procedūrā ir tad, ja:

a)

minētā publiskā iepirkuma vai pamatnolīguma paredzamā vērtība bez PVN, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas 2014/23/ES 8. panta, Direktīvas 2014/24/ES 5. panta un Direktīvas 2014/25/ES 16. panta noteikumiem, vai dinamiskajā iepirkumu sistēmā veikta konkrēta iepirkuma paredzamā kopējā vērtība bez PVN ir 250 miljoni EUR vai lielāka; un

b)

ekonomikas dalībniekam, tostarp tā meitasuzņēmumiem bez komerciālas autonomijas, tā pārvaldītājsabiedrībām un attiecīgā gadījumā tā galvenajiem apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, kas iesaistīti vienā un tajā pašā piedāvājumā publiskā iepirkuma procedūrā, trīs gados pirms paziņošanas vai attiecīgā gadījumā pirms atjauninātā paziņojuma ir piešķirts kopējais finansējums 4 miljonu EUR apmērā vai vairāk no katras trešās valsts.

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nolemj sadalīt iepirkumu daļās, uzskata, ka paziņojams ārvalstu finansējums publiskā iepirkuma ir tad, ja iepirkuma paredzamā vērtība bez PVN pārsniedz 1. punkta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību un daļas vērtība vai visu to daļu kopējā vērtība, uz kurām pretendents piesakās, ir 125 miljoni EUR vai lielāka un ārvalstu finansējums ir vienāds ar vai lielāks par 1. punkta b) apakšpunktā noteikto robežvērtību.

3.   Šīs nodaļas darbības jomā neietilpst to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kuri ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā.

4.   Uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kas paredzētas Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES 50. panta d) punktā, attiecas šīs regulas 2. nodaļas noteikumi, un tām nepiemēro šīs regulas 4. nodaļu.

5.   Atkāpjoties no 29. panta 1. punkta, ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var veikt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks saskaņā ar Direktīvas 2014/23/ES 31. panta 4. punktu, Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/25/ES 50. panta c) punktu un ja līguma paredzamā vērtība ir vienāda ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto vērtību vai lielāka par to, ekonomikas dalībnieki, kas iesniedz piedāvājumu vai dalības pieteikumu, informē Komisiju par visu ārvalstu finansējumu, ja ir izpildīti šā panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Neskarot iespēju sākt pārskatīšanu saskaņā ar šīs regulas 2. nodaļu, šādas informācijas iesniegšanu neuzskata par paziņojumu, un uz to neattiecas izmeklēšana saskaņā ar šo nodaļu.

6.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu vai, ja tiek īstenota procedūra bez iepriekšējas publicēšanas, iepirkuma procedūras dokumentos norāda, ka uz ekonomikas dalībniekiem attiecas paziņošanas pienākums, kā noteikts 29. pantā. Tomēr šāda paziņojuma neesamība neskar šīs regulas piemērošanu līgumiem, kas ietilpst tās darbības jomā.

29. pants

Iepriekšēja paziņošana par ārvalstu finansējumu vai tā deklarēšana publiskā iepirkuma procedūru ietvaros

1.   Ja ir izpildīti nosacījumi par finansējuma paziņošanu saskaņā ar 28. panta 1. un 2. punktu, ekonomikas dalībnieki, kuri piedalās publiskā iepirkuma procedūrā paziņo līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam par visu ārvalstu finansējumu, kā noteikts 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Visos pārējos gadījumos ekonomikas dalībnieki deklarācijā norāda visu saņemto ārvalstu finansējumu un apstiprina, ka saņemtais ārvalstu finansējums nav jāpaziņo saskaņā ar 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Atklātā procedūrā paziņojumu vai deklarāciju kopā ar piedāvājumu iesniedz tikai vienu reizi. Vairākposmu procedūrā paziņojumu vai deklarāciju iesniedz divas reizes, vispirms kopā ar dalības pieteikumu un pēc tam kā atjauninātu paziņojumu vai atjauninātu deklarāciju kopā ar iesniegto piedāvājumu vai galīgo piedāvājumu.

2.   Kad paziņojums vai deklarācija ir iesniegta, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nekavējoties pārsūta paziņojumu vai deklarāciju Komisijai.

3.   Ja dalības pieteikumam vai piedāvājumam nav pievienots paziņojums vai deklarācija, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var pieprasīt attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem 10 darbdienās iesniegt attiecīgo dokumentu. Ekonomikas dalībnieku piedāvājumus vai dalības pieteikumus, uz kuriem attiecas šajā pantā noteiktie pienākumi un kuriem, neraugoties uz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, nav pievienots paziņojums vai deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atzīst par neatbilstīgiem un noraida. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs informē Komisiju par minēto noraidīšanu.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās pārbauda saņemtā paziņojuma saturu. Ja Komisija konstatē, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā savus konstatējumus dara zināmus līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam un pieprasa ekonomikas dalībniekam 10 darbdienās sniegt trūkstošo informāciju. Ja piedāvājumam vai dalības pieteikumam pievienotais paziņojums netiek papildināts ar trūkstošo informāciju, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, Komisija pieņem lēmumu atzīt attiecīgo piedāvājumu par neatbilstīgu. Minētajā lēmumā Komisija arī lūdz līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju pieņemt lēmumu noraidīt šādu neatbilstīgu piedāvājumu vai dalības pieteikumu.

5.   Šajā pantā noteikto pienākumu paziņot par ārvalstu finansējumu piemēro ekonomikas dalībniekiem, ekonomikas dalībnieku grupām, kas minētas Direktīvas 2014/23/ES 26. panta 2. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 19. panta 2. punktā un Direktīvas 2014/25/ES 37. panta 2. punktā, kā arī galvenajiem apakšuzņēmējiem un galvenajiem piegādātājiem, kuri ir zināmi pilnībā aizpildīta paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas brīdī, vai pilnībā aizpildīta atjaunināta paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanas brīdī. Šajā regulā apakšuzņēmēju vai piegādātāju uzskata par galveno, ja tā dalība nodrošina būtiskus līguma izpildes elementus, un jebkurā gadījumā, ja tā ieguldījuma ekonomiskā daļa pārsniedz 20 % no iesniegtā piedāvājuma vērtības.

6.   Ekonomikas dalībnieku grupu, galveno apakšuzņēmēju un galveno piegādātāju vārdā galvenais darbuzņēmējs Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES nozīmē vai galvenais koncesionārs Direktīvas 2014/23/ES nozīmē nodrošina paziņojuma vai deklarācijas iesniegšanu. Šīs regulas 33. panta nolūkos galvenais darbuzņēmējs vai galvenais koncesionārs ir atbildīgs tikai par to datu patiesumu, kas saistīti ar tā ārvalstu finansējumu.

7.   Ja līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, izskatot piedāvājumus, rodas aizdomas par ārvalstu finansējuma esību, lai gan deklarācija ir iesniegta, tā nekavējoties informē Komisiju par šādām aizdomām. Neskarot Direktīvā 2014/24/ES un Direktīvā 2014/25/ES noteiktās līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju pilnvaras pārbaudīt, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs neveic novērtējumu par to, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts, ja šāds novērtējums tiktu uzsākts, pamatojoties tikai uz aizdomām, kas liecina par iespējamu ārvalstu subsīdiju esību. Ja Komisija secina, ka piedāvājums nav nepamatoti izdevīgs šīs regulas nozīmē, tā par to informē attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju. Citas juridiskas vai fiziskas personas var paziņot Komisijai jebkādu informāciju, kas attiecas uz ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, un var informēt par jebkādām aizdomām, ka varētu būt sniegta nepatiesa deklarācija.

8.   Neskarot Komisijas iespēju sākt ex officio procedūru, ja Komisijai ir radušās aizdomas, ka ekonomikas dalībnieks varētu būt guvis labumu no ārvalstu subsīdijām iepriekšējo trīs gadu laikā pirms piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas publiskā iepirkuma procedūrā, tā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas var pieprasīt paziņojumu par ārvalstu finansējumu, ko trešās valstis ir piešķīrušas minētajam ekonomikas dalībniekam jebkādā publiskā iepirkuma procedūrā, par ko saskaņā ar 28. panta 1. punktu nav jāpaziņo vai uz ko attiecas 30. panta 4. punkts. Ja Komisija ir pieprasījusi paziņojumu par šādu finansējumu, minēto finansējumu uzskata par paziņojamu ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūrā un uz to attiecas 4. nodaļas noteikumi.

30. pants

Procedūras noteikumi, kas piemērojami paziņotā finansējuma publiskā iepirkuma procedūrā provizoriskajai izskatīšanai un padziļinātajai izmeklēšanai

1.   Paziņotajam finansējumam publiskā iepirkuma procedūrās piemēro 10. pantu, 11. panta 1., 3. un 4. punktu, 13., 14., 15., 16., 18. un 23. pantu.

2.   Komisija veic provizorisko izskatīšanu ne vēlāk kā 20 darbdienās pēc tam, kad tā saņem pilnīgu paziņojumu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija šo termiņu var vienu reizi pagarināt par 10 darbdienām.

3.   Lēmumu par to, vai sākt padziļināto izmeklēšanu, Komisija pieņem provizoriskās izskatīšanas pabeigšanai paredzētajā termiņā un nekavējoties informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

4.   Ja Komisija ir izbeigusi provizorisko izskatīšanu, nepieņemot lēmumu, un saņem jaunu informāciju, kas tai rada aizdomas, ka iesniegtais paziņojums vai deklarācija ir nepilnīga, vai ja šāds paziņojums vai deklarācija nav pārsūtīta Komisijai, tā var pieprasīt papildu informāciju saskaņā ar 29. panta 4. punktu. Pamatojoties uz šo jauno informāciju, Komisija var atsākt provizorisku izskatīšanu. Ja provizoriskā izskatīšana ir sākta saskaņā ar šo nodaļu un neskarot iespēju vajadzības gadījumā sākt provizorisku izskatīšanu saskaņā ar 2. nodaļu, sākumpunkts, lai noteiktu provizoriskās izskatīšanas ilgumu, ir jaunā paziņojuma vai deklarācijas saņemšana Komisijā.

5.   Lēmumu par padziļinātās izmeklēšanas izbeigšanu Komisija var pieņemt ne vēlāk kā 110 darbdienās pēc tam, kad tā saņēmusi pilnīgu paziņojumu. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, tostarp 6. punktā minētajā izmeklēšanā vai 16. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, šo laikposmu var vienreiz pagarināt par 20 darbdienām pēc apspriešanās ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

6.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja publiskā iepirkuma procedūra sastāv no vairākiem posmiem, Komisija 20 darbdienās pēc minētā pilnīgā paziņojuma saņemšanas izskata paziņojumu, kas iesniegts kopā ar dalības pieteikumu, neslēdzot provizorisko izskatīšanu vai nepieņemot lēmumu par padziļinātas izmeklēšanas sākšanu. Pēc 20 darbdienu termiņa beigām provizorisko izskatīšanu aptur līdz brīdim, kad tiek iesniegts galīgais piedāvājums vai – slēgtās procedūras gadījumā – piedāvājums. Provizorisko izskatīšanu atsāk tiklīdz ir iesniegts piedāvājums vai galīgais piedāvājums, kurā ietverts pilnīgs atjaunināts paziņojums, un Komisijai ir 20 darbdienas, lai to pabeigtu, ņemot vērā jebkādu papildu informāciju. Lēmumu par jebkādas turpmākas padziļinātās izmeklēšanas izbeigšanu Komisija pieņem 90 darbdienās no pilnīga atjauninātā paziņojuma iesniegšanas.

31. pants

Komisijas lēmumi

1.   Ja pēc padziļinātās izmeklēšanas Komisija saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu konstatē, ka ekonomikas dalībnieks gūst labumu no ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, un ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks piedāvā uzņemties saistības, kuras pilnībā un faktiski novērš iekšējā tirgus izkropļojumus, tā pieņem īstenošanas aktu lēmuma par saistībām formā, ievērojot 11. panta 3. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

2.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nepiedāvā uzņemties saistības vai ja Komisija uzskata, ka 1. punktā minētās saistības nav ne piemērotas, ne pietiekamas izkropļojuma pilnīgai un faktiskai novēršanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu lēmuma formā, ar ko aizliedz piešķirt līguma slēgšanas tiesības attiecīgajam ekonomikas dalībniekam (“lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas aizliegumu”). Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā. Pamatojoties uz minēto lēmumu, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs noraida piedāvājumu.

3.   Ja pēc padziļinātās izmeklēšanas Komisija nekonstatē, ka ekonomikas dalībnieks gūst labumu no ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, tā pieņem īstenošanas aktu lēmuma formā, ievērojot 11. panta 4. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

4.   Saskaņā ar 6. pantu veiktā novērtējuma rezultāts nevar būt tādas izmaiņas ekonomikas dalībnieka iesniegtajā piedāvājumā vai galīgajā piedāvājumā, kas nav saderīgas ar Savienības tiesību aktiem.

32. pants

Izvērtējumi publiskā iepirkuma procedūrās, kas ietver paziņošanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas apturēšanu

1.   Provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas laikā var turpināt visus publiskā iepirkuma procedūras posmus, izņemot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.   Ja, ievērojot 30. panta 3. punktu, Komisija nolemj sākt padziļināto izmeklē��anu, ekonomikas dalībniekam, kas iesniedzis paziņojumu saskaņā ar 29. pantu, līguma slēgšanas tiesības nepiešķir, līdz Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 31. panta 3. punktu vai pirms ir beigušies 30. panta 5. vai 6. punktā noteiktie termiņi. Ja Komisija piemērojamajā termiņā lēmumu nav pieņēmusi, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt jebkuram ekonomikas dalībniekam, tostarp ekonomikas dalībniekam, kurš ir iesniedzis paziņojumu.

3.   Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs konstatē, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ir iesniedzis ekonomikas dalībnieks, kurš ir iesniedzis deklarāciju 29. panta nozīmē, un ja Komisija nav sākusi izskatīšanu saskaņā ar 29. panta 8. punktu, 30. panta 3. punktu vai 30. panta 4. punktu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt ekonomikas dalībniekam, kurš iesniedzis šādu piedāvājumu, pirms Komisija pieņem kādu no 31. pantā minētajiem lēmumiem, vai pirms ir beigušies 30. panta 2., 5. vai 6. punktā minētie termiņi, vai pirms Komisija pieņem kādu no 31. pantā minētajiem lēmumiem attiecībā uz citiem piedāvājumiem, par kuriem notiek izmeklēšana.

4.   Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 31. panta 2. punktu attiecībā uz piedāvājumu, kuru līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir atzinis par saimnieciski visizdevīgāko, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt ekonomikas dalībniekam, uz kuru neattiecas lēmums saskaņā ar 31. panta 2. punktu un kurš iesniedzis nākamo labāko piedāvājumu.

5.   Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 31. panta 1. vai 3. punktu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tostarp ekonomikas dalībniekam, kas iesniedzis paziņojumu saskaņā ar 29. pantu.

6.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs bez liekas kavēšanās informē Komisiju par visiem lēmumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūras atcelšanu, attiecīgā ekonomikas dalībnieka piedāvājuma vai dalības pieteikuma noraidīšanu, attiecīgā ekonomikas dalībnieka jauna piedāvājuma iesniegšanu vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

7.   Attiecībā uz visiem ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, ievēro publiskā iepirkuma procedūras reglamentējošos principus, tostarp samērīguma, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un konkurences principus. Ārvalstu subsīdiju izmeklēšana, ievērojot šo regulu, nedrīkst novest pie tā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pret attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem izturas pretrunā minētajiem principiem. Vides, sociālās un darba prasības ekonomikas dalībniekiem piemēro saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES vai citiem Savienības tiesību aktiem.

8.   Šajā nodaļā minētos termiņus sāk skaitīt no nākamās darbdienas pēc paziņojuma saņemšanas vai attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

33. pants

Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemērojami par finansējumu publiskā iepirkuma procedūru ietvaros

1.   Komisija var piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 17. pantā.

2.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie ekonomikas dalībnieki tīši vai nolaidības dēļ saskaņā ar 29. pantu iesniegtā paziņojumā vai deklarācijā vai to papildinājumā sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju.

3.   Komisija var ar lēmumu attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja minētie ekonomikas dalībnieki tīši vai nolaidības dēļ:

a)

nav atbilstoši 29. pantam paziņojuši par ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūras laikā;

b)

apgāja vai mēģināja apiet paziņošanas prasības, kā minēts 39. panta 1. punktā.

5. NODAĻA

KOPĪGI PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

34. pants

Saikne starp procedūrām

1.   Finansējums, par kuru paziņots saskaņā ar 21. pantu saistībā ar koncentrācijas darījumu vai saskaņā ar 29. pantu saistībā ar publisku iepirkumu, var būt relevants un tikt novērtēts saskaņā ar šo regulu attiecībā uz citu saimniecisko darbību.

2.   Finansējums, kas ex officio procedūras kontekstā novērtēts saskaņā ar 10. vai 11. pantu attiecībā uz konkrētu saimniecisko darbību, var būt relevants un tikt novērtēts saskaņā ar šo regulu attiecībā uz citu saimniecisko darbību.

35. pants

Informācijas sniegšana

1.   Ja dalībvalsts uzskata, ka varētu pastāvēt ārvalstu subsīdija un ka tā varētu izkropļot iekšējo tirgu, tā par to nosūta informāciju Komisijai. Komisija, pamatojoties uz minēto informāciju, var nolemt sākt provizorisku izskatīšanu atbilstoši 10. pantam vai pieprasīt paziņojumu, ievērojot 21. panta 5. punktu vai 29. panta 8. punktu.

2.   Ja fiziskas vai juridiskas personas vai apvienības rīcībā ir jebkāda informācija par ārvalstu subsīdijām, kas var izkropļot iekšējo tirgu, tā šo informāciju var paziņot Komisijai. Komisija, pamatojoties uz minēto informāciju, var nolemt sākt provizorisku izskatīšanu atbilstoši 10. pantam vai pieprasīt paziņojumu, ievērojot 21. panta 5. punktu vai 29. panta 8. punktu.

3.   Komisija specializētā elektroniskā datubāzē dara pieejamas dalībvalstīm un attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem visu saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu nekonfidenciālās versijas.

36. pants

Tirgus izmeklēšana

1.   Ja Komisijai pieejamā informācija rada pamatotas aizdomas, ka ārvalstu subsīdijas konkrētā nozarē, konkrētam saimnieciskās darbības veidam vai konkrēta subsīdiju instrumenta veidolā var izkropļot iekšējo tirgu, Komisija var veikt tirgus izmeklēšanu par konkrēto nozari, konkrēto saimnieciskās darbības veidu vai attiecīgā subsīdiju instrumenta izmantojumu. Minētās tirgus izmeklēšanas gaitā Komisija var pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt vajadzīgo informāciju un var veikt vajadzīgās inspekcijas. Komisija var arī dalībvalstīm vai attiecīgajai trešai valstij pieprasīt sniegt informāciju.

2.   Komisija attiecīgā gadījumā publicē ziņojumu par tās veiktās tirgus izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz konkrētām nozarēm, konkrētiem saimnieciskās darbības veidiem vai konkrētiem subsīdiju instrumentiem un lūdz iesniegt komentārus.

3.   Komisija var izmantot šādā tirgus izmeklēšanā iegūto informāciju šajā regulā paredzētajās procedūrās.

4.   Tirgus izmeklēšanā piemēro 13., 14., 15. un 17. pantu.

37. pants

Dialogs ar trešām valstīm

1.   Ja pēc tirgus izmeklēšanas, kas veikta, ievērojot 36. pantu, Komisijai ir aizdomas, ka pastāv atkārtotas ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, vai ja ar vairākām izpildes panākšanas darbībām, kas paredzētas šajā regulā, ir konstatētas ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu un ko piešķīrusi viena un tā pati trešā valsts, Komisija var iesaistīties dialogā ar attiecīgo trešo valsti, lai pētītu iespējas panākt šādu subsīdiju pārtraukšanu vai grozīšanu nolūkā novērst to kropļojošo ietekmi iekšējā tirgū. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visām attiecīgajām norisēm.

2.   Minētais dialogs ar trešo valsti neliedz Komisijai rīkoties saskaņā ar šo regulu. Šajā dialogā nepievēršas atsevišķiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

38. pants

Noilguma termiņi

1.   Uz 10. un 11. pantā noteiktajām Komisijas pilnvarām attiecas 10 gadu noilguma termiņš, kuru sāk skaitīt no dienas, kad uzņēmumam ir piešķirta ārvalstu subsīdija. Jebkura rīcība, ko Komisija saskaņā ar 10., 13., 14. vai 15. pantu veic attiecībā uz ārvalstu subsīdijām, pārtrauc noilguma termiņa skaitīšanu. Pēc katra pārtraukuma 10 gadu noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

2.   Uz 17., 26. un 33. pantā noteiktajām Komisijas pilnvarām piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus attiecas trīs gadu noilguma termiņš no dienas, kad izdarīts 17., 26. vai 33. pantā minētais pārkāpums. Ja pārkāpums turpinās vai tiek izdarīts atkārtoti, noilguma termiņu skaita no dienas, kurā pārkāpums izbeigts. Jebkura rīcība, ko Komisija veic attiecībā uz 17., 26. vai 33. pantā minēto pārkāpumu, pārtrauc noilguma termiņu naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanai. Pēc katra pārtraukuma trīs gadu noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

3.   Uz Komisijas pilnvarām panākt to lēmumu izpildi, ar kuriem piemēroti naudas sodi vai periodiskie soda maksājumi saskaņā ar 17., 26. un 33. pantu, attiecas piecu gadu noilguma termiņš no dienas, kad Komisija pieņem lēmumu, ar kuru piemēro naudas sodus un periodiskos soda maksājumus. Jebkura rīcība, ko Komisija vai dalībvalsts, rīkodamās pēc Komisijas pieprasījuma, veic, lai panāktu naudas soda vai periodiskā soda maksājuma samaksu, pārtrauc minēto noilguma termiņu. Pēc katra pārtraukuma piecu gadu noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

4.   Noilguma termiņš beidzas vēlākais dienā, kad pagājis termiņš, kas ir divreiz ilgāks par minēto noilguma termiņu, ar noteikumu, ka Komisija nav:

a)

pieņēmusi lēmumu, ievērojot 10. vai 11. pantu, šā panta 1. punktā minētajos gadījumos; vai

b)

piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu situācijā, kas noteikta šā panta 2. punktā.

5.   Noilguma termiņu aptur tikmēr, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā.

39. pants

Apiešanas novēršanas pasākumi

1.   Uzņēmums neorganizē finanšu operācijas vai līgumus tā, lai apietu paziņošanas prasības, kas noteiktas 21. panta 1. un 5. punktā un 29. panta 1., 5. un 8. punktā.

2.   Ja Komisijai ir aizdomas, ka uzņēmums ir iesaistījies vai iesaistās kādā no 1. punktā minētajām darbībām, tā var pieprasīt minētajam uzņēmumam sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai uzņēmums ir iesaistījies vai iesaistās 1. punktā minētajās darbībās, un var sākt izskatīšanu, ievērojot 21. panta 4. punktu vai 30. panta 4. punktu.

40. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Komisija publisko kopsavilkuma paziņojumu par lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ļaujot jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, dalībvalstij vai trešai valstij, kas piešķīrusi ārvalstu subsīdiju, paust savu viedokli.

2.   Lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 11. panta 2., 3. un 4. punktu, 25. panta 3. un 6. punktu un 31. panta 1., 2. un 3. punktu, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Publiskojot kopsavilkuma paziņojumus un lēmumus, Komisija pienācīgi ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

41. pants

Lēmumu adresāti

1.   Uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai adresētu lēmumu Komisija nekavējoties paziņo adresātam un dod minētajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai iespēju norādīt Komisijai, kuru lēmumā iekļauto informāciju tas uzskata par konfidenciālu.

2.   Komisija informē attiecīgo līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju par lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 31. panta 1. un 3. punktu, un kas adresēts ekonomikas dalībniekiem, kurš piedalās publiskā iepirkuma procedūrā.

3.   Lēmumus, kurus pieņem, ievērojot 29. panta 4. punktu un 31. panta 2. punktu, adresē attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam. Ekonomikas dalībniekiem, kuram aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, Komisija izsniedz minētā lēmuma kopiju.

42. pants

Informācijas izpaušana un tiesības uz aizstāvību

1.   Pirms Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 11., 12., 17., 18. pantu, 25. panta 3. punktu, 26., 31. vai 33. pantu, tā uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, dod iespēju iesniegt apsvērumus par pamatiem, uz kuriem Komisija plāno pieņemt minēto lēmumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, lēmumu saskaņā ar 12. pantu var pieņemt provizoriski, nedodot iespēju uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, iepriekš iesniegt savus apsvērumus, ar noteikumu, ka šādu iespēju Komisija tam dod cik vien drīz iespējams pēc lēmuma pieņemšanas.

3.   Komisija savu lēmumu balsta tikai uz tiem pamatiem, par kuriem attiecīgajiem uzņēmumiem bija dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

4.   Lai uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, varētu izmantot savas tiesības atbilstoši 1. punktam, tam ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas vai dalībvalstu konfidenciālo informāciju vai iekšējiem dokumentiem vai jo īpaši uz saraksti starp Komisiju un dalībvalstīm.

Tiesības piekļūt lietas materiāliem īsteno, ievērojot uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Komisija var lūgt uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, un uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības, kas snieguši informāciju Komisijai, vienoties par minētās informācijas izpaušanas noteikumiem. Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības nepiekrīt minētajiem noteikumiem, Komisijai ir pilnvaras noteikt informācijas izpaušanas noteikumus.

Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izmantot un, ciktāl nepieciešams, izpaust informāciju, kas liecina par to, ka pastāv ārvalstu subsīdija, kas izkropļo iekšējo tirgu.

43. pants

Dienesta noslēpums un konfidencialitāte

1.   Saskaņā ar šo regulu iegūto informāciju izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tā ir iegūta, ja vien informācijas sniedzējs nav norādījis citādi.

2.   Dalībvalstis un Komisija, to ierēdņi un citas personas, kuras strādā to uzraudzībā, nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kas iegūta, piemērojot šo regulu, saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem noteikumiem. Šajā nolūkā tie neizpauž informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un kuru tie ieguvuši saskaņā ar šo regulu.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neliedz publicēt statistiku un ziņojumus, kuros nav informācijas, kas ļautu identificēt konkrētus uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības.

4.   Saskaņā ar šo regulu sniegtās informācijas izpaušana neskar būtiskas dalībvalstu drošības intereses.

6. NODAĻA

SAIKNE AR CITIEM INSTRUMENTIEM

44. pants

Saikne ar citiem instrumentiem

1.   Šī regula neskar LESD 101., 102., 106., 107. un 108. panta, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (23) un Regulas (EK) Nr. 139/2004 piemērošanu.

2.   Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (24) piemērošanu.

3.   Šī regula neskar Regulas (ES) 2019/452 piemērošanu.

4.   Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/1031 (25) piemērošanu.

5.   Šī regula prevalē pār Regulu (ES) 2016/1035, līdz minētā regula kļūst piemērojama, ievērojot tās 18. pantu. Ja pēc minētā datuma ārvalstu subsīdija ietilpst gan Regulas (ES) 2016/1035, gan šīs regulas darbības jomā, prevalē Regula (ES) 2016/1035. Tomēr šīs regulas noteikumi, kas piemērojami publiskajam iepirkumam un koncentrācijas darījumiem, prevalē pār Regulu (ES) 2016/1035.

6.   Šī regula prevalē pār Regulu (EEK) Nr. 4057/86.

7.   Šī regula neskar Regulas (ES) 2019/712 piemērošanu. Uz šīs regulas 20. pantā definētajiem koncentrācijas darījumiem, kuros iesaistīti gaisa pārvadātāji, attiecas šīs regulas 3. nodaļas noteikumi. Uz publiskā iepirkuma procedūrām, kurās iesaistīti gaisa pārvadātāji, attiecas šīs regulas 4. nodaļas noteikumi.

8.   Šo regulu interpretē saskaņā ar Direktīvām 2009/81/EK, 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES un Padomes Direktīvām 89/665/EEK (26) un 92/13/EEK (27).

9.   Šī regula neliedz Savienībai izmantot savas tiesības vai pildīt savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem. Izmeklēšanu atbilstīgi šai regulai neveic un pasākumus nenosaka vai neuztur spēkā, ja šāda izmeklēšana vai šādi pasākumi būtu pretrunā Savienības pienākumiem, kas izriet no jebkura starptautiskā nolīguma, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Jo īpaši saskaņā ar šo regulu neveic nekādas darbības, kas būtu pielīdzināmas īpašai darbībai pret subsīdiju Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 32. panta 1. punkta nozīmē un kuru piešķir trešā valsts, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle.

7. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

Pārskatīšana Tiesā

Saskaņā ar LESD 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija ir piemērojusi naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

46. pants

Pamatnostādnes

1.   Komisija vēlākais 2026. gada 12. janvārī publicē un pēc tam regulāri atjaunina pamatnostādnes par:

a)

to kritēriju piemērošanu, pēc kuriem nosaka, vai pastāv izkropļojums, saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

b)

samērošanas testa piemērošanu saskaņā ar 6. pantu;

c)

savu pilnvaru piemērošanu saistībā ar iepriekšēja paziņojuma pieprasīšanu par jebkuru koncentrācijas darījumu saskaņā ar 21. panta 5. punktu vai par ārvalstu finansējumu, ko ekonomikas dalībnieks saņēmis publiskā iepirkuma procedūrā saskaņā ar 29. panta 8. punktu; un

d)

izkropļojuma novērtējumu publiskā iepirkuma procedūrā saskaņā ar 27. pantu.

2.   Pirms 1. punktā minēto pamatnostādņu izdošanas Komisija pienācīgi apspriežas ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Pamatnostādņu izstrādē balstās uz šīs regulas īstenošanā un izpildē gūto pieredzi.

47. pants

Īstenošanas akti

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt ��stenošanas aktus par:

a)

formu, saturu un procedūras elementiem attiecībā uz paziņojumiem par koncentrācijas darījumiem, ievērojot 21. pantu, tostarp iespējamu vienkāršoto procedūru, maksimāli ņemot vērā mērķi samazināt administratīvo slogu paziņojošajām pusēm saskaņā ar šīs regulas 21. pantu un Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu;

b)

formu, saturu un procedūras elementiem attiecībā uz paziņojumiem par ārvalstu finansējumu un deklarāciju par to, ka nav saņemts ārvalstu finansējums, publiskā iepirkuma procedūrās, ievērojot 29. pantu, kā arī iespējamu vienkāršotu procedūru;

c)

procedūras elementiem attiecībā uz mutiskiem paziņojumiem, ievērojot 13. panta 7. punktu, 14. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 15. pantu;

d)

informācijas izpaušanas kārtību, ievērojot 42. pantu, un dienesta noslēpumu, ievērojot 43. pantu;

e)

formu, saturu un procedūras elementiem attiecībā uz pārredzamības prasībām;

f)

sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz termiņu aprēķināšanu;

g)

procedūras elementiem un termiņiem attiecībā uz saistību piedāvāšanu saskaņā ar 25. un 31. pantu;

h)

sīki izstrādātiem noteikumiem par 29. līdz 32. pantā minētajiem procedūras posmiem izmeklēšanā attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām.

2.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

3.   Pirms jebkādu pasākumu pieņemšanas, ievērojot 1. punktu, Komisija publisko to projektu un lūdz sniegt komentārus tās noteiktajā termiņā. Minēto termiņu nosaka Komisija, un tas nav īsāks par četrām nedēļām.

4.   Pirmos 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem līdz 2023. gada 12. jūlijam.

48. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

49. pants

Deleģētie akti

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto koncentrācijas darījumu paziņošanas robežvērtību, robežvērtību palielinot par ne vairāk kā 20 % vai robežvērtību samazinot par ne vairāk kā 20 %, pēc tam, kad Komisija ir:

a)

novērtējusi minēto robežvērtību, ņemot vērā pieredzi, ko tā guvusi šīs regulas īstenošanā un izpildē; un

b)

noteikusi nepieciešamību grozīt minēto robežvērtību, lai:

i)

nodrošinātu, ka 3. nodaļā noteiktās paziņošanas procedūras ļauj precīzi identificēt ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu;

ii)

nodrošinātu saprātīgu administratīvo slogu Komisijai un attiecīgajiem uzņēmumiem; un

iii)

stiprinātu šīs regulas piemērošanas efektivitāti.

2.   Nolūkā novērtēt nepieciešamību grozīt robežvērtību paziņošanai, ievērojot 1. punktu, Komisija veic novērtējumu, aptverot noteiktu laikposmu, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, jo īpaši pamatojoties uz šādiem objektīviem kritērijiem:

a)

to paziņojumu īpatsvars atbilstoši 21. panta 1. punktam, kuru rezultātā Komisija vai nu izbeidza provizorisko izskatīšanu, ievērojot 10. panta 4. punktu, vai pieņēma lēmumu par iebildumu neizteikšanu, ievērojot 25. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b)

to paziņojumu īpatsvars atbilstoši 21. panta 1. punktam, kuru rezultātā Komisija vai nu pieņēma lēmumu aizliegt koncentrācijas darījumu, ievērojot 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 25. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

c)

to paziņojumu īpatsvars atbilstoši 21. panta 5. punktam, kuru rezultātā Komisija pieņēma vai nu lēmumu aizliegt koncentrācijas darījumu, ievērojot 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 25. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

d)

to ex officio pārskatīšanu īpatsvars atbilstoši 9. pantam saistībā ar koncentrācijas darījumiem, par kuriem nav jāpaziņo, 20. panta nozīmē, kuru rezultātā tika pieņemts vai nu lēmums par korektīvajiem pasākumiem, ievērojot 11. panta 2. punktu, vai lēmums par saistībām, ievērojot 11. panta 3. punktu;

e)

salīdzinājums starp 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību un vidējo kopējo apgrozījumu virs minētās robežvērtības gadījumos, kad tika pieņemts vai nu lēmums aizliegt koncentrācijas darījumu, ievērojot 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai lēmums par saistībām, ievērojot 25. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

f)

saskaņā ar 21. panta 1. punktu sniegto paziņojumu skaits un minētā skaita dinamika.

3.   Lai paaugstinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās robežvērtības, šā panta 2. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

a)

liela daļa lēmumu, ar ko aizliedz koncentrācijas darījumu, ievērojot 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 25. panta 3. punkta a) apakšpunktu, attiecās uz gadījumiem, kad kopējais apgrozījums virs robežvērtības, kas minēta 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā, bija ievērojami lielāks par minēto robežvērtību; vai

b)

lielas daļas 21. panta 1. punktā minēto paziņojumu rezultātā Komisija vai nu izbeidza provizorisko izskatīšanu, ievērojot 10. panta 4. punktu, vai pieņēma lēmumu par iebildumu neizteikšanu, ievērojot 25. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

4.   Lai samazinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās robežvērtības, šā panta 2. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

a)

lielas daļas 21. panta 5. punktā minēto paziņojumu rezultātā Komisija ir pieņēmusi vai nu lēmumu aizliegt koncentrācijas darījumu, ievērojot 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 25. panta 3. punkta a) apakšpunktu; vai

b)

lielas daļas ārvalstu subsīdiju ex officio pārskatīšanu rezultātā saistībā ar koncentrācijas darījumiem, par kuriem nebija jāpaziņo 20. panta nozīmē, Komisija pieņēma vai nu lēmumu par korektīvajiem pasākumiem, ievērojot 11. panta 2. punktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 11. panta 3. punktu.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 2. punktā noteiktās paziņošanas robežvērtības attiecībā uz publisko iepirkumu, tās palielinot par ne vairāk kā 20 % vai samazinot par ne vairāk kā 20 %, pēc tam, kad Komisija ir:

a)

novērtējusi minētās robežvērtības, ņemot vērā pieredzi, ko tā guvusi šīs regulas īstenošanā un izpildē; un

b)

noteikusi nepieciešamību grozīt minētās robežvērtības, lai:

i)

nodrošinātu, ka 4. nodaļā noteiktās paziņošanas procedūras ļauj precīzi identificēt ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu;

ii)

nodrošinātu saprātīgu administratīvo slogu Komisijai un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem; un

iii)

stiprinātu šīs regulas piemērošanas efektivitāti.

6.   Nolūkā novērtēt nepieciešamību grozīt paziņošanas robežvērtību saskaņā ar 5. punktu, Komisija veic novērtējumu par noteiktu laikposmu, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, jo īpaši, pamatojoties uz šādiem objektīviem kritērijiem:

a)

to paziņojumu īpatsvars atbilstoši 29. panta 1. punktam, kuru rezultātā Komisija vai nu izbeidza provizorisko izskatīšanu, ievērojot 10. panta 4. punktu, vai pieņēma lēmumu par iebildumu neizteikšanu, ievērojot 31. panta 3. punktu;

b)

to paziņojumu īpatsvars atbilstoši 29. panta 1. punktam, kuru rezultātā Komisija vai nu pieņēma lēmumu aizliegt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ievērojot 31. panta 2. punktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 31. panta 1. punktu;

c)

paziņojumu par ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūrās īpatsvars atbilstoši 29. panta 8. punktam, kuru rezultātā Komisija pieņēma lēmumu aizliegt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ievērojot 31. panta 2. punktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 31. panta 1. punktu;

d)

lēmumu par korektīvajiem pasākumiem skaits atbilstoši 11. panta 2. punktam un lēmumu par saistībām skaits atbilstoši 11. panta 3. punktam pēc ex officio pārskatīšanas, ievērojot 9. pantu, saistībā ar ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūrā, par kuru nebija jāpaziņo 28. panta 1. punkta nozīmē vai kurš ietilpa 30. panta 4. punkta darbības jomā, attiecībā pret kopējo šādu ex officio pārskatīšanu skaitu;

e)

salīdzinājums starp attiecīgajām robežvērtībām, kas noteiktas 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 2. punktā, un līgumu vidējo paredzamo vērtību vai daļu vidējo vērtību virs attiecīgās robežvērtības gadījumos, kad tika pieņemts vai nu lēmums aizliegt piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ievērojot 31. panta 2. punktu, vai lēmums par saistībām, ievērojot 31. panta 1. punktu;

f)

saskaņā ar 29. panta 1. punktu sniegto paziņojumu skaits un minētā skaita dinamika.

7.   Lai paaugstinātu robežvērtības paziņošanai, 6. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

a)

liela daļa lēmumu, ar kuriem aizliedz piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ievērojot 31. panta 2. punktu, un lēmumu par saistībām, ievērojot 31. panta 1. punktu, attiecās uz gadījumiem, kad līgumu paredzamā vērtība virs 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās robežvērtības vai to daļu vērtība, par kurām iesniegts pieteikums un kuras ir virs 28. panta 2. punktā minētās robežvērtības, bija ievērojami augstāka par attiecīgajām robežvērtībām, kas noteiktas 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 2. punktā; vai

b)

lielas daļas 29. panta 1. punktā minēto paziņojumu rezultātā Komisija vai nu izbeidza provizorisko izskatīšanu, ievērojot 10. panta 4. punktu, vai pieņēma lēmumu par iebildumu neizteikšanu, ievērojot 31. panta 3. punktu.

8.   Lai samazinātu robežvērtības, 6. punktā minētajā novērtējumā demonstrē, ka:

a)

lielas daļas 29. panta 8. punktā minēto paziņojumu rezultātā Komisija pieņēma vai nu lēmumu par saistībām, ievērojot 31. panta 1. punktu, vai lēmumu, ar ko aizliedz piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ievērojot 31. panta 2. punktu; vai

b)

lielas daļas ārvalstu subsīdiju ex officio pārskatīšanu rezultātā saistībā ar ārvalstu finansējumu publiskā iepirkuma procedūrā, par kuru nebija jāpaziņo 28. panta 1. punkta nozīmē vai kurš ietilpa 30. panta 4. punkta darbības jomā, Komisija pieņēma vai nu lēmumu par korektīvajiem pasākumiem, ievērojot 11. panta 2. punktu, vai lēmumu par saistībām, ievērojot 11. panta 3. punktu.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu nolūkā saīsināt provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas termiņus, kā noteikts 25. panta 2. un 4. punktā attiecībā uz paziņotajiem koncentrācijas darījumiem un 30. panta 2., 5. un 6. punktā attiecībā uz paziņoto finansējumu publiskā iepirkuma procedūrās. Šādus deleģētos aktus Komisija var pieņemt, lai samazinātu termiņus 25. panta 2. un 4. punktā un 30. panta 2., 5. un 6. punktā, ja tās prakse šīs regulas piemērošanā liecina, ka Komisijas novērtējumu var paveikt īsākā laikposmā.

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 49. panta 1. un 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2025. gada 12. janvāra.

3.   Pilnvaras pieņemt 49. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2025. gada 12. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

4.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 49. panta 1., 5. un 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

6.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Saskaņā ar 49. panta 1., 5. un 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

51. pants

Atsevišķi deleģētie akti dažādām deleģētajām pilnvarām

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katrām pilnvarām, kas tai deleģētas saskaņā ar šo regulu.

52. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu.

2.   Līdz 2026. gada 13. jūlijam un pēc tam reizi trijos gados Komisija pārskata savu praksi šīs regulas īstenošanā un izpildē, jo īpaši attiecībā uz 4., 5., 6. un 9. panta piemērošanu un 20. panta 3. punktā un 28. panta 1. un 2. punktā noteikto paziņošanas robežvērtību piemērošanu, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Saistībā ar pārskatīšanu Komisija ziņo par norisēm starptautiskajās attiecībās attiecībā uz trešo valstu subsīdiju kontroles sistēmām.

3.   Ja Komisija uzskata par lietderīgu apvienot ziņojumu ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem, šādi priekšlikumi var ietvert:

a)

20. un 28. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības grozīšanu;

b)

konkrētu kategoriju attiecīgo uzņēmumu atbrīvošanu no paziņošanas pienākuma saskaņā ar 21. un 29. pantu, jo īpaši tad, ja Komisijas prakse dod iespēju noteikt saimnieciskās darbības, attiecībā uz kurām pastāv maza iespējamība, ka ārvalstu subsīdijas varētu izkropļot iekšējo tirgu;

c)

konkrētu paziņošanas robežvērtību noteikšanu attiecībā uz konkrētām ekonomikas nozarēm vai diferencētas robežvērtības attiecībā uz dažādiem publiskā iepirkuma līgumu veidiem, jo īpaši tad, ja Komisijas prakse dod iespēju noteikt saimnieciskās darbības, attiecībā uz kurām pastāv lielāka iespējamība, ka ārvalstu subsīdijas varētu izkropļot iekšējo tirgu, tostarp attiecībā uz stratēģiskajām nozarēm un kritisko infrastruktūru;

d)

25. un 30. pantā noteikto izskatīšanas un padziļinātās izmeklēšanas termiņu grozīšanu;

e)

šīs regulas atcelšanu, ja Komisija uzskata, ka daudzpusējie noteikumi, ar kuriem novērš ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, ir padarījuši šo regulu pilnībā lieku.

53. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šo regulu piemēro ārvalstu subsīdijām, kas piešķirtas piecu gadu laikā pirms 2023. gada 12. jūlija, ja šādas ārvalstu subsīdijas izkropļo iekšējo tirgu pēc 2023. gada 12. jūlija.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu piemēro ārvalstu finansējumam, kas piešķirts trīs gadu laikā pirms 2023. gada 12. jūlija, ja šāds ārvalstu finansējums ir piešķirts uzņēmumam, kurš sniedz paziņojumu par koncentrācijas darījumu vai paziņojumu par finansējumu publiskā iepirkuma procedūras ietvaros saskaņā ar šo regulu.

3.   Šo regulu nepiemēro koncentrācijas darījumiem, par kuriem līgums ticis noslēgts, publiskais piedāvājums ticis izziņots vai kontrolējoša līdzdalība tikusi iegūta pirms 2023. gada 12. jūlija.

4.   Šo regulu nepiemēro publiskā iepirkuma līgumiem, kas piešķirti pirms 2023. gada 12. jūlija, vai publiskā iepirkuma procedūrām, kuras sāktas pirms 2023. gada 12. jūlija.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas sākuma datums

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2023. gada 12. jūlija.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 47. un 48. pantu piemēro no 2023. gada 11. janvāra, un 14. panta 5., 6. un 7. punktu piemēro no 2024. gada 12. janvāra.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 21. un 29. pantu piemēro no 2023. gada 12. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV C 105, 4.3.2022., 87. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī nav vēl publicēta) un Padomes 2022. gada 28. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)  Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgums par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (OV C 202, 8.7.2011., 13. lpp.).

(13)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(14)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EEK) Nr. 4057/86 (1986. gada 22. decembris) par negodīgu cenu noteikšanu jūras transportā (OV L 378, 31.12.1986., 14. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1035 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem (OV L 176, 30.6.2016., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/712 (2019. gada 17. aprīlis) par konkurences aizsardzību gaisa transportā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 868/2004 (OV L 123, 10.5.2019., 4. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(22)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1031 (2022. gada 23. jūnijs) par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI) (OV L 173, 30.6.2022., 1. lpp.).

(26)  Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).

(27)  Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).


Par šo aktu ir izdarīti trīs paziņojumi, ko var atrast 2022. gada 23. decembra OV C 491.


Augša