14.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/1

(1)

Lai būtu iespējams piemērot konkrētus Savienības tiesību aktus, ar ko reglamentē preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū, dalībvalstīm ir efektīvāk jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju, kā citai ar citu, tā ar Komisiju. Tā kā šajos aktos bieži vien nav norādīti praktiski līdzekļi šādas informācijas apmaiņas īstenošanai, ir jānosaka atbilstīga praktiskā kārtība.

(2)

Iekšējā tirgus informācijas sistēma (“IMI”) ir lietojumprogramma, kas pieejama, izmantojot internetu, un ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām praksē īstenot Savienības tiesību aktos paredzētas informācijas apmaiņas prasības, nodrošinot centralizētu saziņas mehānismu pārrobežu informācijas apmaiņas veicināšanai un savstarpējas palīdzības sniegšanai. IMI jo īpaši palīdz kompetentajām iestādēm noskaidrot to partnerus citās dalībvalstīs, pārvaldīt informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu, izmantojot vienkāršas un vienotas procedūras, kā arī pārvarēt valodu barjeru, izmantojot iepriekš definētas un iepriekš tulkotas darbplūsmas. Ja iespējams, Komisijai būtu jānodrošina IMI lietotājiem jebkuras pastāvošas papildu tulkošanas funkcijas, kas atbilst viņu vajadzībām, kā arī drošības un konfidencialitātes prasībām informācijas apmaiņai IMI un ko var piedāvāt par samērīgu cenu.

(3)

Lai pārvarētu valodu barjeru, IMI principā vajadzētu būt pieejamai visās Savienības oficiālajās valodās.

(4)

IMI mērķim vajadzētu būt uzlabot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot efektīvu, ērti lietojamu instrumentu administratīvās sadarbības īstenošanai starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi atvieglojot šīs regulas pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu piemērošanu.

(5)

Komisijas 2011. gada 21. februāra paziņojumā “Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija” ir izklāstīti iespējamas IMI darbības turpmākas paplašināšanas plāni, to attiecinot uz citiem Savienības tiesību aktiem. Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā “Vienotā tirgus akts – divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” ir uzsvērts, cik liela ir IMI nozīme sadarbības stiprināšanā starp iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp vietējā līmenī, tādējādi sekmējot vienotā tirgus labāku pārvaldību. Tādēļ ir jāizveido stabils tiesiskais regulējums IMI sistēmai un virkne kopīgu noteikumu, kas nodrošinātu IMI efektīvu darbību.

(6)

Ja Savienības tiesību akta noteikuma piemērošanas vajadzībām dalībvalstīm ir jāapmainās ar personas datiem un ja noteikumā ir paredzēts šādas datu apstrādes nolūks, šāds noteikums būtu jāuzskata par pienācīgu juridisko pamatu personas datu apstrādei, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. un 52. pantā paredzētos nosacījumus. IMI galvenokārt būtu jāuzskata par instrumentu, ko izmanto informācijas, tostarp personas datu, apmaiņai, kas citādi tiktu veikta, izmantojot citus saziņas līdzekļus, piemēram, pastu, faksu vai e-pastu, pamatojoties uz juridiskām saistībām, kas dalībvalstu iestādēm un struktūrām noteiktas Savienības tiesību aktos. Personas dati, kas iegūti IMI apmaiņā, būtu jāapkopo, jāapstrādā un jāizmanto vienīgi tādos nolūkos, kādiem tie ir sākotnēji vākti, un attiecībā uz tiem būtu jāievēro visi atbilstīgie aizsardzības pasākumi.

(7)

Ievērojot integrēta privātuma principu, IMI izstrādē ir ņemtas vērā tiesību aktos par datu aizsardzību paredzētās prasības, un kopš tās pirmsākumiem IMI atbilst datu aizsardzības vajadzībām, jo īpaši tādēļ, ka ir noteikti ierobežojumi piekļuvei tiem personas datiem, kuru apmaiņa notiek IMI. Tāpēc salīdzinājumā ar citiem informācijas apmaiņas veidiem, piemēram, parasto pastu, tālruni, faksu vai elektronisko pastu, IMI piedāvā ievērojami augstāku aizsardzības un drošības līmeni.

(8)

Elektroniskai administratīvai sadarbībai starp dalībvalstīm vai dalībvalstīm un Komisiju vajadzētu atbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4). Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 izmantotās definīcijas būtu jāpiemēro arī šajā regulā.

(9)

Komisija nodrošina un pārvalda lietojumprogrammu un IT infrastruktūru IMI vajadzībām, nodrošina IMI drošību, pārvalda IMI valstu koordinatoru tīklu un ir iesaistīta IMI lietotāju apmācībā un tehniskās palīdzības sniegšanā tiem. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt piekļuvei tikai tādiem personas datiem, kas ir absolūti vajadzīgi tās uzdevumu izpildei saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, piemēram, IMI valstu koordinatoru reģistrācijas vajadzībām. Komisijai arī vajadzētu būt piekļuvei personas datiem, lai pēc cita IMI dalībnieka lūguma izgūtu šādus datus, kas ir bloķēti IMI un kam datu subjekts ir lūdzis piekļuvi. Komisijai nevajadzētu būt piekļuvei personas datiem, ar kuriem notikusi apmaiņa IMI sistēmā notikušas administratīvas sadarbības rezultātā, ja vien Savienība nenosaka Komisijai kādu uzdevumu šādā sadarbībā.

(10)

Lai nodrošinātu pārredzamību, jo īpaši datu subjektu vajadzībām, šīs regulas pielikumā būtu jāuzskaita tie Savienības tiesību aktu noteikumi, kuru īstenošanai IMI ir izmantojama.

(11)

Nākotnē IMI varētu paplašināt, iekļaujot jaunas jomas, kurās tā varētu palīdzēt nodrošināt efektīvu Savienības tiesību akta īstenošanu rentablā, lietotājiem draudzīgā veidā, ņemot vērā tehniskās iespējas un kopējo ietekmi uz IMI. Komisijai būtu jāveic nepieciešamie izmēģinājumi, lai pārliecinātos par IMI tehnisko gatavību iecerētajai paplašināšanai. Lēmumi par IMI paplašināšanu, iekļaujot citus Savienības tiesību aktus, būtu jāpieņem, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

(12)

Izmēģinājuma projekti ir lietderīgs instruments, lai pārbaudītu, vai IMI paplašināšana ir pamatota, un lai tehniskās funkcijas un procedūras kārtību pielāgotu IMI lietotāju prasībām, pirms tiek pieņemts lēmums par IMI paplašināšanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt pilnīgi iesaistītām lēmumu pieņemšanā par to, saistībā ar kuriem Savienības tiesību aktiem būtu jāīsteno izmēģinājuma projekts, un par minētā izmēģinājuma projekta kārtību, lai nodrošinātu, ka izmēģinājuma projektā ir ievērotas IMI lietotāju vajadzības un pilnīgi ievēroti personas datu apstrādes noteikumi. Tāda kārtība būtu jānosaka katram izmēģinājuma projektam atsevišķi.

(13)

Nekam šajā regulā nebūtu jāliedz dalībvalstīm un Komisijai pieņemt lēmumus par tādas informācijas apmaiņu, izmantojot IMI, kas neietver personas datu apstrādi.

(14)

Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi IMI izmantošanai administratīvās sadarbības mērķiem, kas inter alia var ietvert individuālu informācijas apmaiņu, paziņošanas procedūras, brīdinājuma mehānismus, savstarpējas palīdzības mehānismus un problēmu risināšanu.

(15)

Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt lēmumus par to, kuras valsts iestādes pilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Dalībvalstīm būtu jāspēj ar IMI saistītās funkcijas un pienākumus pielāgot savas valsts iekšējām pārvaldes struktūrām, kā arī īstenot konkrētas IMI darbplūsmas vajadzības. Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties papildu IMI koordinatorus, lai veiktu IMI valsts koordinatoru uzdevumus, darbojoties vienatnē vai kopā ar citiem, attiecībā uz konkrētu iekšējā tirgus jomu, administratīvo teritoriju, ģeogrāfisko reģionu vai atbilstīgi citiem kritērijiem. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par izraudzītajiem IMI koordinatoriem, bet tām nevajadzētu būt pienākumam IMI norādīt papildu IMI koordinatorus, ja tas nav vajadzīgs sistēmas pienācīgai darbībai.

(16)

Lai panāktu efektīvu administratīvo sadarbību, izmantojot IMI, dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka to IMI sistēmā iesaistīto personu rīcībā ir vajadzīgie resursi, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(17)

Lai gan IMI būtībā ir kompetentu iestāžu administratīvas sadarbības instruments, kas nav pieejams plašai sabiedrībai, var būt jāizstrādā tehniskie līdzekļi, lai citi ārējie interesenti, piemēram, iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas, varētu sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai sniegtu informāciju vai izgūtu datus, vai izmantotu savas datu subjekta tiesības. Šādiem tehniskiem līdzekļiem būtu jāietver atbilstīgas datu aizsardzības drošības garantijas. Lai nodrošinātu augstu drošības līmeni, ikviena šāda publiska saskarne būtu jāveido tā, lai tā būtu tehniski pilnīgi nošķirta no IMI, kurai vajadzētu būt pieejamai tikai IMI lietotājiem.

(18)

IMI izmantošanai SOLVIT tīkla tehniskajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt SOLVIT procedūras neoficiālo būtību, kuras pamatā ir dalībvalstu brīvprātīgas saistības, ievērojot Komisijas 2001. gada 7. decembra ieteikumu par “SOLVIT – iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla” izmantošanas principiem (5) (“SOLVIT ieteikums”). Lai turpinātu SOLVIT tīkla darbību, pamatojoties uz pastāvošajiem darbības mehānismiem, vienu vai vairākus IMI valsts koordinatora uzdevumus attiecībā uz SOLVIT centru darbu var piešķirt pašiem centriem, lai tie varētu darboties neatkarīgi no IMI valsts koordinatora. Personas datu un konfidenciālas informācijas apstrādē SOLVIT procedūrās būtu jānodrošina visas šajā regulā izklāstītās garantijas, neskarot SOLVIT ieteikuma nesaistošo būtību.

(19)

Lai gan IMI ietver interneta saskarni tās lietotājiem, dažos gadījumos un pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma var būt lietderīgi apsvērt tehniskus risinājumus tiešai datu nosūtīšanai no valstu sistēmām uz IMI, ja tādas valstu sistēmas jau ir izstrādātas, jo īpaši attiecībā uz paziņošanas procedūrām. Šādu tehnisku risinājumu īstenošanai vajadzētu būt atkarīgai no to iespējamības, izmaksu un paredzamo ieguvumu novērtējuma. Minētajiem risinājumiem nebūtu jāietekmē esošās struktūras un valsts kompetenču kārtība.

(20)

Ja dalībvalstis ir izpildījušas paziņošanas pienākumu saskaņā ar 15. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (6), izmantojot procedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (7), tām arī nevajadzētu būt pienākumam sniegt to pašu paziņojumu, izmantojot IMI.

(21)

Informācijas apmaiņa, izmantojot IMI, izriet no dalībvalstu iestādēm noteiktajām juridiskajām saistībām sniegt savstarpēju palīdzību. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, kompetentajai iestādei, kas, izmantojot IMI, ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts, nebūtu jāšaubās par informācijas pierādījuma vērtību administratīvās lietās tikai tāpēc, ka tā sagatavota citā dalībvalstī vai saņemta elektroniskā veidā, un minētajai kompetentajai iestādei šāda informācija būtu jāuzskata par līdzvērtīgu dokumentiem, kas izdoti attiecīgajā dalībvalstī.

(22)

Augsta datu aizsardzības līmeņa garantēšanai būtu jānosaka maksimālie personas datu glabāšanas termiņi IMI. Tomēr minētajiem laikposmiem vajadzētu būt pietiekami samērīgiem, pienācīgi ņemot vērā IMI pareizas darbības nepieciešamību, kā arī datu subjektu tiesības pilnībā izmantot savas tiesības, piemēram, iegūt pierādījumus, ka informācijas apmaiņa ir notikusi, nolūkā apstrīdēt kādu lēmumu. Konkrēti, informācijas glabāšanas laikposmiem nevajadzētu būt ilgākiem, nekā tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai.

(23)

Vajadzētu būt iespējai IMI lietotāju vārdus un uzvārdus, kā arī kontaktinformāciju apstrādāt tādiem nolūkiem, kas ir saderīgi ar šīs regulas mērķiem, ietverot IMI koordinatoru un Komisijas sistēmā veikto darbību un saziņas pārraudzību, saziņu, apmācību un informētības paaugstināšanas iniciatīvas, un informācijas apkopošanu par administratīvo sadarbību vai savstarpējas palīdzības sniegšanu iekšējā tirgū.

(24)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāpārrauga un jācenšas nodrošināt, lai tiktu piemērota šī regula, tostarp attiecīgie noteikumi par datu drošību, inter alia uzturot sakarus ar valsts datu aizsardzības iestādēm.

(25)

Lai nodrošinātu IMI darbības un šīs regulas piemērošanas efektīvu uzraudzību un ziņošanu par to, dalībvalstīm pieejamā attiecīgā informācija būtu jādara zināma Komisijai.

(26)

Datu subjektiem būtu jāsaņem informācija par savu personas datu apstrādi IMI un par to, ka tiem ir tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņiem, un tiesības pieprasīt labot neprecīzus datus un dzēst nelikumīgi apstrādātus datus, saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

(27)

Lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu iespēja īstenot administratīvās sadarbības juridiskos noteikumus un veikt efektīvu informācijas apmaiņu, izmantojot IMI, var būt jāparedz tādas apmaiņas praktiskā kārtība. Minētā kārtība būtu jāpieņem Komisijai – ar atsevišķu īstenošanas aktu katram pielikumā norādītajam Savienības tiesību aktam vai katram administratīvās sadarbības procedūras tipam –, un tajā būtu jāietver galvenās tehniskās funkcijas un procedūru kārtība, kas vajadzīga attiecīgo administratīvās sadarbības procedūru īstenošanai, izmantojot IMI. Komisijai būtu jānodrošina IMI programmatūras un IT infrastruktūras uzturēšana un pilnveidošana.

(28)

Lai datu subjektiem nodrošinātu pienācīgu pārredzamību, būtu jādara publiski pieejamas iepriekš definētas darbplūsmas, jautājumu un atbilžu kopas, veidlapas un citi mehānismi, kas saistīti ar administratīvās sadarbības procedūrām IMI.

(29)

Ja dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. pantu piemēro jebkādus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām, informācija par šādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem būtu jādara publiski pieejama, lai datu subjektiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Šādiem izņēmumiem vai ierobežojumiem vajadzētu būt nepieciešamiem un samērīgiem ar paredzēto nolūku, un uz tiem būtu jāattiecina pienācīgi aizsardzības pasākumi.

(30)

Ja starp Savienību un trešām valstīm ir noslēgti starptautiski nolīgumi, kuri attiecas arī uz šīs regulas pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu piemērošanu, vajadzētu būt iespējai IMI dalībnieku sadarbības partnerus attiecīgās trešās valstīs iekļaut IMI atbalstītās administratīvas sadarbības procedūrās ar noteikumu, ka ir konstatēts, ka attiecīgā trešā valsts nodrošina pietiekamu personas datu aizsardzības līmeni atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK.

(31)

Komisijas Lēmums 2008/49/EK (2007. gada 12. decembris) par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību (8) būtu jāatceļ. Komisijas Lēmums 2009/739/EK (2009. gada 2. oktobris), ar ko nosaka praktisko kārtību elektroniskai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm saskaņā ar VI nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (9), būtu jāpiemēro arī turpmāk attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu 2006/123/EK.

(32)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (10).

(33)

Dalībvalstu panākumi saistībā ar šīs regulas efektīvu piemērošanu būtu jāatspoguļo gada ziņojumā par IMI darbību, pamatojoties uz statistikas datiem no IMI un jebkuriem citiem atbilstīgiem datiem. Situācija dalībvalstīs būtu jāizvērtē, inter alia pamatojoties uz vidējo atbildes sniegšanas laiku nolūkā nodrošināt ātras un kvalitatīvas atbildes.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, paredzēt noteikumus IMI izmantošanai administratīvajā sadarbībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)

Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju ir notikusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un 2011. gada 22. novembrī tas sniedza atzinumu (11),

a)

“IMI” ir Eiropas Komisijas nodrošināts elektronisks instruments, lai atvieglotu administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju;

b)

“administratīvā sadarbība” ir sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, apmainoties ar informāciju un apstrādājot to, tostarp izmantojot paziņojumus un brīdinājumus, vai sniedzot savstarpēju palīdzību, tostarp problēmu risināšanā, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu labāku piemērošanu;

c)

“iekšējā tirgus joma” ir iekšējā tirgus likumdošanas vai funkcionālā joma LESD 26. panta 2. punkta nozīmē, kurā IMI tiek izmantota saskaņā ar šīs regulas 3. pantu;

d)

“administratīvās sadarbības procedūra” ir iepriekš definēta darbplūsma, kas ietverta IMI un kas dod iespēju IMI dalībniekiem strukturētā veidā savstarpēji sazināties un sadarboties;

e)

“IMI koordinators” ir dalībvalsts iecelta struktūra atbalsta uzdevumu veikšanai, kas nepieciešami IMI efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu;

f)

“kompetentā iestāde” ir jebkura struktūra, kas izveidota valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un ir reģistrēta IMI, un veic konkrētus pienākumus, kas ir saistīti ar valsts tiesību aktu vai šīs regulas pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu piemērošanu vienā vai vairākās iekšējā tirgus jomās;

g)

“IMI dalībnieki” ir kompetentās iestādes, IMI koordinatori un Komisija;

h)

“IMI lietotājs” ir fiziska persona, kas strādā IMI dalībnieka pakļautībā un kas IMI sistēmā ir reģistrēta minētā IMI dalībnieka vārdā;

i)

“ārējie dalībnieki” ir fiziskas vai juridiskas personas, kas nav IMI lietotāji un kas var sazināties ar IMI, vienīgi izmantojot atsevišķus tehniskos līdzekļus un saskaņā ar minētajam mērķim paredzētu konkrētu iepriekš definētu darbplūsmu;

j)

“bloķēšana” ir tehnisku līdzekļu piemērošana, kā rezultātā IMI lietotājiem, izmantojot parasto IMI saskarni, vairs nav pieejas personas datiem;

k)

“oficiāla pabeigšana” ir IMI nodrošinātas tehniskas iespējas piemērošana, lai pabeigtu administratīvās sadarbības procedūru.

a)

reģistrēt IMI koordinatorus un kompetentās iestādes vai apstiprināt to reģistrāciju;

b)

būt par galveno kontaktpunktu dalībvalstu IMI dalībniekiem ar IMI saistītos jautājumos, tostarp nodrošinot informāciju par aspektiem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu;

c)

būt par Komisijas partneri ar IMI saistītos jautājumos, tostarp nodrošinot informāciju par aspektiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu;

d)

nodrošināt dalībvalstu IMI dalībniekiem informāciju, apmācību un atbalstu, tostarp pamata tehnisko palīdzību;

e)

ciktāl tas ir viņu uzraudzībā, nodrošināt IMI efektīvu darbību, tostarp nodrošinot, ka dalībvalstu IMI dalībnieki savlaicīgi un pienācīgi atbild uz administratīvās sadarbības lūgumiem.

a)

nodrošināt IMI vajadzīgās programmatūras un IT infrastruktūras drošību, pieejamību, uzturēšanu un pilnveidošanu;

b)

nodrošināt daudzvalodu sistēmu, tostarp esošās tulkošanas funkcijas, apmācību sadarbībā ar dalībvalstīm un palīdzības dienestu, kas palīdz dalībvalstīm IMI izmantošanā;

c)

reģistrēt IMI valstu koordinatorus un piešķirt tiem piekļuvi IMI;

d)

šajā regulā noteiktajos gadījumos veikt personas datu apstrādi IMI saskaņā ar mērķiem, kas noteikti pielikumā uzskaitītajos piemērojamos Savienības tiesību aktos;

e)

uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un ziņot par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar 25. pantu.

a)

ir paredzēta Savienības tiesību aktā;

b)

ir paredzēta 11. pantā minētajā īstenošanas aktā, lai atvieglotu administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemērojot pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumus; vai

c)

ir vajadzīga, iesniedzot lūgumus, lai izmantotu savas datu subjektu tiesības saskaņā ar 19. pantu.

a)

informāciju par IMI saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantu skaidrā un saprotamā veidā;

b)

informāciju par administratīvās sadarbības procedūru datu aizsardzības aspektiem IMI, kā minēts šīs regulas 11. pantā;

c)

informāciju par datu subjektu tiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, kā minēts šīs regulas 20. pantā;

d)

administratīvās sadarbības procedūru veidus, būtiskas IMI funkcijas un datu kategorijas, ko var apstrādāt IMI;

e)

pilnīgu sarakstu ar visiem īstenošanas vai deleģētiem aktiem attiecībā uz IMI, kas pieņemti, ievērojot šo regulu vai citu Savienības tiesību aktu, un šīs regulas pielikuma konsolidēto versiju un tā turpmākos grozījumus, kas veikti ar citiem Savienības tiesību aktiem.

a)

nav būtiski jāmaina pašreizējās administratīvās sadarbības procedūras;

b)

paziņojums par iecerēto IMI izmantošanu ir iesniegts valsts uzraudzības iestādei, ja to prasa valsts tiesību akti; un

c)

tam nav negatīvas ietekmes uz IMI efektīvu darbību IMI lietotāju vajadzībām.

a)

informācija tiek apstrādāta saskaņā ar kāda pielikumā uzskaitīta Savienības tiesību akta noteikumu un līdzvērtīgiem noteikumiem trešās valsts tiesību aktos;

b)

informācijas apmaiņu veic vai informāciju dara pieejamu saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas paredz:

c)

attiecīgā trešā valsts nodrošina personas datu atbilstīgu aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 2. punktu, tostarp piemērotus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka IMI apstrādātos datus izmantos tikai tādam mērķim, kādam bija paredzēta to sākotnējā apmaiņa, un Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu.