(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas, un tās būtu efektīvi jāpiemēro visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netiek kropļota konkurence. Efektīva LESD 101. un 102. panta izpilde ir nepieciešama, lai panāktu, ka tirgos Savienībā valda godīgāka konkurence un tie kļūst atvērtāki, tajos uzņēmumi konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām, un nerada šķēršļus ieiešanai tirgū, un tādējādi tie var vairot labklājību un radīt darbvietas. Šāda izpilde aizsargā patērētājus un uzņēmumus, kas darbojas iekšējā tirgū, pret tādu darījumdarbības praksi, kuras rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek mākslīgi uzturētas augstā līmenī, un palielina tiem novatorisku preču un pakalpojumu izvēles iespējas.

(2)

Ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (3), LESD 101. un 102. panta publiski tiesisko izpildi paralēli Komisijai nodrošina dalībvalstu valsts konkurences iestādes (VKI). VKI un Komisija kopā veido tīklu, kurā publiskās iestādes cieši sadarbojas Savienības konkurences noteikumu piemērošanā (“Eiropas Konkurences tīkls”).

(3)

Regulas (EK) Nr. 1/2003 3. panta 1. punktā VKI un valstu tiesām ir noteikts pienākums piemērot LESD 101. un 102. pantu nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem, saskaņotām darbībām vai dominējoša stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Praksē vairākums VKI valsts konkurences tiesību aktus piemēro paralēli LESD 101. un 102. pantam. Tāpēc šī direktīva, kuras mērķis ir nodrošināt, lai VKI būtu neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas nepieciešamas efektīvai LESD 101. un 102. panta piemērošanai, neizbēgami ietekmē VKI paralēli piemērotos valsts konkurences tiesību aktus. Turklāt tam, ka VKI piemēro valsts konkurences tiesību aktus nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotai darbībai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, nebūtu jānoved pie atšķirīga iznākuma kā tā, ko VKI panākusi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ievērojot Regulas Nr. 1/2003 3. panta 2. punktu. Tāpēc šādos gadījumos, kad paralēli tiek piemēroti valsts konkurences tiesību akti un Savienības tiesību akti, ir svarīgi, lai VKI būtu tādas pašas neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka netiek panākts atšķirīgs iznākums.

(4)

Turklāt, paredzot VKI pilnvaras visu informāciju attiecībā uz uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, iegūt – arī digitālā formātā – neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja, arī tiktu ietekmēts VKI pilnvaru apjoms gadījumos, kad tās savu procedūru agrīnā stadijā veic attiecīgo izmeklēšanas pasākumu, pamatojoties uz valsts konkurences tiesību aktiem, kuri tiek piemēroti paralēli LESD 101. un 102. pantam. Dažāda apjoma inspekciju veikšanas pilnvaru paredzēšana VKI atkarībā no tā, vai tās galu galā piemēros vienīgi valsts konkurences tiesību aktus vai paralēli piemēros arī LESD 101. un 102. pantu, mazinātu konkurences tiesību izpildes efektivitāti iekšējā tirgū. Tāpēc direktīvas darbības jomai būtu jāaptver gan tikai LESD 101. un 102. panta piemērošana, gan paralēla valsts konkurences tiesību aktu piemērošana tajā pašā lietā. Attiecībā uz saskaņā ar iecietības programmu sniegto liecību un izlīguma iesniegumu aizsardzību, šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz gadījumiem, kad piemēro vienīgi valsts konkurences tiesību aktus.

(5)

Valsts tiesību akti daudzām VKI liedz nepieciešamās neatkarības garantijas, resursu un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas vajadzīgas efektīvai Savienības konkurences noteikumu izpildei. Tādējādi tiek iedragātas to iespējas efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un valsts konkurences tiesību aktus paralēli minētajiem pantiem. Piemēram, daudzām VKI saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav pieejami efektīvi rīki, kas dotu iespēju rast LESD 101. un 102. panta pārkāpumu pierādījumus, vai lai varētu uzlikt naudas sodu likumpārkāpējiem uzņēmumiem, vai nav atbilstošu cilvēkresursu, finanšu resursu un darbības autonomijas, lai efektīvi piemērotu LESD 101. un 102. pantu. Tas var neļaut VKI rīkoties vispār vai ierobežot to rīcību izpildē. Tas, ka daudzām VKI nav neatkarības garantiju, resursu un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaru, lai tās spētu efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu, nozīmē, ka uzņēmumiem, kas piekopj konkurenci ierobežojošu praksi, procedūrās varētu būt ļoti dažāds iznākums atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas. Iespējams, ka attiecībā uz tiem izpilde saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu vispār varētu nenotikt vai notikt neefektīvi. Piemēram, dažās dalībvalstīs uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas, vienkārši pārstrukturējot uzņēmumu.

(6)

Nevienmērīga LESD 101. un 102. panta izpilde, neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti vienīgi minētie panti, vai arī tie tiek piemēroti paralēli valsts konkurences tiesību aktiem, liek palaist garām iespējas novērst šķēršļus ieiešanai tirgū un visas Savienības tirgos radīt godīgākas konkurences apstākļus, kas ļauj uzņēmumiem šajos tirgos konkurēt pēc savām spējām. Uzņēmumi un patērētāji īpaši cieš tajās dalībvalstīs, kurās VKI ir mazāk iespēju panākt efektīvu izpildi. Uzņēmumi nevar konkurēt pēc spējām, ja konkurenci ierobežojošā prakse paliek nesodīta, piemēram, tāpēc, ka nav iespējams ievākt šādas prakses pierādījumus vai uzņēmumi spēj izvairīties no naudas soda piemērošanas. Tādējādi uzņēmumiem nav stimula ieiet šādos tirgos, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un piedāvāt preces un pakalpojumus. Patērētājiem tajās dalībvalstīs, kurās izpilde ir vājāka, tiek liegti ieguvumi, ko nodrošina efektīva konkurences noteikumu izpilde. Tādējādi nevienmērīga LESD 101. un 102. panta izpilde Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti vienīgi minētie panti, vai arī tie tiek piemēroti paralēli valsts konkurences tiesību aktiem, izkropļo konkurenci iekšējā tirgū un neļauj šim tirgum darboties pienācīgi.

(7)

VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi negatīvi ietekmē to paralēlo pilnvaru sistēmu LESD 101. un 102. panta izpildei, kura ir iecerēta kā vienots veselums, kas balstās uz ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā. Pienācīga šīs sistēmas darbība ir atkarīga no iestāžu spējas paļauties uz vienas iestādes veiktajiem faktu vākšanas pasākumiem citas iestādes vārdā, lai sekmētu dalībvalstu sadarbību un savstarpēju palīdzību. Tā kā joprojām ir tādas VKI, kurām nav pienācīgu faktu vākšanas rīku, sistēma nedarbojas labi. Citos būtiskos aspektos valsts konkurences iestādes nespēj cita citai nodrošināt savstarpēju palīdzību. Piemēram, lielākajā daļā dalībvalstu pārrobežu uzņēmums var izvairīties no naudas sodu maksāšanas, ja tam nav juridiska statusa dažās no to dalībvalstu teritorijām, kurās tas darbojas. Tas mazina stimulus ievērot LESD 101. un 102. pantu. No tā izrietošā neefektīvā izpilde izkropļo konkurenci, kā rezultātā cieš likumpaklausīgie uzņēmumi, un grauj patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, īpaši digitālajā vidē.

(8)

Lai Savienībā panāktu patiesi vienotu konkurences noteikumu izpildes telpu, kurā uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, ir vienlīdzīgāki konkurences apstākļi un patērētājiem ir mazināta apstākļu nevienlīdzība, attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu un valsts konkurences tiesību piemērošanu paralēli minētajiem pantiem, ir nepieciešams paredzēt neatkarības pamatgarantijas, atbilstošus finanšu resursus, cilvēkresursus, tehniskos un tehnoloģiskos resursus, kā arī minimālās izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas administratīvajām valsts konkurences iestādēm dotu iespēju nodrošināt pilnīgu efektivitāti.

(9)

Ir lietderīgi šo direktīvu balstīt uz diviem juridiskajiem pamatiem – LESD 103. un 114. pantu. Tā tas ir tāpēc, ka šī direktīva attiecas ne tikai uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu un uz valsts konkurences tiesību aktu piemērošanu paralēli minētajiem pantiem, bet arī uz LESD 101. un 102. panta piemērošanai vajadzīgo VKI rīku un garantiju trūkumiem un ierobežojumiem, jo tie negatīvi ietekmē gan konkurenci, gan pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

(10)

Pamatgarantiju ieviešanai ar mērķi nodrošināt, lai VKI vienveidīgi un efektīvi piemērotu LESD 101. un 102. pantu, nebūtu jāskar dalībvalstu spēja paturēt spēkā vai ieviest plašākas prasības administratīvo valsts konkurences iestāžu neatkarības garantiju un resursu ziņā un sīkākus noteikumus par VKI izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām. Jo īpaši nolūkā vēl vairāk uzlabot VKI efektivitāti dalībvalstīm būtu jāspēj tām piešķirt citas pilnvaras papildus šajā direktīvā paredzētajam galvenajam pilnvaru kopumam, piemēram, pilnvaras uzlikt naudas sodus fiziskām personām vai – izņēmuma kārtā – pilnvaras veikt inspekcijas ar to personu piekrišanu, uz kurām attiecas inspekcija.

(11)

Turpretī attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem slepeniem karteļiem tiek piemērota iecietības programma, ir nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi. Uzņēmumi par slepeniem karteļiem, kuros tie piedalījušies, ziņos tikai tad, ja būs pietiekama juridiskā noteiktība, ka tie tiks atbrīvoti no naudas soda. Izteiktās atšķirības starp dalībvalstu iecietības programmām rada juridisko nenoteiktību potenciālajiem iecietības pieteikuma iesniedzējiem. Tas var vājināt to stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Ja dalībvalstīm būtu iespēja ieviest vai piemērot skaidrākus un saskaņotus iecietības noteikumus šīs direktīvas piemērošanas jomā, tas ne tikai palīdzētu sasniegt mērķi saglabāt pieteikuma iesniedzējiem stimulus ziņot par slepeniem karteļiem, lai padarītu konkurences noteikumu izpildi Savienībā cik vien iespējams efektīvu, bet arī garantētu konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Dalībvalstīm tam nebūtu jāliedz piemērot iecietības programmas, kas attiecas ne tikai uz slepeniem karteļiem, bet arī citiem LESD 101. panta un līdzvērtīgu valsts konkurences tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, vai pieņemt iecietības pieteikumus no fiziskām personām, kas rīkojas pašas savā vārdā. Šai direktīvai nebūtu arī jāskar iecietības programmas, kas paredz vienīgi atbrīvojumu no sankcijām kriminālprocesā LESD 101. panta izpildei.

(12)

Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz valstu tiesību aktiem tiktāl, ciktāl tajos paredzēta kriminālsodu uzlikšana fiziskām personām, izņemot noteikumus, kas reglamentē mijiedarbību starp iecietības programmām un sankciju piemērošanu fiziskām personām. Tai nebūtu jāattiecas arī uz valstu tiesību aktiem, ar kuriem paredz administratīvo sankciju uzlikšanu fiziskām personām, kas nedarbojas tirgū kā neatkarīgs ekonomikas dalībnieks.

(13)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2013 35. pantu, dalībvalstis var uzticēt LESD 101. un 102. panta izpildi tikai administratīvai iestādei, kā tas ir vairumā jurisdikciju, vai tās var to uzticēt gan tiesu, gan administratīvām iestādēm. Pēdējā minētā gadījumā administratīvā iestāde ir vismaz primāri atbildīga par izmeklēšanas veikšanu, bet tiesu iestādei parasti tiek uzticētas pilnvaras pieņemt lēmumus, ar kuriem uzliek naudas sodus, un tām var būt pilnvaras pieņemt citus lēmumus, piemēram, ar kuriem konstatē LESD 101. un 102. panta pārkāpumu.

(14)

Uz šajā direktīvā VKI piešķirto pilnvaru, tostarp izmeklēšanas pilnvaru, īstenošanu būtu jāattiecina pienācīgas garantijas, kas atbilst vismaz Savienības tiesību vispārīgajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši saistībā ar procedūru, no kuras var izrietēt sodu uzlikšana. Minētās garantijas ietver tiesības uz labu pārvaldību un uzņēmumu aizstāvības tiesību ievērošanu, kuru būtisks komponents ir tiesības tikt uzklausītam. Konkrētāk, VKI būtu paziņojuma par iebildumiem vai līdzīga pasākuma veidā izmeklēšanas procedūras puses jāinformē par sākotnējiem pret tām vērstajiem iebildumiem saskaņā ar LESD 101. vai 102. pantu, pirms tiek pieņemts lēmums, ar kuru konstatē pārkāpumu, un minētajām pusēm būtu pirms šāda lēmuma pieņemšanas jādod iespēja efektīvi paust savu viedokli par minētajiem iebildumiem. Pusēm, kurām paziņoti sākotnējie iebildumi par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, būtu jādod tiesības piekļūt attiecīgajiem VKI lietas materiāliem, lai būtu iespējams efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem būtu jāpakļauj uzņēmumu leģitīmajām interesēm attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību, un tām nebūtu jāattiecas uz konfidenciālu informāciju un VKI un Komisijas iekšējiem dokumentiem un savstarpējo korespondenci. Turklāt attiecībā uz VKI lēmumiem, jo īpaši tiem lēmumiem, ar kuriem konstatē LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu un nosaka koriģējošus pasākumus vai naudas sodus, šo lēmumu adresātiem vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā. Šādiem lēmumiem vajadzētu būt argumentētiem, lai to adresāti varētu uzzināt pieņemtā lēmuma pamatojumu un izmantot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Turklāt saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai VKI, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, attiecīgās procedūras īstenotu saprātīgā termiņā, ņemot vērā katras lietas specifiku. Minēto garantiju izstrādē būtu jārod pareizais līdzsvars starp uzņēmumu pamattiesību ievērošanu un pienākumu nodrošināt efektīvu LESD 101. un 102. panta izpildi.

(15)

Informācijas apmaiņa starp VKI un šādas informācijas izmantošana par pierādījumu saistībā ar LESD 101. un 102. panta piemērošanu būtu jāveic, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantu.

(16)

Nodrošināt, lai administratīvās valsts konkurences iestādes spētu LESD 101. un 102. pantu piemērot objektīvi un kopējās interesēs efektīvi izpildīt Savienības konkurences noteikumus, ir būtisks efektīvas un vienveidīgas minēto noteikumu piemērošanas komponents.

(17)

Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu LESD 101. un 102. panta piemērošanu, būtu jānostiprina administratīvo valsts konkurences iestāžu darbības neatkarība. Tālab valsts tiesību aktos būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, administratīvās valsts konkurences iestādes ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas var apdraudēt neatkarīgu to izskatīšanā esošo jautājumu izvērtējumu. Tāpēc būtu jānodrošina, lai valsts tiesību aktos tiktu iepriekš noteikti iemesli to personu, kuras pieņem lēmumus, īstenojot šīs direktīvas 10., 11., 12., 13. un 16. pantā minētās pilnvaras, atstādināšanai no administratīvās valsts konkurences iestādes, lai kliedētu visas pamatotās šaubas par viņu objektivitāti un viņu spēju pretoties ārējiem faktoriem. Tāpat valsts tiesību aktos būtu iepriekš jāparedz skaidri un pārredzami noteikumi un procedūras šo personu atlasei, pieņemšanai darbā vai iecelšanai. Turklāt, lai nodrošinātu administratīvo valsts konkurences iestāžu objektivitāti, naudas sodi, ko tās uzliek par LESD 101. un102. panta pārkāpumiem, nebūtu jāizmanto tiešai šo iestāžu finansēšanai.

(18)

Lai nodrošinātu administratīvo valsts konkurences iestāžu darbības neatkarību, to vadītājiem, darbiniekiem un lēmumu pieņēmējiem būtu jārīkojas godprātīgi un jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem. Lai novērstu to, ka tiek apdraudēts vadītāju, darbinieku un lēmumu pieņēmēju veiktais neatkarīgais izvērtējums, viņiem gan tikmēr, kamēr viņi ieņem attiecīgo amatu vai pilda savas pilnvaras, gan saprātīgi ilgu laiku pēc tam būtu jāatturas no nesavienojamām algotām vai nealgotām darbībām.

(19)

Tas nozīmē, ka nebūtu pieļaujams, ka darbinieki un tās personas, kas pieņem lēmumus, tikmēr, kamēr tie ieņem attiecīgo amatu vai pilda savas pilnvaras, darbojas procedūrā LESD 101. vai 102. panta piemērošanai, kurā tie ir bijuši iesaistīti vai kura tieši attiecas uz uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kurās tie ir bijuši nodarbināti vai ir citādi profesionāli darbojušies, ja tas var apdraudēt viņu neatkarību konkrētā lietā. Tāpat nebūtu pieļaujams, ka darbiniekiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī viņu tuviem radiniekiem, ir jebkāda līdzdalība kādā uzņēmumā vai organizācijā, uz kuru attiecas procedūras LESD 101. un 102. panta piemērošanai, kurās tie piedalās, ja tas var apdraudēt viņu neatkarību konkrētā lietā. Konkrētā lietā novērtējumā par to, vai varētu būt ietekmēta viņu objektivitāte, būtu jāņem vērā attiecīgās personas līdzdalības raksturs un apmērs un tās iesaistes vai darbības apmērs. Ja tas ir vajadzīgs izmeklēšanas vai lēmuma pieņemšanas procesa objektivitātes nodrošināšanai, attiecīgajai personai būtu jāprasa, lai tā atturas no dalības konkrētajā lietā.

(20)

Tas arī nozīmē, ka saprātīgi ilgu laiku pēc aiziešanas no administratīvās valsts konkurences iestādes, ikreiz, kad bijušie darbinieki vai lēmumu pieņēmēji veic profesionālu darbību, kas ir saistīta ar procedūru LESD 101. vai 102. panta piemērošanai, kurā tie darbojās, kamēr ieņēma attiecīgo amatu vai pildīja savas pilnvaras, tiem savā jaunajā profesionālajā darbībā nebūtu jāiesaistās tajā pašā lietā.

Minētā laika ilgumu varētu noteikt, ņemot vērā attiecīgās personas jaunās profesionālās darbības raksturu, kā arī tās iesaistes līmeni un pienākumus tajā pašā procedūrā, kamēr tā ieņēma attiecīgo amatu vai pildīja savas pilnvaras administratīvajā valsts konkurences iestādē.

(21)

Ikvienai administratīvajai valsts konkurences iestādei būtu jāpublicē rīcības kodekss, kurā, neskarot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu, ir aptverti noteikumi par interešu konfliktiem.

(22)

Administratīvo valsts konkurences iestāžu darbības neatkarībai nebūtu jāizslēdz pārskatīšana tiesā vai parlamentārā uzraudzība saskaņā ar valsts tiesībām. Pārskatatbildības prasībām turklāt būtu jāveicina tas, ka tiek nodrošināta administratīvo valsts konkurences iestāžu rīcības ticamība un leģitimitāte. Samērīgas pārskatatbildības prasībās ir ietverts administratīvo valsts konkurences iestāžu pienākums publicēt valdības vai parlamenta struktūrai adresētus periodiskus ziņojumus par to darbību. Ja tas neietekmē administratīvo valsts konkurences iestāžu neatkarību, varētu tikt veikta šo iestāžu izdevumu kontrole vai uzraudzība.

(23)

Administratīvajām valsts konkurences iestādēm būtu jāvar piešķirt prioritāti LESD 101. un 102. panta izpildes procedūrām, lai tās varētu efektīvi izmantot resursus un koncentrēties uz tādas konkurenci ierobežojošas rīcības novēršanu un izbeigšanu, kas kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Šādā nolūkā tām būtu jāvar noraidīt sūdzības, pamatojoties uz to, ka tās nav prioritāras, izņemot sūdzības, ko iesniegušas publiskās iestādes, kurām LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību izpildes nolūkos ir dalīta kompetence ar administratīvo valsts konkurences iestādi, ja tas ir piemērojami. Minētajam nebūtu jāskar administratīvo valsts konkurences iestāžu pilnvaras noraidīt sūdzības citu iemeslu dēļ, piemēram, ja jautājums nav to kompetencē, vai lemt, ka rīcībai no to puses nav pamata. Turklāt oficiāli iesniegtu sūdzību gadījumā uz šādiem noraidījumiem būtu jāattiecina efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Administratīvo valsts konkurences iestāžu pilnvaras piešķirt prioritāti izpildes procedūrām neskar dalībvalsts valdības tiesības izdot administratīvajām valsts konkurences iestādēm adresētus vispārīgus politikas noteikumus vai prioritāšu pamatnostādnes, kas neattiecas uz nozares izmeklēšanām vai konkrētām LESD 101. un 102. panta izpildes procedūrām.

(24)

VKI rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem resursiem – kvalificētiem darbiniekiem, kas spēj veikt lietpratīgus juridiskos un ekonomiskos novērtējumus, finansiāliem līdzekļiem, tehniskajām un tehnoloģiskajām speciālajām zināšanām un aprīkojumam, tostarp adekvātiem informācijas tehnoloģijas r��kiem, lai nodrošinātu, ka tās spēj efektīvi pildīt savus uzdevumus LESD 101. un 102. panta piemērošanā. Gadījumā, ja VKI uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek paplašināti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai VKI būtu pietiekami resursi minēto uzdevumu efektīvai izpildei.

(25)

VKI neatkarība būtu jāsekmē, paredzot tām pilnvaras neatkarīgi lemt par budžeta piešķīrumu izlietojumu savu pienākumu veikšanai, neskarot valstu budžeta noteikumus un procedūras.

(26)

Lai nodrošinātu, ka administratīvo valsts konkurences iestāžu rīcībā ir nepieciešamie resursi savu uzdevumu veikšanai, varētu apsvērt dažādus finansēšanas veidus, piemēram, finansēšanu no valsts budžetam alternatīviem avotiem.

(27)

Lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas īstenošanas uzraudzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai administratīvās valsts konkurences iestādes iesniegtu valdības vai parlamenta struktūrai periodiskus ziņojumus par savu darbību un resursiem. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par lēmējstruktūras locekļu iecelšanu amatā un atstādināšanu, attiecīgajā gadā piešķirto resursu apmēru un tā izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šādi ziņojumi būtu jādara publiski pieejami.

(28)

Lai spētu nodrošināt efektīvu LESD 101. un 102. panta izpildi, VKI ir nepieciešams kopējs izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaru minimums.

(29)

Administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt efektīvām izmeklēšanas pilnvarām, lai tās jebkurā tām izskatīšanai uzticēto procedūru posmā varētu konstatēt jebkādu ar LESD 101. pantu aizliegtu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību vai jebkādu ar LESD 102. pantu aizliegtu ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. Administratīvajām valsts konkurences iestādēm būtu jāspēj minētās pilnvaras piemērot attiecībā uz uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, uz ko attiecas LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūra, kā arī uz citiem tirgus dalībniekiem, kuru rīcībā varētu būt šādā procedūrā noderīga informācija. Ar šādu efektīvu izmeklēšanas pilnvaru piešķiršanu visām administratīvām valsts konkurences iestādēm tiktu nodrošināts, ka tās spēj efektīvi palīdzēt cita citai, ja tām lūdz savā teritorijā veikt inspekciju vai citu faktu vākšanas pasākumu citas VKI vārdā vai interesēs, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 22. pantu.

(30)

Administratīvo valsts konkurences iestāžu izmeklēšanas pilnvarām vajadzētu būt pietiekamām, lai risinātu digitālās vides izraisītās izpildes problēmas, un būtu jādod VKI iespēja iegūt digitālā formātā visu informāciju, tostarp tiesu ekspertīzes ceļā iegūtos datus, par uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, uz ko attiecas izmeklēšanas pasākums, neatkarīgi no attiecīgā informācijas datu nesēja veida, piemēram, klēpjdators, mobilais tālrunis, citas mobilās ierīces vai mākoņkrātuve.

(31)

Administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt visas vajadzīgās uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību telpu inspekcijas, ja saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tās var pierādīt, ka ir pamatots iemesls aizdomām par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu. Šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstīm pieprasīt, lai pirms šādu inspekciju veikšanas tiktu iegūta iepriekšēja valsts tiesu iestādes atļauja.

(32)

Lai administratīvo valsts konkurences iestāžu inspekciju veikšanas pilnvaras būtu efektīvas, tām būtu jādod šīm iestādēm iespēja piekļūt informācijai, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, vai personai, uz kuru attiecas inspekcija, un kas attiecas uz uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tam katrā ziņā būtu jāietver pilnvaras inspicēt dokumentus, datnes vai ierīcēs glabātus datus, kas nav iepriekš precīzi identificēti. Bez šādām pilnvarām nebūtu iespējams iegūt izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības izturētos noraidoši vai atteiktos sadarboties. Pilnvarām izskatīt grāmatvedības vai citus dokumentus būtu jāattiecas uz visu veidu korespondenci, tostarp elektroniskiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, ka tie šķietami nav lasīti vai ir izdzēsti.

(33)

Lai novērstu, ka inspekcijas nevajadzīgi ieilgst, administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt pilnvarām turpināt ar attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības, uz ko attiecas inspekcija, darījumdarbību saistīto grāmatvedības un citu dokumentu kopiju vai izvilkumu inspicēšanu un atlasīt tos iestādes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās. Šādā inspicēšanā būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi ievērotas uzņēmumu tiesības uz aizstāvību.

(34)

Pieredze rāda, ka darījumdarbības dokumenti var tikt glabāti uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību direktoru, vadītāju un citu darbinieku dzīvesvietā, jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk tiek izmantots elastīgs darba režīms. Lai nodrošinātu inspekciju efektivitāti, administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt pilnvarām iekļūt jebkurās telpās, tostarp privātajās dzīvesvietās, ja tās var pierādīt, ka ir pamatotas aizdomas, ka minētajās telpās glabājas darījumdarbības dokumenti, kas varētu būt noderīgi LESD 101. vai 102. panta pārkāpuma pierādīšanai. Minēto pilnvaru īstenošana būtu veicama tad, ja administratīvā valsts konkurences iestāde ir saņēmusi iepriekšēju atļauju no valsts tiesu iestādes, kas dažu valstu tiesību sistēmās var nozīmēt arī prokuroru. Tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm ārkārtējas steidzamības gadījumos valsts tiesu iestādes funkcijas uzticēt administratīvajai valsts konkurences iestādei, kas attiecīgi rīkojas kā tiesu iestāde, vai – izņēmuma kārtā – ļaut veikt šādas inspekcijas ar to personu piekrišanu, uz kurām attiecas inspekcija. Administratīvā valsts konkurences iestāde šādu inspekciju veikšanu varētu uzticēt policijai vai līdzvērtīgai izpildiestādei ar noteikumu, ka inspekcija tiek veikta administratīvās valsts konkurences iestādes klātbūtnē. Tam nebūtu jāskar administratīvās valsts konkurences iestādes tiesības pašai veikt inspekciju un saņemt vajadzīgo palīdzību no policijas vai līdzvērtīgas izpildiestādes, tostarp palīdzību – kā piesardzības pasākumu – pārvarēt iespējamo pretestību no inspicējamo puses.

(35)

VKI vajadzētu būt efektīvām pilnvarām pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu LESD 101. un 102. panta pārkāpumus. Šajā nolūkā VKI būtu jāvar pieprasīt, lai tiktu izpausta informācija, kas tām varētu dot iespēju izmeklēt šķietamus pārkāpumus. Šīm pilnvarām būtu jāietver tiesības pieprasīt informāciju, kas tiek glabāta digitālā formātā, tostarp e-pastus un tūlītējas ziņapmaiņas sistēmas ziņas, neatkarīgi no tā, kur šāda informācija tiek glabāta, tostarp mākoņkrātuvēs un serveros, ja vien tā ir pieejama uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas ir informācijas pieprasījuma adresāts. Minētajām tiesībām nevajadzētu radīt attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai pienākumu, kas ir nesamērīgs ar izmeklēšanas vajadzībām. Piemēram, tam nebūtu jārada uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai pārmērīgas izmaksas vai jāliek veikt nepamatotas darbības. Lai gan tiesības pieprasīt informāciju ir ļoti svarīgas pārkāpumu atklāšanai, šādu pieprasījumu apmēram vajadzētu būt samērīgam. Ar šādiem pieprasījumiem nebūtu jāliek uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai atzīt, ka tas ir izdarījis pārkāpumu, jo pārkāpuma pierādīšana ir VKI pienākums. Tas nebūtu jāskar uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību pienākumi atbildēt uz jautājumiem par faktiem un sniegt dokumentus. Līdzīgi, VKI rīcībā vajadzētu būt efektīviem rīkiem, ar ko pieprasīt visām citām fiziskām vai juridiskām personām sniegt informāciju, kas var attiekties uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai paredzēt procesuālos noteikumus par šādiem informācijas pieprasījumiem, piemēram, kādā juridiskā formā tiem jābūt, ar noteikumu, ka minētie noteikumi ļauj efektīvi izmantot šo rīku. Pieredze arī rāda, ka informācija, ko sniedz brīvprātīgi, atbildot uz neobligātiem informācijas pieprasījumiem, var būt vērtīgs informācijas avots, kas sekmē uz informāciju balstītu un stingru izpildi. Tāpat informēšana, ko pēc savas iniciatīvas veic trešās personas, piemēram, konkurenti, klienti un patērētāji attiecīgajā tirgū, var veicināt efektīvu izpildi, un VKI būtu jāveicina šāda informēšana.

(36)

Pieredze liecina, ka pilnvaras veikt iztaujāšanas ir noderīgs rīks saistībā ar pierādījumu vākšanu un palīdzību iestādēm izvērtēt jau savākto pierādījumu vērtību. VKI rīcībā vajadzētu būt efektīviem līdzekļiem, kā izsaukt uz iztaujāšanu uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārstāvi vai jebkuru citas juridiskas personas pārstāvi un jebkuru fizisku personu, kurai var būt informācija, kas attiecas uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai paredzēt procesuālos noteikumus par šādas iztaujāšanas norisi ar noteikumu, ka minētie noteikumi ļauj efektīvi izmantot šo rīku.

(37)

Ir absolūti nepieciešams, lai VKI varētu pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām izbeigt LESD 101. un 102. panta pārkāpumus, tostarp, ja pārkāpums turpinās pēc tam, kad VKI ir oficiāli sākusi procedūru. Turklāt VKI rīcībā vajadzētu būt efektīviem līdzekļiem, ar kuriem tirgū atjaunot konkurenci, nosakot strukturālos un rīcību koriģējošos pasākumus, kas ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu un ir nepieciešami pārkāpuma izbeigšanai. Samērīguma princips prasa, lai, izvēloties starp diviem vienlīdz efektīviem koriģējošiem pasākumiem, VKI izvēlētos to koriģējošo pasākumu, kas uzņēmumam rada mazāku slogu. Strukturālie koriģējošie pasākumi, piemēram, pienākums atsavināt kapitāldaļas konkurējošā uzņēmumā vai atsavināt uzņēmējdarbības vienību, ietekmē uzņēmuma aktīvus, un var uzskatīt, ka uzņēmumam tie rada lielāku slogu nekā rīcību koriģējoši pasākumi. Tomēr tam nevajadzētu liegt VKI konstatēt, ka konkrēta pārkāpuma apstākļi pamato strukturāla koriģējoša pasākuma noteikšanu, jo tas būtu efektīvāks saistībā ar pārkāpuma izbeigšanu nekā rīcību koriģējošs pasākums.

(38)

Pagaidu noregulējuma pasākumi var būt svarīgs rīks, ar ko nodrošināt, lai laikā, kamēr notiek izmeklēšana, izmeklējamais pārkāpums nenodarītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. Šis rīks ir svarīgs, lai nepieļautu tirgus norises, kuras būtu ļoti grūti neitralizēt ar lēmumu, ko VKI pieņem procedūras beigās. Tādēļ VKI vajadzētu būt pilnvarām ar lēmumu noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus. Kā minimums, šīs pilnvaras būtu jāpiemēro gadījumos, kad VKI ir prima facie konstatējusi LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu un ja pastāv risks nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. Dalībvalstīm ir rīcības brīvība sniegt VKI plašākas pilnvaras noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus. Lēmumam, ar ko nosaka pagaidu noregulējuma pasākumus, vajadzētu būt spēkā tikai uz noteiktu laikposmu vai nu līdz brīdim, kad VKI izbeidz attiecīgo procedūru, vai uz konkrētu laikposmu, ko vajadzības gadījumā var atbilstoši pagarināt. Dalībvalstis nodrošina, lai šādu pasākumu likumību, tostarp samērīgumu, varētu pārskatīt paātrinātā pārsūdzības procedūrā vai citās procedūrās, kas arī paredz paātrinātu tiesas kontroli. Turklāt dalībvalstīm būtu jārada vajadzīgie apstākļi, lai nodrošinātu, ka VKI var praksē izmantot pagaidu noregulējuma pasākumus. Ir īpaši vajadzīgs dot visām konkurences iestādēm iespēju rīkoties saistībā ar norisēm strauji mainīgos tirgos un tādēļ Eiropas Konkurences tīkla ietvaros apsvērt pagaidu noregulējuma pasākumu izmantošanu un šo pieredzi ņemt vērā visos attiecīgajos juridiski nesaistošajos pasākumos vai šīs direktīvas turpmākajā pārskatīšanā.

(39)

Ja procedūrā, kuras rezultātā nolīgums vai prakse varētu tikt aizliegti, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības piedāvā VKI saistības, ko tie ir gatavi uzņemties un kas kliedē VKI bažas, VKI vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumus, ar kuriem šīs saistības attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai tiek padarītas saistošas un izpildāmas. Principā šādi saistību lēmumi nav piemēroti gadījumos, kad izveidoti slepeni karteļi, attiecībā uz kuriem VKI būtu jāuzliek naudas sodi. Saistību lēmumos būtu jākonstatē, ka VKI rīcībai vairs nav pamata, neizdarot secinājumu par to, vai ir bijis LESD 101. vai 102. panta pārkāpums. VKI vajadzētu būt rīcības brīvībai lemt par saistību pieņemšanu. Saistību lēmumi neskar konkurences iestāžu un valsts tiesu pilnvaras konstatēt pārkāpumu un lemt par attiecīgo lietu. Turklāt efektīvi līdzekļi, ar kuriem uzrauga to, kā uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ievēro saistības, un efektīvi līdzekļi, ar ko neatbilstības gadījumos piemēro sankcijas, ir izrādījušies efektīvi konkurences iestāžu rīki. VKI rīcībā vajadzētu būt efektīviem līdzekļiem procedūras atsākšanai gadījumos, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas kādos faktos, uz kuriem balstīts saistību lēmums, vai ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība rīkojusies pretēji savām saistībām, vai ja saistību lēmums ticis balstīts uz pušu sniegtu nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju.

(40)

Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu LESD 101. un 102. panta izpildi, administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt pilnvarām uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumiem vai nu tieši pašām savā procedūrā, jo īpaši administratīvajā procedūrā, uzlikt efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus ar noteikumu, ka šāda procedūra ļauj tieši uzlikt iedarbīgus, samērīgus un atturošus naudas sodus, vai prasīt, lai šādi naudas sodi tiem tiktu uzlikti tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Minētais neskar valstu tiesību aktus, kuros par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem ir paredzētas tiesas sankcijas uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām kriminālprocesā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums un ar noteikumu, ka tas neietekmē efektīvu un vienveidīgu LESD 101. un 102. panta izpildi.

(41)

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir stimuli respektēt VKI izmeklēšanas pasākumus un lēmumus, administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt iespējai efektīvus naudas sodus par 6., 8., 9., 10., 11. un 12. pantā minēto pasākumu un lēmumu nerespektēšanu vai nu uzlikt tieši pašām savā procedūrā, vai prasīt, lai šādi naudas sodi tiem tiktu uzlikti tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Minētais neskar valsts tiesību aktus, kuros paredzēts, ka tiesas šādus naudas sodus uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām var uzlikt kriminālprocesā.

(42)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu naudas sodi būtu jāuzliek administratīvās valsts konkurences iestāžu procedūrā vai, kā varētu būt, tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, ja pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ. Tīšuma un nolaidības jēdzieni būtu jāinterpretē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par LESD 101. un 102. panta piemērošanu, un nevis saskaņā ar tīšuma un nolaidības jēdzieniem krimināliestāžu procesos saistībā ar krimināllietām. Tas neskar valstu tiesību aktus, saskaņā ar kuriem pārkāpuma konstatējums balstās uz objektīvas atbildības kritēriju, ar noteikumu, ka tas ir saderīgs ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Šī direktīva neietekmē ne valstu noteikumus par pierādījumu standartu, ne VKI pienākumus noskaidrot attiecīgās lietas faktus, ar noteikumu, ka šie noteikumi un pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem.

(43)

Naudas sodi būtu jānosaka proporcionāli attiecīgo uzņēmumu un uzņēmumu apvienību kopējam apgrozījumam pasaulē.

(44)

Periodiski soda maksājumi ir svarīgs rīks, ar ko nodrošināt, lai VKI būtu efektīvi līdzekļi, ar ko vērsties pret to, ka uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības turpina nerespektēt vai nākotnē nerespektēs to pasākumus un lēmumus, kā minēts 6., 8., 9., 10., 11. un 12. pantā. Tie nebūtu jāpiemēro konstatējumiem par pārkāpumiem, kas izdarīti pagātnē. Pilnvaras uzlikt periodiskus soda maksājumus neskar VKI pilnvaras sodīt par 13. panta 2. punktā minēto pasākumu nerespektēšanu. Šādi periodiskie soda maksājumi būtu jānosaka proporcionāli attiecīgo uzņēmumu un uzņēmumu apvienību vidējam dienas kopējam apgrozījumam pasaulē.

(45)

Naudas sodu un periodisko soda maksājumu uzlikšanas nolūkā terminā “lēmums” būtu jāiekļauj jebkurš pasākums, kurš rada saistošas juridiskās sekas un spēj ietekmēt adresāta intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli.

(46)

Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu LESD 101. un 102. panta piemērošanu, jēdziens “uzņēmums”, kas lietots LESD 101. un 102. pantā, būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, proti, kā ekonomiska vienība, pat ja tas sastāv no vairākām juridiskajām vai fiziskajām personām. Līdz ar to VKI vajadzētu būt iespējai piemērot uzņēmuma jēdzienu, lai konstatētu mātesuzņēmuma atbildību un uzliktu tam naudas sodu par meitasuzņēmuma rīcību, ja attiecīgais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums veido vienu ekonomisko vienību. Lai novērstu iespēju, ka uzņēmumi izvairās no naudas sodiem par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, veicot juridiskas vai organizatoriskas izmaiņas, VKI vajadzētu būt iespējai atzīt par atbildīgiem uzņēmuma juridisko vai ekonomisko tiesību un saistību pārņēmējus un uzlikt tiem naudas sodus par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(47)

Lai nodrošinātu, ka par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem uzliktie naudas sodi atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmību, VKI būtu jāņem vērā pārkāpuma smaguma pakāpe. VKI vajadzētu būt arī iespējai noteikt tādus naudas sodus, kas ir samērīgi ar pārkāpuma ilgumu. Šie faktori būtu jāizvērtē saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un tā, lai tiktu nodrošināta atturošā iedarbība. Smaguma novērtējums būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi visiem pārkāpumu veidiem, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Starp faktoriem, kurus varētu ņemt vērā, ir pārkāpuma raksturs, visu attiecīgo uzņēmumu kopējā tirgus daļa, pārkāpuma ģeogrāfiskais tvērums, tas, vai pārkāpums ir īstenots, to uzņēmuma pārdoto preču un pakalpojumu vērtība, ar ko pārkāpums ir tieši vai netieši saistīts, un attiecīgā uzņēmuma lielums un ietekme tirgū. Tas, ka viens un tas pats pārkāpuma izdarītājs pārkāpumus izdarījis atkārtoti, liecina par tieksmi pieļaut šādus pārkāpumus un tāpēc ir ļoti svarīgs rādītājs, ka ir nepieciešams palielināt soda apmēru, lai efektīvi panāktu atturošo iedarbību. Attiecīgi, VKI vajadzētu būt iespējai palielināt naudas sodu, ko paredzēts uzlikt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, ja Komisija vai VKI pirms tam ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts, ka minētais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pārkāpj LESD 101. vai 102. pantu, un ka minētais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība turpina to pašu pārkāpumu vai izdara līdzīgu pārkāpumu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/104/ES (4) VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā visus atlīdzinājumus, kas samaksāti pēc strīda izšķiršanas vienošanās ceļā. Turklāt izņēmuma apstākļos VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgā uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju.

(48)

Pieredze liecina, ka uzņēmumu apvienības ir regulāri iesaistītas konkurences pārkāpumos, un tāpēc VKI vajadzētu būt iespējai piemērot efektīvus sodus šādām apvienībām. Novērtējot pārkāpuma smaguma pakāpi nolūkā noteikt naudas soda apmēru procedūrā pret uzņēmumu apvienību attiecībā uz pārkāpumu, kas saistīts ar tās dalībnieku darbību, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgās uzņēmumu apvienības dalībnieku apgrozījuma summu par tām precēm un pakalpojumiem, uz ko tieši vai netieši attiecas konkrētais pārkāpums. Ja naudas sodu uzliek ne tikai apvienībai, bet arī tās dalībniekiem, to dalībnieku apgrozījums, kuriem uzliek naudas sodu, nebūtu jāņem vērā, aprēķinot apvienības naudas sodu. Lai nodrošinātu, ka par uzņēmumu apvienību izdarītajiem pārkāpumiem uzliktie naudas sodi tiek efektīvi piedzīti, ir nepieciešams paredzēt nosacījumus, ar kādiem VKI ir rīcības brīvība pieprasīt naudas soda maksājumu no apvienības dalībniekiem gadījumā, ja apvienība nav maksātspējīga. Tādā gadījumā VKI būtu jāņem vērā apvienībā ietilpstošo uzņēmumu relatīvais lielums un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu stāvoklis. Tas, ka naudas sodu samaksā viens vai vairāki apvienības dalībnieki, neskar valstu tiesību aktu noteikumus, kas paredz nomaksātās summas piedzīšanu no citiem apvienības dalībniekiem.

(49)

Naudas sodu atturošā iedarbība Savienībā ievērojami atšķiras, un dažās dalībvalstīs naudas soda maksimālā summa, ko var uzlikt, ir ļoti maza. Lai nodrošinātu, ka VKI var uzlikt atturošus naudas sodus, naudas soda maksimālais apmērs, ko ir iespējams uzlikt par katru LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu būtu jānosaka ne mazāks kā 10 % no attiecīgā uzņēmuma kopējā apgrozījuma pasaulē. Minētajam nevajadzētu liegt dalībvalstīm paturēt vai ieviest lielāku maksimālo naudas sodu, kādu var uzlikt.

(50)

Iecietības programmas ir svarīgs rīks, kas palīdz atklāt slepenos karteļus un tādējādi veicina efektīvu saukšanu pie atbildības par smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem un sodu piemērošanu par šiem pārkāpumiem. Tomēr dalībvalstu piemērotās iecietības programmas pašlaik ievērojami atšķiras savā starpā. Minētās atšķirības rada juridisko nenoteiktību pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem tie var lūgt piemērot iecietības programmu, kā arī nenoteiktība attiecībā uz atbrīvošanu no naudas soda saskaņā ar attiecīgajām iecietības programmām. Šāda nenoteiktība varētu mazināt potenciālo iecietības pieteikuma iesniedzēju stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Tas savukārt var novest pie neefektīvākas konkurences tiesību izpildes Savienībā, jo tiek atklāts mazāk slepeno karteļu.

(51)

Dalībvalstu iecietības programmu atšķirības turklāt apdraud konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tāpēc ir lietderīgi palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un veicināt iecietības programmu pievilcību visā Savienībā, samazinot šīs atšķirības tā, ka visas VKI ar vienādiem nosacījumiem var piešķirt atbrīvojumu no naudas soda, samazināt naudas sodu un pieņemt kopsavilkuma pieteikumus. Nākotnē varētu būt vajadzīgi turpmāki Eiropas Konkurences tīkla centieni iecietības programmu saskaņošanā.

(52)

VKI būtu jāvar uzņēmumi atbrīvot no naudas soda un paredzēt naudas soda samazinājumus, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Uzņēmumu asociācijām, kas pašas veic ekonomisko darbību, vajadzētu būt tiesīgām uz atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu gadījumos, ja tās iespējamā kartelī piedalās pašas, nevis savu dalībnieku vārdā.

(53)

Lai karteli uzskatītu par slepenu karteli, slepeniem nav jābūt visiem rīcības aspektiem. Jo īpaši, karteli var uzskatīt par slepenu karteli, ja tā elementi, kas apgrūtina pilna rīcības apmēra atklāšanu, nav zināmi sabiedrībai vai klientiem vai piegādātājiem.

(54)

Lai kvalificētos iecietības programmas piemērošanai, pieteikuma iesniedzējam būtu jābeidz iesaistīties iespējamajā slepenajā kartelī, izņemot gadījumu, ja VKI uzskata, ka tās turpmāka iesaiste kartelī ir pamatoti nepieciešama izmeklēšanas integritātes saglabāšanai, piemēram, nolūkā nodrošināt, lai citi iespējamie karteļa dalībnieki neuzzinātu, ka VKI tika informēta par iespējamo karteli, pirms tā veic izmeklēšanas pasākumus, piemēram, nepieteiktas inspekcijas.

(55)

Lai kvalificētos iecietības programmas piemērošanai, pieteikuma iesniedzējam būtu patiesi, pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties jāsadarbojas ar VKI. Tas cita starpā nozīmē, ka laikā, kad tas plāno iesniegt pieteikumu VKI, nebūtu pieļaujams, ka pieteikuma iesniedzējs iznīcinātu, viltotu vai slēptu pierādījumus par iespējamo slepeno karteli. Kad uzņēmums plāno iesniegt pieteikumu, pastāv risks, ka tā direktori, vadītāji un citi darbinieki varētu iznīcināt pierādījumus nolūkā slēpt savu iesaisti kartelī, bet tas varētu notikt arī citu iemeslu dēļ. Tādēļ, VKI būtu jāņem vērā konkrētie apstākļi, kādos pierādījumi tikuši iznīcināti, un šādas iznīcināšanas būtiskums, apsverot, vai pierādījumu iznīcināšana rada šaubas par pieteikuma iesniedzēja patiesu sadarbošanos.

(56)

Lai izpildītu patiesas, pilnīgas, nepārtrauktas un nekavējošas sadarbošanās nosacījumu, laikā, kad tas plāno iesniegt pieteikumu VKI, pieteikuma iesniedzējam nevajadzētu būt izpaudušam sava plānotā pieteikuma faktu vai jebko no tā satura kādam citam, izņemot citām VKI, Komisijai vai konkurences iestādēm trešās valstīs. Minētais neliedz pieteikuma iesniedzējam ziņot par savu rīcību citām publiskām iestādēm, kā prasīts attiecīgos likumos, bet vienīgi liedz tam izpaust faktu, ka tas plāno iesniegt iecietības pieteikumu, un nodot minētajām iestādēm saskaņā ar iecietības programmu sniegtas liecības. Tomēr, pildot savus pienākumus saskaņā ar minētajiem attiecīgajiem tiesību aktiem, pieteikuma iesniedzējam būtu arī jāapsver tas, ka ir svarīgi negatīvi neietekmēt potenciālo VKI izmeklēšanu.

(57)

Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai saskaņā ar iecietības programmu sniegtās liecības attiecībā uz pilniem vai kopsavilkuma pieteikumiem iesniegt rakstveidā, un VKI rīcībā arī vajadzētu būt sistēmai, kas dod iespēju šādas liecības pieņemt vai nu mutiski, vai ar citiem līdzekļiem, kas dod iespēju, ka pieteikuma iesniedzēji šādas liecības neiegūst savā rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā. VKI vajadzētu būt iespējai izvēlēties, ar kādiem līdzekļiem tās pieņem saskaņā ar iecietības programmu sniegtās liecības.

(58)

Uzņēmumiem, kas vēlas iesniegt pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, pirms tā oficiālas iesniegšanas, vajadzētu būt iespējai sākumā VKI prasīt atzīmi, kas nodrošina vietu rindā uz iecietības programmu, lai pieteikuma iesniedzējam dotu laiku savākt nepieciešamo informāciju un pierādījumus, kas atbilst attiecīgajam pierādījumu līmenim. Tas neskar to, ka dalībvalstis var ļaut pieteikties uz atzīmi arī uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu uz naudas soda samazinājumu.

(59)

Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu un citu būtisku slogu attiecībā uz laiku, pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt liecības saistībā ar pilnajiem vai kopsavilkuma pieteikumiem, kā arī saistībā ar atzīmju pieprasījumiem, vai nu kādā no attiecīgās VKI dalībvalsts oficiālajām valodām, vai, ja par to divpusēji vienojušies VKI un pieteikuma iesniedzējs, – kādā citā Savienības oficiālajā valodā. Tiktu uzskatīts, ka šāda vienošanās pastāv, ja VKI parasti pieņem šādus iesniegumus minētajā valodā.

(60)

Ņemot vērā Komisijas un VKI dalīto kompetenci attiecībā uz LESD 101. un 102. panta izpildi, ir svarīgi, ka pastāv kopsavilkuma pieteikumu sistēma, kas darbojas bez traucējumiem. Pieteikuma iesniedzējiem, kuri attiecībā uz iespējamu slepenu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu Eiropas Komisijā, vajadzētu būt iespējai par vienu un to pašu karteli iesniegt VKI kopsavilkuma pieteikumus, ar noteikumu, ka pieteikums Komisijai aptver vairāk nekā trīs dalībvalstis kā skartās teritorijas. Tas neskar iespēju Komisijai rīkoties lietās, ja tās ir cieši saistītas ar citiem Savienības noteikumiem, kurus ekskluzīvi vai efektīvāk var piemērot Komisija, ja Savienības intereses prasa pieņemt Komisijas lēmumu, lai pilnveidotu Savienības konkurences politiku, ja rodas jauns ar konkurenci saistīts jautājums, vai lai nodrošinātu efektīvu izpildi.

(61)

Kopsavilkuma pieteikumu sistēmai būtu jādod uzņēmumiem iespēja iesniegt iecietības pieteikumu VKI, kurā ir ierobežota informācija, ja pilns pieteikums ir iesniegts Komisijai saistībā ar šādu iespējamu karteli. Tādēļ VKI būtu jāpieņem kopsavilkuma pieteikumi, kuros par iespējamo karteli ir sniegts noteikts informācijas minimums par katru 22. panta 2. punktā izklāstīto vienību. Tas neskar pieteikuma iesniedzēja iespēju vēlāk sniegt sīkāku informāciju. Pēc iecietības pieteikuma iesniedzēja lūguma VKI būtu tam jāsniedz saņemšanas apstiprinājums, norādot saņemšanas datumu un laiku. Ja VKI vēl nav saņēmusi šādu iepriekšēju iecietības pieteikumu no cita pieteikuma iesniedzēja par to pašu iespējamo karteli un uzskata, ka kopsavilkuma pieteikums izpilda 22. panta 2. punkta prasības, VKI būtu attiecīgi jāinformē pieteikuma iesniedzējs.

(62)

Kopsavilkuma pieteikumu sistēmas mērķis ir samazināt administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējiem, kuri iesniedz iecietības pieteikumus Komisijai saistībā ar iespējamu slepenu karteli, kas aptver vairāk nekā trīs dalībvalstis kā skartās teritorijas. Tā kā šādos gadījumos Komisija saņem pilnu pieteikumu, tai vajadzētu laikposmā, kamēr noskaidrojas, vai Komisija rīkosies attiecībā uz visu šo lietu vai tās daļu, būt galvenajai saziņas iestādei ar iecietības pieteikuma iesniedzēju, jo īpaši sniedzot norādījumus par to, kā pieteikuma iesniedzējam jāveic visas turpmākās iekšējās izmeklēšanas. Komisijai jācenšas lemt par šo jautājumu saprātīgā termiņā un attiecīgi informēs VKI, neskarot Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu. Izņēmuma apstākļos, kad tas ir obligāti nepieciešams lietu nošķiršanai vai lietu sadalei, VKI būtu jāvar pirms šādas noskaidrošanas pieprasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt pilnu pieteikumu. Šī iespēja būtu jāizmanto ļoti reti. Citos gadījumos pieteikuma iesniedzējam būtu jāprasa vienīgi iesniegt pilnu pieteikumu VKI, kura ir saņēmusi kopsavilkuma pieteikumu, kad ir noskaidrojies, ka Komisija neplāno rīkoties attiecībā uz visu lietu vai tās daļu.

(63)

Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt dotai iespējai tām VKI, kurām tie bija iesnieguši kopsavilkuma pieteikumus, iesniegt pilnos iecietības pieteikumus. Ja pieteikuma iesniedzēji VKI norādītajā laikposmā iesniedz šādus pilnos pieteikumus, būtu jāuzskata, ka tajos iekļautā informācija ir iesniegta kopsavilkuma pieteikuma iesniegšanas laikā, ar noteikumu, ka kopsavilkuma pieteikums aptver tos pašus produktus un teritorijas, un to pašu iespējamā karteļa darbības ilgumu kā Komisijai iesniegtais iecietības pieteikums, kas varētu būt ticis atjaunināts. Ja Komisijai iesniegtā iecietības pieteikuma tvērums mainās, pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt pienākumam informēt tās VKI, kurām tie ir iesnieguši kopsavilkuma pieteikumus, un attiecīgi atjaunināt kopsavilkuma pieteikumus. Sadarbojoties Eiropas Konkurences tīkla ietvaros, VKI vajadzētu spēt pārbaudīt, vai kopsavilkuma pieteikuma tvērums atbilst Komisijai iesniegtā iecietības pieteikuma tvērumam.

(64)

Juridiskā nenoteiktība jautājumā par to, vai pieteikumu uz atbrīvojumu no naudas soda iesniedzēju pašreizējie un bijušie direktori, vadītāji un citi darbinieki ir aizsargāti pret individuālām sankcijām, piemēram, naudas sodiem, diskvalifikāciju vai cietumsodu, varētu atturēt potenciālos pieteikuma iesniedzējus no pieteikšanās iecietības programmas piemērošanai. Ņemot vērā viņu ieguldījumu slepenu karteļu atklāšanā un izmeklēšanā, minētās personas principā būtu jāaizsargā pret sankcijām saistībā ar viņu iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums, ko publiskās iestādes, ievērojot valsts tiesību aktus, kuriem galvenokārt pamatā ir tādi paši mērķi kā LESD 101. pantam, piemēram, valsts tiesību aktus par mahinācijām ar cenu piedāvājumu, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi, piemēro kriminālprocesā, administratīvajā procedūrā un tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Viens no šiem nosacījumiem ir tāds, ka pieteikumam uz atbrīvojumu no naudas soda vajadzētu būt datētam agrāk nekā brīdī, kad kompetentās valsts iestādes informēja minētās personas par procedūru, kuras rezultātā varētu tikt piemērotas sankcijas. Šādā procedūrā ir ietverts brīdis, kad minētajām personām piemēro aizdomās turamā statusu par šādu valsts tiesību aktu pārkāpšanu.

Dalībvalstīm ir rīcības brīvība valsts tiesību aktos paredzēt kārtību, kā minētajām personām būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu šīs aizsardzības darbību. Aizsardzība pret kriminālsodiem aptver gadījumus, kuros kompetentās valsts iestādes ar konkrētiem nosacījumiem vai saskaņā ar norādījumiem par personas turpmāko rīcību neveic kriminālvajāšanu.

(65)

Atkāpjoties no minētā, lai nodrošinātu to, ka aizsardzība pret sankcijām, kuras personām jāpiemēro kriminālprocesā, atbilst to juridiskajā sistēmā pastāvošajiem pamatprincipiem, dalībvalstis varētu paredzēt, ka kompetentās iestādes var izvēlēties vai nu aizsargāt personu pret sankcijām, vai tikai mīkstināt minētās sankcijas atkarībā no rezultāta, ko iegūst, izsverot interesi veikt pret personām kriminālvajāšanu un/vai piemērot personai sankcijas salīdzinājumā ar personas ieguldījumu karteļa atklāšanā un izmeklēšanā. Novērtējot interesi veikt kriminālvajāšanu pret minētajām personām un/vai piemērot tām sankcijas, citu faktoru vidū var ņemt vērā viņu personīgo atbildību vai ieguldījumu pārkāpumā.

(66)

Dalībvalstīm nav liegts aizsargāt pret sankcijām vai šādu sankciju mīkstināšanu arī pieteikumu uz naudas soda samazinājumu iesniedzēju pašreizējos un bijušos direktorus, vadītājus un citus darbiniekus.

(67)

Lai aizsardzība varētu darboties situācijās, kad ir iesaistīta vairāk nekā viena jurisdikcija, dalībvalstīm būtu jāparedz, ka tad, ja kompetentā sankciju piemērošanas vai kriminālvajāšanas iestāde nav tajā pašā jurisdikcijā kā lietas izskatītājas konkurences iestādes jurisdikcija, vajadzīgā saziņa starp minētajām iestādēm būtu jānodrošina kompetentās sankciju piemērošanas vai kriminālvajāšanas iestādes jurisdikcijas VKI.

(68)

Sistēmā, kurā Komisijai un VKI ir paralēlas pilnvaras piemērot LESD 101. un 102. pantu, ir nepieciešama cieša VKI savstarpēja sadarbība, kā arī VKI un Komisijas sadarbība. Jo īpaši, gadījumos, kad viena VKI, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 22. panta 1. punktu, veic inspekciju vai iztaujāšanu saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem citas VKI vārdā, būtu jāparedz iespēja, ka, lai palielinātu šo inspekciju un iztaujāšanu efektivitāti ar papildu resursiem un vispārīgajām un tehniskajām zināšanām, tajās piedalās un palīdz pieprasījuma iesniedzējas iestādes amatpersonas. VKI vajadzētu būt arī pilnvarotām lūgt citas VKI palīdzēt konstatēt, vai no uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību puses nav bijusi rīcība, kas neatbilst izmeklēšanas pasākumiem un lēmumiem, kurus pieņēmušas pieprasījuma iesniedzējas VKI.

(69)

Būtu jāveic pasākumi, kas VKI dod iespēju pieprasīt savstarpējo palīdzību attiecībā uz dokumentu, kas saistīti ar LESD 101. un 102. panta piemērošanu uz pārrobežu pamata, paziņošanu procedūras pusēm vai citiem uzņēmumiem, apvienībām vai fiziskām personām, kas var būt šādu paziņojumu adresāti. Tāpat VKI būtu jāvar pieprasīt iestādēm citās dalībvalstīs izpildīt lēmumus, ar kuriem uzliek naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir pielikusi samērīgas pūles, lai noskaidrotu, ka uzņēmumam, pret kuru naudas sodu vai periodisko soda maksājumu jāizpilda, nav pietiekamu aktīvu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī. Dalībvalstīm jo īpaši būtu arī jāparedz, ka tad, ja uzņēmums, pret kuru naudas sods vai periodiskais soda maksājums ir izpildāms, neveic uzņēmējdarbību pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī, pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzēja iestādes lūguma var izpildīt lēmumus, ko pieņēmusi pieprasījuma iesniedzēja iestāde. Tas nodrošinātu efektīvu LESD 101. un 102. panta izpildi un sekmētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Lai nodrošinātu, ka VKI atvēl pietiekamus resursus savstarpējās palīdzības pieprasījumu apstrādei, un lai sekmētu šādu palīdzību, pieprasījuma saņēmējām iestādēm vajadzētu būt iespējai atgūt izmaksas, kas tām radušās, sniedzot šādu palīdzību. Šāda savstarpēja palīdzība neskar Padomes Pamatlēmuma 2005/214/TI (5) piemērošanu.

(70)

Lai nodrošinātu, ka VKI efektīvi izpilda LESD 101. un 102. pantu, nepieciešams paredzēt praktiskus noteikumus par noilguma termiņiem. Piemēram, paralēlo pilnvaru sistēmas kontekstā būtu jāparedz, ka konkrētās valsts noilguma termiņa skaitīšanu aptur vai pārtrauc uz laiku, kamēr ilgst procedūra citu dalībvalstu VKI vai Komisijā. Šādai apturēšanai vai pārtraukšanai nevajadzētu liegt dalībvalstīm paturēt vai ieviest absolūtus noilguma termiņus, ja vien tādu absolūtu noilguma termiņu ilgums nepadara efektīvu LESD 101. un 102. panta izpildi par praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu.

(71)

Lai nodrošinātu, ka lietas Eiropas Konkurences tīklā tiek izskatītas rezultatīvi un efektīvi, tajās dalībvalstīs, kurās par VKI LESD 101. un 102. panta izpildes nolūkos, kā minēts šīs direktīvas 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 16. pantā, ir iecelta gan administratīvā valsts konkurences iestāde, gan valsts konkurences tiesu iestāde, administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu būt iespējai tiešā veidā celt prasību valsts konkurences tiesu iestādē. Turklāt tad, ja valsts tiesas darbojas procesos, kuros tiek apstrīdēti lēmumi, ko pieņēmušas VKI, kas piemēro LESD 101. vai 102. pantu, administratīvajām valsts konkurences iestādēm vajadzētu pilnībā būt tiesīgām attiecīgajā tiesvedībā piedalīties prokurora vai atbildētāja statusā un būtu jābauda tādas pašas tiesības, kādas ir minētās tiesvedības publiskajām pusēm.

(72)

Risks, ka pašapsūdzoši materiāli varētu tikt izpausti ne tikai tās izmeklēšanas kontekstā, kuras mērķiem tie tika sniegti, varētu vājināt potenciālo iecietības pieteikuma iesniedzēju stimulus sadarboties ar konkurences iestādēm. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kādā formā ir iesniegtas saskaņā ar iecietības programmu sniegtās liecības, tajās iekļautā informācija, kas iegūta, piekļūstot lietas materiāliem, būtu jāizmanto tikai tad, kad tā ir nepieciešama, lai izmantotu aizstāvības tiesības valstu tiesvedībās atsevišķos ļoti ierobežotos gadījumos, kas ir tieši saistīti ar lietu, kurā piešķirta piekļuve lietas materiāliem. Minētajam nevajadzētu liegt konkurences iestādēm publicēt to lēmumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(73)

Būtisks elements LESD 101. un 102. panta izpildē ir pierādījumi. VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgos pierādījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir rakstveidā, mutiski vai elektroniski vai ierakstīti. Minētajam būtu jāaptver iespēja ņemt vērā slēptus ierakstus, ko veikušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav publiskas iestādes, ar noteikumu, ka minētie ieraksti nav vienīgais pierādījumu avots. Tam nebūtu jāskar tiesības tikt uzklausītam un visu to ierakstu pieņemamību, kurus veikušas vai ieguvušas publiskas iestādes. Tāpat VKI vajadzētu varēt par attiecīgiem pierādījumiem atzīt elektroniskos ziņojumus neatkarīgi no tā, ka tie šķietami nav lasīti vai ir izdzēsti.

(74)

Nodrošināt to, lai VKI būtu pilnvaras, kas tām vajadzīgas kā efektīvākam izpildītājam, pastiprina nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības un efektīvas daudzpusējas un divpusējas saziņas Eiropas Konkurences tīklā. Tam būtu jāietver juridiski nesaistošu pasākumu izstrādi nolūkā atbalstīt un veicināt šīs direktīvas īstenošanu.

(75)

Lai atbalstītu ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā, Komisijai būtu jāuztur, jāpilnveido, jāmitina, jāekspluatē un jāatbalsta centrāla informācijas sistēma (Eiropas Konkurences tīkla sistēma), kas atbilst attiecīgajiem konfidencialitātes, datu aizsardzības un datu drošības standartiem. Lai Eiropas Konkurences tīkls darbotos efektīvi un rezultatīvi, būtisks aspekts ir sadarbspēja. No Savienības vispārējā budžeta būtu jāsedz Eiropas Konkurences tīkla sistēmas uzturēšanas, pilnveides, mitināšanas, lietotājatbalsta un ekspluatācijas izmaksas, kā arī citas administratīvās izmaksas, kas rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla darbību, jo īpaši ar sanāksmju organizēšanu saistītās izmaksas. Ir noteikts, ka līdz 2020. gadam Eiropas Konkurences tīkla sistēmas izmaksas tiks segtas no programmas Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/2240 (6), ievērojot šai programmai pieejamos resursus un atbilstības un prioritāšu kritērijus.

(76)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai VKI būtu nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un valstu konkurences tiesības paralēli LESD 101. un 102. pantam un nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus un Eiropas Konkurences tīkla darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā nepieciešamību LESD 101. un 102. pantu piemērot efektīvi un konsekventi un tostarp ņemot vērā šīs direktīvas teritoriālo tvērumu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(77)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (7) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu tiek uzskatīts, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,